2019. gads Latvijā
gada notikumi Latvijā From Wikipedia, the free encyclopedia
Šajā lapā ir apkopoti 2019. gada notikumi Latvijā.
Valsts amatpersonas
.jpg)
| Amats | Persona | Piezīmes |
|---|---|---|
| Latvijas Valsts prezidents | Raimonds Vējonis (līdz 8. jūlijam) | |
| Egils Levits (no 8. jūlija) | ||
| Ministru prezidents | Māris Kučinskis (līdz 23. janvārim) | Kučinska Ministru kabinets |
| Arturs Krišjānis Kariņš (no 23. janvāra) | Kariņa 1. Ministru kabinets | |
| Saeimas priekšsēdētāja | Ināra Mūrniece | 13. Saeima |
Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli
|
|
Notikumi
Janvāris
- 1. janvāris:
- 2. janvāris — darbu uzsāka jaunā Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse.
- 14. janvāris — Kokneses novadā atrasta līdz šim lielākā kokaīna krava Latvijas vēsturē, aptuveni 65 miljonu eiro vērtībā.[15]
- 15. janvāris — pēc rekonstrukcijas atklāts Rīgas Centrāltirgus Gastronomijas paviljons.[16]
- 16. janvāris — Mežaparka Lielās estrādes pamatos svinīgi tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.[17]
- 23. janvāris — Saeima apstiprināja Artura Krišjāņa Kariņa Ministru kabinetu.[18]
- 28. janvāris — atklāja jauno Latvijas Universitātes Zinātņu māju.[19]
Februāris
- 5. februāris — valdība Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatam atbalstīja Ievu Jaunzemi.[20]
- 8. februāris — tika pasniegtas Latvijas Metālmūzikas gada balvas.
- 9. februāris — norisinājās Muzikālās bankas 2018 fināls.
- 12. februāris — tika pasniegtas mūzikas ierakstu gada balvas Zelta Mikrofons 2019.
- 16. februāris — norisinājās 64. starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa Latvijas nacionālā atlases "Supernova 2019" fināls, kurā uzvarēja grupa Carousel ar dziesmu That Night.[21]
Marts
- 21. marts — Saeima apstiprināja jauno Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju Kristīni Bērziņu, nomainot esošo vadītāju Arni Cimdaru.[22]
- 31. marts — notika otrā "Vislatvijas vecāku sapulce" pret Latvijas skolu reformu.
Aprīlis
- 4. aprīlis — Rīgā atklāja tirdzniecības centru "Akropole".[23]
- 5. aprīlis — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce no amata atstādināja Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu.[24]
- 12. aprīlis — tika pasniegta Purvīša balva, ko saņēma Ieva Epnere.[25][26]
- 29. aprīlis — pirmo reizi tika pasniegtas Dejas balvas.[27]
Maijs
- 4. maijs — par godu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai, Latvijas Bruņoto spēku parāde notika Jēkabpilī.
- 29. maijs — 13. Saeima par Valsts prezidentu ievēlēja Egilu Levitu.[28]
- 30. maijs — pēc Nila Ušakova atstādināšanas, ievēlēšanas Eiropas Parlamentā un atkāpšanās par Rīgas domes priekšsēdētāju līdz domes deputātu neuzticības balsojumam 20. jūnijā tika ievēlēts Dainis Turlais.[29]
Jūlijs
- 8. jūlijs — Valsts prezidenta amatā stājās Egils Levits, nomainot Raimondu Vējoni.
- 25. jūlijs — durvis vēra renovētais iepirkšanās centrs "Ozols" (agrāk — Galerija Azur) Rīgā, Mazā Rencēnu ielā 1.
Augusts
- 15. augusts — Finanšu un kapitāla tirgus komisija apturēja PNB Bankas finanšu pakalpojumu sniegšanu un pieņēma lēmumu par noguldījumu nepieejamību, no plkst. 21.00 pārtraucot tās karšu, internetbankas maksājumu un bankomātu darbību.
- 19. augusts — Par Rīgas domes priekšsēdētāju apstiprināja Oļegu Burovu.
