2022. gads Latvijā
gada notikumi Latvijā From Wikipedia, the free encyclopedia
Šajā lapā ir apkopoti 2022. gada notikumi Latvijā.
Valsts amatpersonas
Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli
.jpg)
|
|
Notikumi
Janvāris
- 1. janvāris — paaugstināja akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem, elektronisko smēķēšanas ierīču izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumiem) un tabakas aizstājējproduktiem. Tāpat mainītas akcīzes nodokļa likmes bezalkoholiskajiem dzērieniem un etilspirtam.[12]
- 5. janvāris — no amata atbrīvots ilggadējais Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune.[13]
- 19. janvāris — par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju ievēlēts Madars Lasmanis.[14]
Februāris
- 24. februāris — protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā pie Krievijas vēstniecības visas dienas garumā pulcējās cilvēki.[15]
Marts
- 1. marts — beidzās COVID-19 dēļ valstī izsludinātā ārkārtējā situācija.[16]
- 3. marts — elektroenerģijas importa jauda no Krievijas uz Latviju ierobežota līdz 150 MW.
- 5. marts — Rīgā notika gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!", kurā Latvijas iedzīvotāji pauda kopēju nostāju pret Krievijas nelikumīgo iebrukumu Ukrainā. Tas sākās pulksten 11 pie Brīvības pieminekļa un noslēdzās pie Ukrainas vēstniecības Kalpaka bulvārī 3, kur klātesošos uzrunāja tādi sabiedrībā pazīstami cilvēki kā Dainis Īvāns, Valdis Zatlers, Dana Isarova, Sergejs Timofejevs, Maksims Jegorovs un citi. Pasākumu apmeklēja vismaz 30 000 cilvēku.[17]
- 8. marts — Latvijā vizītē ieradās NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, Spānijas premjerministrs Pedro Sančess un Kanādas premjerministrs Žistēns Trido. Dienaskārtībā bija atbalsts Ukrainai un Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums. Ar Trudo Rīgas pilī tikās Valsts prezidents Egils Levits, uzsverot NATO Austrumu flanga stiprināšanu un abu valstu kopīgo darbu Ukrainas atbalstam. Kanādas premjerministra un Latvijas Valsts prezidenta uzmanība tika veltīta arī cīņai ar dezinformāciju.[18]
Aprīlis
- 1. aprīlis — atcelti gandrīz visi COVID-19 ierobežojumi.[19]
- 23. aprīlis — Rīgā pie Brīvības pieminekļa protestā "Krievu balss pret karu" pulcējās Latvijas krievvalodīgo kopienas pārstāvji, kuri iestājās pret Krievijas pretlikumīgo iebrukumu Ukrainā. Protesta mērķis bija demonstrēt to, ka krievvalodīgie neidentificējas ar Vladimira Putina režīmu, viņi ciena citu valstu suverenitāti un kultūru, spēj integrēties Latvijas sabiedrībā un ne ar kādu ieganstu nepieņem vardarbīgu politiku.[20]
Maijs
- 4. maijs — par godu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai, Latvijas Bruņoto spēku parāde notika Saldū.
- 22. maijs — pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz Baltijas valstīm un Somiju, tai skaitā arī uz Latviju.[21]
Jūnijs
- 20. jūnijs — Rīgā sākās Trīs jūru iniciatīvas (3JI) samits (konferenču centrā ATTA CENTRE) un biznesa forums (kultūras un izklaides centrā Hanzas perons). 3JI samitā attālināti piedalījās arī Ukrainas Valsts prezidents Volodimirs Zelenskis.
Jūlijs
- 1. jūlijs — saskaņā ar 2021. gada administratīvo reformu Ādažu, Ķekavas un Mārupes ciemi ieguva pilsētu statusus.[22]
- 11. jūlijs — turpinoties Rail Baltica projekta būvniecības darbiem Rīgas centrā, uzsākta tirdzniecības centra "Titāniks" nojaukšana.[23]
- 18. jūlijs — sadarbībā ar mediju grupu TV3 Group, tiešraides no Rīgas atsāka Krievijā dibinātais neatkarīgais diennakts televīzijas kanāls "Doždj" (Дождь).[24]
- 27. jūlijs — no Skultes uz Aviācijas tehnikas muzeju pārvietota padomju armijas lidmašīna "IL-28", kas ciemā bija uzstādīta uz postamenta, lai slavinātu padomju armijas lidotāju nopelnus Otrajā pasaules karā. Objekts tiek saglabāts pašvaldības īpašumā, noslēdzot glabājuma līgumu.[25]
Augusts
- 3. augusts — Kanberā atklāta Latvijas vēstniecība Austrālijā,.[26]
- 9-10. augusts — vizītē Latvijā uzturējās ASV aizsardzības sekretārs Loids Ostins, kuras laikā viņš tikās ar valsts prezidentu Egilu Levitu, ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un aizsardzības ministru Arti Pabriku. Tikšanās laikā tika apspriesti vairāki jautājumi, tai skaitā Krievijas agresija Ukrainā, kā arī iespējas NATO drošības stiprināšanai.[27]
- 11. augusts — Saeima pieņēma paziņojumu par Krievijas atzīšanu kā terorisma atbalstošu valsti. Drīz vien pēc lēmuma pieņemšana Saeimas mājaslapa piedzīvoja kiberuzbrukumu.[28]
- 25. augusts — demontēts Uzvaras parkā esošā Pieminekļa Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem obelisks (skulptūru grupa demontēta jau iepriekšējā dienā).
