latviešu virsnieks un politiķis From Wikipedia, the free encyclopedia
Dainis Turlais (dzimis 1950. gada 24. novembrī Madonā) ir virsnieks, bijušais Latvijas bruņoto spēku komandieris un politiķis. Bijis iekšlietu ministrs, Saeimas un Rīgas domes deputāts. 2019. gadā īslaicīgi bijis Rīgas domes priekšsēdētājs, pārstāv partiju "Gods kalpot Rīgai!".
| Dainis Turlais | |
|---|---|
 | |
| Rīgas domes priekšsēdētājs | |
|
Amatā 2019. gada 30. maijs — 2019. gada 20. jūnijs | |
| Vietnieks (i) |
Oļegs Burovs Vadims Baraņņiks |
| Prezidents | Raimonds Vējonis |
| Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
| Priekštecis | Nils Ušakovs |
| Pēctecis | Oļegs Burovs |
| Latvijas Republikas iekšlietu ministrs | |
|
Amatā 1995. gada 21. decembris — 1997. gada 10. jūlijs | |
| Prezidents | Guntis Ulmanis |
| Premjerministrs | Andris Šķēle |
| Priekštecis | Jānis Ādamsons |
| Pēctecis | Ziedonis Čevers |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1950. gada 24. novembrī Madona, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Dzīvo |
Garciems, Carnikavas pagasts, Latvija |
| Politiskā partija |
DPS (1998–1999) LC[1] (1999–2001) Mūsu Latvija[2] (2001–2002) TSP[3] (2002–2004) LPP (2004–2007) LPP/LC[4] (2007–2011) Gods kalpot Rīgai (2012–pašlaik) |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Nadežda Turlā |
| Profesija | virsnieks |
| Augstskola | Maskavas Ģenerālštāba akadēmija |
Dzimis 1950. gadā Madonā trīs bērnu ģimenē. Mācījās Trikātas astoņgadīgajā skolā un Valmieras Viestura 3. vidusskolā. Līdz 1973. gadam mācījās Kirova augstākajā karaskolā Petrodvorecā, tad dienēja vairākās Padomju armijas vienībās.
1985. gadā absolvēja Frunzes Kara akadēmiju un no 1986. līdz 1989. gadam piedalījās Afganistānas karā, kur bija 40. armijas štāba operatīvās daļas vadītājs un štāba priekšnieka vietnieks.[5] Armijas virspavēlnieks Boriss Gromovs viņu esot iesaucis par "veiksmes talismanu", jo viņa plānotajās operācijās neesot bijis upuru.[6] Izstrādāja arī plānu 40. armijas izvešanai no Afganistānas. 1989. gada 15. februārī kopā ar pēdējo PSRS militāro vienību (izlūkbataljonu) un padomju bruņoto spēku virspavēlnieku Afganistānā pameta Afganistānu.[5] 1990. gadā pabeidza studijas Maskavas Ģenerālštāba akadēmijā.
Pēc Augusta puča uzrakstīja iesniegumu Jānim Peteram, kas tobrīd bija Latvijas vēstnieks Maskavā, ka vēlas kalpot Latvijas Republikai. 1991. gada beigās viņš atgriezās Latvijā un 1992. gadā tika iecelts par Aizsardzības spēku komandieri.[7] Viņš bija pirmais Latvijas Aizsardzības spēku (kopš 1994. gada Latvijas Nacionālie bruņotie spēki) komandieris.
1994. gadā pulkveža pakāpē atkāpās no amata. Šajā laikā arī stažējies ASV un Eiropā.[8]
Pēc atkāpšanās no amata neilgu laiku bija prezidenta Gunta Ulmaņa padomnieks aizsardzības jautājumos.[7]
1995. gadā ievēlēts no Demokrātiskās partijas "Saimnieks" saraksta 6. Saeimā Vidzemes vēlēšanu apgabalā.[9][10] Partijai izveidojot koalīciju ar citām partijām, Andra Šķēles vadītajā Ministru kabinetā ieņēma Iekšlietu ministra amatu. Šo pašu amatu saglabāja arī nākamajā A. Šķēles vadītajā valdībā, taču 1997. gada jūlijā pēc Talsu traģēdijas, kurā gāja bojā 9 bērni, atkāpās no šī amata.[11] Šo rīcību viņš skaidroja ar morālas dabas apsvērumiem.[12][13]
1998. gadā D. Turlais nesekmīgi kandidēja 7. Saeimas vēlēšanās no Demokrātiskās partijas “Saimnieks” saraksta. Pēc nākamās valdības apstiprināšanas kļuva par Ministru prezidenta Viļa Krištopana padomnieku aizsardzības un iekšlietu jautājumos.
1999. gadā iestājies partijā “Latvijas Ceļš”, bet 2000. gadā izstājies no tās.
2001. gadā neatbalstīja ASV iebrukumu Afganistānā.[14]
2001. gadā veidoja partiju "Mūsu Latvija", ar kuru plānoja kandidēt pašvaldību vēlēšanās,[15] tomēr viņiem neizdevās šo ieceri īstenot, jo partijā neiestājās 200 biedru, kas bija nepieciešami tās dibināšanai.[16]
2002. gadā iestājies Tautas saskaņas partijā un ievēlēts 8. Saeimā no PCTVL saraksta.[17] Pēc PCTVL Saeimas frakcijas sadalīšanās darbojās Tautas Saskaņas partijas frakcijā.
2004. gada pavasarī kopā ar vairākiem citiem deputātiem aizgājis no Tautas saskaņas partijas frakcijas uz Aināra Šlesera vadītās Latvijas Pirmās partijas frakciju, kļūstot arī par Iekšlietu ministrijas parlamentāro sekretāru. Šo amatu saglabāja arī Saeimas nākamajā sasaukumā.[18] 2006. gadā kandidēja 9. Saeimas vēlēšanās no LPP/LC saraksta un, lai gan sākotnēji netika ievēlēts, ieņēma 9. Saeimas deputāta vietu Aināra Šlesera vietā.
2009. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlēts Rīgas domē no LPP/LC saraksta.[19] 2012. gadā D. Turlais bija partijas “Gods kalpot Rīgai!” dibinātāju skaitā. No “Saskaņas Centra” un “Gods kalpot Rīgai!” apvienības ievēlēts Rīgas domē 2013. gadā un no partijas "Saskaņa" un “Gods kalpot Rīgai!” apvienības — 2017. gadā.
Pēc Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova atstādināšanas, ievēlēšanas Eiropas Parlamentā un atkāpšanās, 2019. gada 30. maijā D. Turlais kā vienīgais kandidāts tika ievēlēts par Rīgas domes priekšsēdētāju.[20] 20. jūnijā D. Turlais neizturēja opozīcijas ierosināto uzticības balsojumu, zaudējot amatu 21 dienu pēc ievēlēšanas.[21]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