Septembris
- 11. septembris —Tika atklāts elektroenerģijas pārvades tīkla projekta "Kurzemes loks" noslēdzošais trešais posms, kas iekļauj 110 kV elektropārvades līniju pārbūvi posmā Ventspils — Tume — Imanta, pastiprinot to ar 330 kV līniju, savienojot 330 kV apakšstaciju "Ventspils" ar apakšstaciju "Imanta", Rīgā. Šis ir viens no vērienīgākajiem elektroenerģijas pārvades tīkla stiprināšanas projektiem kopš neatkarības atjaunošanas.
Novembris
- 8. novembris — pieņemts lēmums par LNT likvidēšanu un Kanāls 2, slēgšanu, ieviešot divus jaunus kanālus — TV3 Life un TV3 Mini.
- no 8. novembra līdz 13. novembrim — notika medicīnas iestāžu protesta akcija "Nolaid karogu, iededz sveci".
- 12. novembris — kosmētikas ražotājs AS "Dzintars" tika pasludināts par maksātnespējīgu.
Decembris
- 9. decembris — Aivars Lembergs un ar viņu saistītas organizācijas Ventspils brīvostas pārvalde, Ventspils Attīstības aģentūra, Biznesa attīstības asociācija un Latvijas Tranzīta biznesa asociācija tika iekļautas ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja sankciju sarakstā, pamatojoties uz tā dēvēto Magņitska likumu.
- 10. decembris — Aivars Lembergs atkāpās no Ventspils brīvostas pārvalde valdes locekļa amata.
- 18. decembris — ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs paziņoja par sankciju atcelšanu pret Ventspils brīvostas pārvaldi.
Miruši
.jpg)
Janvāris
- 2. janvāris — Raina Praudiņa, aktrise (dzimusi 1935. gadā)
- 3. janvāris — Āris Rozentāls, aktieris (dzimis 1938. gadā)
- 11. janvāris — Veronika Tenča-Goldmane, rakstniece (1928—2019)
- 17. janvāris — Māra Vaičunas, māksliniece (dzimusi 1949. gadā)
- 29. janvāris — Uldis Lieldidžs, aktieris (dzimis 1933. gadā)
Februāris
- 5. februāris — Ilvars Zālītis, mūziķis (dzimis 1959. gadā)
- 10. februārī — Māra Krievkalne, dziedātāja (dzimusi 1944. gadā)
- 19. februārī — Klāra Kondrova, ārste, sabiedriska darbiniece (dzimusi 1932. gadā)
- 22. februārī — Mārtiņš Milbrets, mākslinieks (dzimis 1965. gadā)
- 23. februārī — Andrejs Možeiko, aktieris (dzimis 1979. gadā)
- 25. februārī — Vitālijs Fjodorovs, arhitekts (dzimis 1929. gadā)
- 26. februārī — Andrejs Žagars, aktieris, režisors, uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā)
Marts
- 1. martā — Ivars Knēts, būvinženieris, profesors, Rīgas Tehniskās universitātes rektors (dzimis 1938. gadā)
- 2. martā — Andra Neiburga, rakstniece un māksliniece (dzimusi 1957. gadā)
- 5. martā — Jānis Olders, ūdenstūrisma entuziasts un treneris (dzimis 1935. gadā)
- 9. martā — Aleksandrs Jemeļjanovs, veterinārārsts, profesors, institūta "Sigra" direktors (dzimis 1938. gadā)
Aprīlis
- 5. aprīlī — Edgars Katajs, tulkotājs, pedagogs (dzimis 1923. gadā)
- 24. aprīlī — Inta Villeruša, pianiste, pedagoģe (dzimusi 1943. gadā)
- 27. aprīlī — Antonija Ahero, valodniece un pedagoģe (dzimusi 1924. gadā)
- 28. aprīlī — Valdemārs Karpačs, aktieris (dzimis 1952. gadā)
Maijs
- 8. maijā — Alfrēds Mačtams, kuģu mehāniķis un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1937. gadā)