Septembris
- 8. septembris — Saeima atzina Latvijas Pareizticīgās Baznīcas neatkarību no Maskavas patriarhāta. Latvijas Pareizticīgās Baznīcas neatkarību atzina 73 deputāti, bet pret likuma grozījumiem balsoja opozīcijas deputātes Jūlija Stepaņenko, Ļubova Švecova un Karina Sprūde, atturējās Ainārs Vilciņš.[29]
- 27. septembris — ņemot vērā Krievijā izsludināto mobilizāciju, Ministru kabinets lēma izsludināt ārkārtējo situāciju, līdz 2022. gada decembrim, uz Latvijas un Krievijas robežas, Alūksnes, Balvu un Ludzas novados. Valdības lēmumā bija arī teikts, ka tiks slēgta Pededzes robežšķērsošanas vieta.[30]
- 29. septembris — Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, ar kuriem paredzēts pakāpeniski — līdz 2025. gadam — izglītības programmas īstenot tikai valsts valodā.[31]
Oktobris
- 1. oktobris — notika 14. Saeimas vēlēšanas.[32]
Novembris
- 1. novembris — darbu uzsāka 14. Saeima.[33]
- 25. novembris — pēc Augstākās tiesas lēmuma, amatu zaudēja Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.[34]
Decembris
- 6. decembris — Latvijā strādājošajai Krievijas neatkarīgajai televīzijas programmai TV Rain (Doždj) NEPLP lēmusi anulēt apraides atļauju saistībā ar draudiem valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai. Televīzijas kanāls no apraides pazudīs 8. decembrī. Līdz ar šo kanāls zaudēs arī licenci raidīšanai Eiropas Savienības teritorijā.[35]
- 12. decembris — Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apturēja Baltic International Bank finanšu pakalpojumu sniegšanu.[36]
- 14. decembris — 14. Saeima ar 54 balsīm "par" apstiprināja Kariņa 2. Ministru kabinetu.[37]
- 19. decembris — Rīgā notika Apvienoto reaģēšanas spēku valstu un valdību vadītāju sanāksme, kurā piedalijās Kariņš, Apvienotās Karalistes premjerministrs Rišī Sūneks, Dānijas vicepremjers, aizsardzības ministrs Jakobs Elemans-Jensens, Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa, Islandes premjerministre Katrīna Jakobsdotira, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, Nīderlandes aizsardzības ministre Kaisa Olongrēna, Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre, Somijas prezidents Sauli Nīniste un Zviedrijas premjeministrs Ulfs Kristersons. Sanāksmē tika pārrunāts Krievijas agresīvais karš Ukrainā un no tā izrietošās izmaiņas drošības situācijā Ziemeļatlantijas, Baltijas jūras un Tālo Ziemeļu reģionos, īpaši pievēršoties valstu sadarbībai tālākās palīdzības sniegšanā Ukrainai tās cīņā pret agresoru un pasākumiem reģionālās drošības vides uzlabošanai.[38]
- 22. decembris — labdarības akcijā "Dod pieci", Latvijā nonākušo ukraiņu bēgļu bērnu atbalstam, saziedota rekordliela summa — 804 384 euro.[39]
Miruši
Janvāris
- 6. janvāris — Ināra Ņefedova, mākslas zinātniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ilggadēja direktore (dzimusi 1930. gadā)[40]
- 13. janvāris — Valdis Krastiņš, politiķis, diplomāts, mūzikas pedagogs (dzimis 1927. gadā)[41]
- 17. janvāris:
- Ilmārs Dāliņš, fiziķis, seismologs un politiķis (dzimis 1927. gadā)
- Lūcija Ņefedova, teātra režisore (dzimusi 1933. gadā)[42]
- 21. janvāris — Arnis Līcītis, aktieris (dzimis 1946. gadā)[43]
