Juris Hartmanis

Juris Hartmanis (dzimis 1928. gada 5. jūlijā Rīgā, Latvijā, miris 2022. gada 29. jūlijā) bija datorzinātnieks un skaitļošanas teorētiķis, kurš kopā ar Ričardu Sternsu saņēma 1993. gada ACM Tjūringa balvu kā atzinību par pētījumiem, kas radīja pamatus Skaitļošanas sarežģītības teorijai.^[1]

Šis raksts ir par datorzinātnieku. Par citām jēdziena Hartmanis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Juris Hartmanis Juris Hartmanis 2012. gadā Personīgā informācija Dzimis 1928. gada 5. jūlijā Rīga, Latvija Miris 2022. gada 29. jūlijā (94 gadi) Itaka, Ņujorkas štats,  ASV Dzīves vieta Latvija Vācija ASV Tautība latvietis Vecāki Mārtiņš Hartmanis, Irma Liepiņa Māsas Astrīde Ivaska Dzīvesbiedre Ellimarija Rēvalde (Rehwald) Bērni Reneta, Mārtiņš, Odrija

Zinātniskā darbība Zinātne datorzinātne Darba vietas General Electric Kornela Universitāte Ohaio Valsts universitāte Alma mater Kalifornijas Tehnoloģiju institūts Kanzassitijas Universitāte Marburgas Universitāte Pasniedzēji Roberts Dilvorts Apbalvojumi Tjūringa balva (1993) LZA Lielā medaļa (2001)

Dzīvesgājums

Dzimis 1928. gadā Latvijas armijas ģenerāļa Mārtiņa Hartmaņa un viņa sievas Irmas, dzimušas Liepiņas, ģimenē. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā viņa tēvu deportēja uz PSRS un nogalināja. Otrā pasaules kara beigās Jura Hartmaņa māte ar bērniem pameta Latviju un devās bēgļu gaitās uz Vāciju.

Juris Hartmanis Marburgas Universitātē ieguva bakalaura grāda ekvivalentu fizikā. 1950. gadā viņa ģimene pārcēlās uz ASV, kur viņš saņēma maģistra grādu lietišķajā matemātikā Kanzassitijas Universitātē (tagad Misūri universitāte Kanzassitijā) 1951. gadā un doktora grādu matemātikā Kalifornijas tehnoloģiskajā institūtā Roberta Dilvorta vadībā 1955. gadā. Pēc pasniegšanas Kornela Universitātē un Ohaio Valsts universitātē 1958. gadā Hartmanis pievienojās General Electric izpētes laboratorijai. Strādājot General Electric, viņš izstrādāja datorzinātnes pamatprincipus. 1965. gadā viņš kļuva par Kornela Universitātes profesoru. Tur viņš bija viens no datorzinātnes departamenta dibinātājiem (kurš bija pirmais datorzinātņu departaments pasaulē) un pirmais tā vadītājs. Hartmanis bija Association for Computing Machinery un National Academy of Engineering biedrs.

Plašāk viņš kļuva pazīstams ar Tjūringa balvu ieguvušo pētījumu, kurā ieviesa laika sarežģītības klases TIME (f(n)) un pierādīja laika hierarhijas teorēmu. Misūri Universitāte Kanzassitijā 1999. gada maijā viņam piešķīra goda doktora titulu. 2001. gadā viņš saņēma arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu.

Miris 2022. gada 29. jūlijā Itakā, ASV.^[2]

Atsauces

1. «Juris Hartmanis». ACM.
2. «Juris Hartmanis July 5 1928 July 29 2022 (age 94), death notice, USA». United States Obituary Notice | 2022 (en-US). 2022-07-29. Skatīts: 2022-08-01.

Publikācijas

• Hartmanis, J.; Stearns, R. E. (1965), "On the computational complexity of algorithms", Transactions of the American Mathematical Society 117: 285—306, doi:10.2307/1994208, MR0170805.

Ārējās saites

• Hartmaņa biogrāfija Kornela universitātes vietnē
• Juris Hartmanis, matemātikas ģenealoģijas projekts (angliski)