- 26. maijā — Gunārs Ezernieks, gleznotājs (dzimis 1932. gadā)[30]
- 30. maijā — Inta Spanovska, Operetes teātra soliste (dzimusi 1935. gadā)
Jūnijs
- 1. jūnijā — Ilga Apine, vēsturniece (dzimusi 1928. gadā)
- 14. jūnijā — Vaira Paegle, politiķe (dzimusi 1942. gadā)
- 15. jūnijā — Ivars Caune, autosportists (dzimis 1959. gadā)
- 20. jūnijā — Anna Seile, vides zinātniece un politiķe (dzimusi 1939. gadā)
Jūlijs
- 2. jūlijā — Gints Baumanis, horeogrāfs (dzimis 1963. gadā)
- 8. jūlijā — Mārtiņš Sesks, autosportists (dzimis 1936. gadā)
- 12. jūlijā — Aija Baumane, tekstilmāksliniece (dzimusi 1943. gadā)
Augusts
- 16. augustā — Aivars Baumanis, žurnālists un diplomāts (dzimis 1937. gadā)
- 27. augustā — Felikss Deičs, aktieris un režisors (dzimis 1937. gadā)
- 29. augustā — Mirdza Kļava, rakstniece un māksliniece (dzimusi 1924. gadā)
- 31. augustā — Ivars Silārs, ārsts, politiķis un diplomāts (dzimis 1938. gadā)
Septembris
- 7. septembrī — Viesturs Klimpiņš, ornitologs un fotogrāfs (dzimis 1937. gadā)
- 9. septembrī — Imants Skrastiņš, aktieris (dzimis 1941. gadā)
- 21. septembrī — Boriss Teterevs, ārsts, uzņēmējs un mecenāts (dzimis 1953. gadā)
- 23. septembrī — Jānis Šmits, luterāņu mācitājs un politiķis (dzimis 1968. gadā)
- 24. septembrī — Georgs Jankovskis, ārsts (dzimis 1921. gadā)
Oktobris
- 2. oktobrī — Aleksandrs Urbahs, aviācijas inženieris (dzimis 1958. gadā)
- 9. oktobrī — Jurijs Losevs, aktieris un režisors (dzimis 1949. gadā)
- 12. oktobrī — Maruta Klima, aktrise (dzimusi 1956. gadā)
- 17. oktobrī — Antoņina Masiļūne, kulināre, grāmatu autore (dzimusi 1921. gadā)
- 19. oktobrī — Laimonis Siliņš, aktieris un režisors (dzimis 1926. gadā)
- 26. oktobrī — Mārtiņš Ķibilds, televīzijas raidījumu veidotājs un vadītājs (dzimis 1973. gadā)
Novembris
- 1. novembrī — Modris Bakmanis, dizainers (dzimis 1935. gadā)
- 2. novembrī — Vitauts Tamužs, fiziķis (dzimis 1935. gadā)
- 9. novembrī — Džemma Skulme, gleznotāja (dzimusi 1925. gadā)
- 11. novembrī — Harijs Gulbis, rakstnieks un dramaturgs (dzimis 1926. gadā)
- 16. novembrī — Ruta Birgere, aktrise (dzimusi 1924. gadā)
- 17. novembrī — Helga Dancberga, aktrise (dzimusi 1941. gadā)
- 19. novembrī — Vilnis Rakstiņš, operetes solists (dzimis 1944. gadā)
- 25. novembrī — Arnis Jānis Brangulis, ģeologs (dzimis 1930. gadā)
- 29. novembrī:
- Ģertrūde Eniņa, neiroloģe, pasniedzēja, izgudrotāja (dzimusi 1926. gadā)
- Jānis Stradiņš, ķīmiķis, zinātnes vēsturnieks (dzimis 1933. gadā)
- 30. novembrī — Mariss Jansons, diriģents (dzimis 1943. gadā)
Decembris
- 15. decembrī — Raimonds Bitenieks, sabiedrisks darbinieks, cilvēktiesību aktīvists (dzimis 1944. gadā)
- 23. decembrī — Andrejs Cīrulis, žurnālists un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1946. gadā)
- 26. decembrī — Miķelis Gruzītis, mūziķis, politiķis un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1940. gadā)
- 28. decembrī — Arnolds Vilbergs, stikla mākslinieks, pedagogs (dzimis 1934. gadā)
Skatīt arī
Atsauces
Wikiwand - on
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.