Anita Liepa (1928—2022) bija latviešu rakstniece un nacionālās pretošanās kustības dalībniece.
| |||||||||||||
| |||||||||||||
Dzimusi 1928. gada 18. janvārī Daugavpilī leitnanta Augusta Edgara Liepas (1900—1929) un viņa sievas Ernas, dzimušas Zanderes, ģimenē. Pēc tēva nāves viņu adoptēja mātesbrāļa, virsnieka Ādolfa Anatolija Sondora ģimenē, vasarās dzīvoja pie tēva mātes Vecsventes "Kaudzīšos". Mācījās Daugavpils Valsts skolotāju institūta pamatskolā, tad Daugavpils 2. latviešu pamatskolā (1940—1942) un Daugavpils 1. vidusskolā (1942—1944). Otrā pasaules kara laikā kopā ar māti devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur strādāja par sanitāri kara lazaretē, pēc kara beigām pabeidza mācības Flensburgas-Mirvikas latviešu ģimnāzijā.
1947. gadā atgriezās Latvijā un studēja Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes latviešu valodas un literatūras nodaļā, pēc tam strādāja par svešvalodu skolotāju Istras vidusskolā Vecslabadā (1952—1953).
1953. gadā Anitu Liepu apcietināja VDK un piesprieda 7 gadu ieslodzījumu par pretvalstisku aģitāciju un propagandu. Bija ieslodzīta Arhangeļskas un Molotovas Gulaga nometnēs. 1956. gadā viņu atbrīvoja un ļāva atgriezties Latvijā.
Strādāja par Bebrenes vidusskolas mācību daļas vadītāju (1956—1959), bet pēc atlaišanas no pedagoģiskā darba Daugavpils DOSAAF glābšanas stacijā (1960—1964). 1961. gadā laikraksts "Padomju Daugava" publicēja viņas stāstu "Vecgada vakarā". Vēlāk bija Daugavpils 12. vidusskolas angļu valodas skolotāja (1965—1969), laikraksta "Avangards" kultūras nodaļas vadītāja (1969—1974), Daugavpils Ekskursiju un ceļojumu biroja ekskursiju vadītāja (1975—1983). 1982. gadā iznāca viņas pirmais stāstu krājums.
No 1986. līdz 1989. gadam Anita Liepa bija Daugavpils Pedagoģiskā institūta docētāja, Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā 1990. gadā iespieda Liepas dokumentālo romānu "Ekshumācija", ko iztulkoja arī krievu un lietuviešu valodās. Vēlāk bija laikraksta "Latgales Laiks" ārštata reportiere (1994—2001).
Mirusi 2022. gada 13. decembrī Daugavpilī.[1]
- Krusta dancis: stāsti un humoreskas. Rīga: Liesma, 1982. — 131 lpp.
- Ekshumācija: dokumentāls romāns. Rīga: Liesma, 1990. — 477 lpp.
- Эксгумация: документальный роман, пер. Ирина Цыгальская; ред. Жанна Эзит. Рига: Даугава, 1998. — 368 с. (krieviski)
- Kā niedre būsi; Vecjuru saimniece: stāsti. Rīga: Liesma, 1990. — 271 lpp.
- Kumeļa gadi: atmiņu romāns. Daugavpils: 1993. — 161 lpp.
- Lietuvēnu laiks: romāns. Rīga: Liesma, 1993. — 158 lpp.
- Saulesmāsa. Rīga: Karogs, 1994. — 127 lpp.
- Vējgāze. Rīga: Karogs, 1996. — 175 lpp.
- Saules skola: no rokdarbu kursiem līdz Mākslas koledžai. Daugavpils: Saule, 1997. — 75 lpp.
- Magoņu pļavā. Rīga: Apgāds Daugava, 1998. — 190 lpp.
- Dženifera. Rīga: Karogs, 1999. — 126 lpp.
- Vēstules no vērmeļu zemes. Rīga: Klubs 415, 2000. — 133 lpp.
- Gaisa pils: Virši zili. Daugavpils : SAB, 2001. — 271 lpp.
- Noklusētās lappuses: dokumentāls romāns. Rīga: Elpa, 2004. — 591 lpp.
- Ēnu izrāde: romāns. Rēzekne: Latgales Kultūras centrs, 2004. — 127 lpp.
- Lugas: viencēlieni un skeči. Daugavpils: 2005. — 131 lpp.
- Ziemeļvējš. Rīga: Lauku Avīze, 2007. — 208 lpp.
- Austrumu motīvs: ceļojuma apraksts, stāsti. Rīga: 2008. — 177 lpp.
- Pa gājputnu ceļu: romāns. Daugavpils: An & Dim, 2010. — 215 lpp.
- Dāvana jeb Flensburgas noskaņas. Rīga: VESTA-LK, 2013. — 96 lpp.
- Atbrīvošanās: Atmodas līkloči Daugavpilī. Daugavpils: Saule (Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds), 2013. — 151 lpp.
- * Triju Zvaigžņu ordeņa pirmās pakāpes goda zīme (2006)
- "Goda daugavpilietes" nosaukums (2005)
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
