18. februāris — Saeima nolēma, ka gandrīz pēc divu mēnešu piespiedu dīkstāves no 1. marta būs pieejami frizieru, manikīra un pedikīra pakalpojumi.[17]
22. februāris:
Rīgas apgabaltiesa atzina Aivaru Lembergu par vainīgu vairākos viņam inkriminētos noziegumos un piesprieda piecu gadu cietumsodu, naudas sodu un mantas konfiskāciju.[18]
24. februāris — No padomju memoriāla Jēkabpilī zemnieks un uzņēmējs Gundars Kalve, izmantojot frontālo iekrāvēju Cheng Gong, demontēja lielgabalu (ZIS-3 bez lafetes) un iemeta to Daugavā.[20]
1. aprīlis — bezmaksas zemes apraidē sāka raidīt jauns televīzijas kanāls — TV4.[22]
13. aprīlis — COVID-19 pandēmija: no Covid-19 mirušo skaits Latvijā pārsniedza 2 tūkstošus.[23]
14. aprīlis — Rīgā, Purvciemā nezināmas personas nošāva futbola aģentu Romānu Bezzubovu.[24]
28. aprīlis — Rīgā, Merķeļa ielā nelegālā hostelī izcēlās ugunsgrēks, kurā bojā gāja astoņi cilvēki.[25]
Maijs
4. maijs — par godu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai, Latvijas Bruņoto spēku parādi bija plānots rīkot Daugavpilī, tomēr ņemot vērā šī gada 27. aprīlī Ministru kabineta sēdē pieņemto lēmumu, Aizsardzības ministrija informēja, ka 4. maijā plānotais Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 31. gadadienai veltītais Nacionālo bruņoto spēku tehnikas brauciens nenotiks.[26]
17. maijs — vakcinācijas pret COVID-19 temps pārsniedza 100 000 cilvēku nedēļā (dati par iepriekšējo nedēļu).[27]
Bruno Egle, operas solists, vokālais pedagogs (dzimis 1953. gadā)
Jānis Maizītis, jurists un prokurors, Satversmes aizsardzības biroja direktors (dzimis 1961. gadā)
15.novembris — Jānis Rijnieks, diriģents, komponists, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktors, Dziesmu un deju svētku organizators (dzimis 1939. gadā)