- 23. janvāris — Andrievs Ezergailis, vēsturnieks (dzimis 1930. gadā)[44]
- 28. janvāris — Edvīns Zariņš, mūziķis (dzimis 1954. gadā)[45]
Februāris
- 2. februāris — Rolands Rikards, zinātnieks un politiķis (dzimis 1942. gadā)[46]
- 5. februāris — Ilmārs Verpakovskis, futbolists un treneris (dzimis 1958. gadā)[47]
- 11. februāris — Mārtiņš Rītiņš, šefpavārs un uzņēmējs (dzimis 1949. gadā)[48]
- 15. februāris — Edgars Račevskis, diriģents (dzimis 1936. gadā)[49]
- 17. februāris — Romāns Apsītis, jurists un politiķis (dzimis 1939. gadā)[50]
- 26. februāris — Zigismunds Lorencs, popmūziķis (dzimis 1949. gadā)
Marts
- 1. marts — Ziedonis Caune, pašvaldību darbinieks (dzimis 1956. gadā)
- 7. marts — Gina Viegliņa-Valliete, skolotāja, literāte, publiciste un novadpētniece (dzimusi 1947. gadā)
- 11. marts — Gunārs Janaitis, fotogrāfs (dzimis 1934. gadā)
- 16. marts — Dzintars Jaundžeikars, lauksaimnieks, uzņēmējs un politiķis (dzimis 1956. gadā)
- 18. marts — Roberts Ķīlis, sociālantropologs, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1968. gadā)
- 24. marts — Mihalīna Supe, nacionālo partizānu kustības dalībniece (dzimusi 1923. gadā)
- 29. marts — Zigmunds Skujiņš, rakstnieks (dzimis 1926. gadā)
Aprīlis
- 7. aprīlis — Vija Jugāne, literatūrkritiķe, žurnāliste (dzimusi 1941. gadā)
- 8. aprīlis — Uģis Grūbe, jurists (dzimis 1957. gadā)
- 20. aprīlis — Voldemārs Avens, dzejnieks, gleznotājs (dzimis 1924. gadā)
- 21. aprīlis — Jānis Kušķis, filologs (dzimis 1930. gadā)
Maijs
- 10. maijs — Pēteris Liepiņš, aktieris un TV raidījumu vadītājs (dzimis 1943. gadā)
- 17. maijs — Edvards Grūbe, gleznotājs un pedagogs, (dzimis 1935. gadā)
- 18. maijs — Rolands Kalniņš, režisors (dzimis 1922. gadā)
- 19. maijs — Sarmis Mednis, lauksaimnieks un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1935. gadā)
- 29. maijs — Ausma Ziedone-Kantāne, aktrise, sabiedriskā darbiniece, politiķe (dzimusi 1941. gadā)
- 31. maijs — Jānis Liepiņš, rakstnieks un ārsts (dzimis 1930. gadā)
Jūnijs
- 5. jūnijs — Ludvigs Kārkliņš, muzikologs, profesors (dzimis 1928. gadā)
- 13. jūnijs — Juris Utāns, gleznotājs (dzimis 1959. gadā)
- 17. jūnijs — Jānis Priedkalns, ārsts, pasniedzējs, politiķis un diplomāts (dzimis 1943. gadā)
- 22. jūnijs — Uldis Zemzaris, gleznotājs un rakstnieks (dzimis 1928. gadā)
- 29. jūnijs — Agate Nesaule, rakstniece (dzimusi 1938. gadā)
Jūlijs
- 1. jūlijs — Armands Krauliņš, basketbola treneris (dzimis 1939. gadā)
- 13. jūlijs — Viktors Freibergs, kinozinātnieks, pasniedzējs (dzimis 1955. gadā)
- 16. jūlijs — Georgs Andrejevs, ārsts, diplomāts un politiķis (dzimis 1932. gadā)
- 17. jūlijs — Aldis Blumbergs, jurists un politiķis (dzimis 1969. gadā)
- 25. jūlijs:
- Andrejs Jansons, komponists un diriģents (dzimis 1938. gadā)
- Knuts Skujenieks, dzejnieks, atdzejotājs un kritiķis, publicists (dzimis 1936. gadā)
- 27. jūlijs — Juris Baldunčiks, valodnieks un pedagogs (dzimis 1950. gadā)
- 29. jūlijs — Juris Hartmanis, datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā)
.jpg)
Augusts
- 1. augusts — Andrejs Rubins, futbolists (dzimis 1978. gadā)[51]
- 3. augusts — Juris Monvīds Skalbergs, arhitekts (dzimis 1935. gadā)
- 6. augusts
- Juris Rapa, tēlnieks (dzimis 1946. gadā)
- Pēteris Cedriņš, rakstnieks, tulkotājs (dzimis 1964. gadā)
- 8. augusts — Jānis Daudzvārdis, šahists (dzimis 1942. gadā)
- 9. augusts — Ints Ķuzis, jurists, policijas ģenerālis un politiķis (dzimis 1962. gadā)
- 10. augusts — Vera Hramņikova, aktrise, režisore (dzimusi 1946. gadā)
- 17. augusts — Tālis Millers, ķīmiķis (dzimis 1929. gadā)
- 19. augusts
- Dace Arāja, aktrise, Operetes teātra soliste (dzimusi 1938. gadā)
- Ojārs Breģis, tēlnieks (dzimis 1942. gadā)
- 24. augusts — Modris Lujāns, politiķis (dzimis 1964. gadā)
- 26. augusts:
- Andžils Remess, žurnālists, publicists (dzimis 1938. gadā)
- Helga Ingeborga Melnbārde, keramiķe, mākslas porcelāna meistare (dzimusi 1944. gadā)
.jpg)
Septembris
- 1. septembris — Andris Puriņš, rakstnieks (dzimis 1950. gadā)
- 5. septembris — Aivars Bogdanovičs, aktieris (dzimis 1941. gadā)
- 6. septembris — Hilda Žīgure, aktrise (dzimusi 1918. gadā)
- 19. septembris — Lija Brīdaka, dzejniece (dzimusi 1932. gadā)
- 20. septembris — Rišards Labanovskis, publicists, žurnālists, tulkotājs un politiķis (dzimis 1940. gadā)
- 22. septembris — Ēriks Tomsons, viens no pārcēlājiem, kas Otrā pasaules kara beigās palīdzēja bēgļiem nokļūt Zviedrijā (dzimis 1918. gadā)
- 26. septembris — Māris Purgailis, ekonomists un politiķis. Rīgas domes priekšsēdētājs (1994—1997) (dzimis 1947. gadā)
- 30. septembris — Dina Zuzāne, mākslas un mūzikas mecenāte (dzimusi 1955. gadā)
Rišards Labanovskis
Oktobris
- 2. oktobris — Jānis Valeiko, handbola treneris (dzimis 1948. gadā)
- 6. oktobris — Andris Buiķis, matemātiķis un politiķis (dzimis 1939. gadā)
- 7. oktobris — Jānis Sproģis, dziedātājs un vokālais pedagogs (dzimis 1944. gadā)
- 14. oktobris — Svetlana Bless, aktrise (dzimusi 1942. gadā)
- 17. oktobris — Aldis Lauzis, valodnieks (dzimis 1939. gadā)
- 18. oktobris — Andris Freibergs, scenogrāfs un pedagogs (dzimis 1938. gadā)
- 27. oktobris — Inese Birzniece, juriste un politiķe (dzimusi 1951. gadā)
.jpg)
Novembris
- 7. novembris — Osvalds Zvejsalnieks, mākslinieks, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1944. gadā)
- 12. novembris:
- Jānis Ķīsis, ārsts-dermatologs un pasniedzējs (dzimis 1956. gadā)
- Velta Skurstene, aktrise (dzimusi 1930. gadā)
- 21. novembris — Jānis Rozenfelds, jurists, profesors (dzimis 1946. gadā)
- 27. novembris — Ēriks Žagars, vēsturnieks, pedagogs, vēstures popularizators (dzimis 1935. gadā)
- 30. novembris — Meinhards fon Gerkāns, Latvijā dzimis vācu arhitekts (dzimis 1935. gadā)
Decembris
- 1. decembris — Haralds Sīmanis, dziesminieks (dzimis 1951. gadā)
- 9. decembris — Velta Sniķere, dzejniece un jogas skolotāja (dzimusi 1920. gadā)
- 10. decembris — Džeimss Rozītis, ārsts (dzimis 1963. gadā)
- 13. decembris:
- Anita Liepa, rakstniece (dzimusi 1928. gadā)
- Ilmārs Reinholds Drēziņš, būvinženieris (dzimis 1930. gadā)
- 23. decembris — Anatolijs Ņikitins, ķirurgs (dzimis 1928. gadā)
- 24. decembris — Jānis Eichmanis, diplomāts (dzimis 1942. gadā)
- 27. decembris — Sandra Landorfa, rakstniece, žurnāliste (dzimusi 1967.gadā)
Skatīt arī
Atsauces
Wikiwand - on
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.