Maskava

Maskava (krievu: Москва, izrunā: /mɐ'skva/) ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir lielākā pilsēta Eiropā.

Šis raksts ir par pilsētu. Par upi skatīt rakstu Maskava (upe).

Maskava Москва
Galvaspilsēta
No augšas uz leju, no kreisās uz labo: Maskavas kremlis un Sarkanais laukums, Kristus Glābēja katedrāle, Lielais teātris, Maskavas Valsts universitāte, Maskavas Starptautisko darījumu centrs, Maskavas upe no Lielā Akmens tilta
Karogs Ģerbonis
Maskava Rādīt kartē "Krievija" Maskava Rādīt kartē "Krievijas Eiropas daļa"
Koordinātas: 55°45′N 37°37′E
Valsts	Krievija
Federālais apgabals	Centrālais federālais apgabals
Platība
• Kopējā	2 510 km2
Iedzīvotāji (2024. gadā)
• kopā	13 149 803
• blīvums	5 239/km²
Laika josla	MSK (UTC+4)
Mājaslapa	www.mos.ru
Maskava Vikikrātuvē

Maskava pirmo reizi ir pieminēta hronikā 1147. gadā, 14. gadsimtā tā kļuva par Maskavijas, vēlāk par Krievijas caristes galvaspilsētu, no 1918. līdz 1991. gadam Maskava bija Padomju Savienības galvaspilsēta.

Mūsdienās Maskava ir Krievijas politiskais, rūpniecības, kultūras, zinātnes un izglītības, kā arī Krievu pareizticīgās baznīcas centrs. Maskavas kremlis ir Krievijas prezidenta, bet Svētā Danila klosteris — Maskavas patriarha rezidence. Maskavā notiek Federālās sapulces jeb Krievijas parlamenta sēdes. Maskavā ir četras starptautiskas lidostas, deviņas dzelzceļa stacijas un kopš 1935. gada arī metro.

Etimoloģija

Maskavas nosaukums ir cēlies no Maskavas upes nosaukuma. Senkrievu valodā pilsētu sauca par град Москов ("Maskavas upes pilsētu").

Savukārt upes nosaukuma izcelsme ir neskaidra, lai gan pastāv vairākas teorijas par to, kā ir radies Maskavas upes nosaukums. Viena no teorijām apgalvo, ka nosaukums ir cēlies no sensomu valodas, kas nozīmē "tumšs", "duļķains". Pirmās norādes par to, ka šī apdzīvotā vieta ir saukta par Maskavu, datētas ar 1147. gadu, kad Rostovas un Suzdaļas kņazs Jurijs Dolgorukijs aicināja Novgorodas kņazu ciemos uz Maskavu.^[1] Dažas^{[nepieciešama atsauce]} versijas par upes un pilsētas nosaukuma Maskava izcelsmi ir saistāmas ar baltu valodu. Ir zināms, ka plašus Austrumeiropas līdzenuma apgabalus kādreiz apdzīvoja baltu ciltis, par ko liecina baltu toponīmi. Arī vārdu Maskava, iespējams, veido divi baltu saknes vārdi, (latgaļu) "mozs" un "kova" vai latviešu valodā "mazās kaujas" vieta.

Vēsture

Maskavas kremlis 17. gadsimtā (Šturns, 1661)

1156. gadā Kijivas lielkņazs Jurijs Dolgorukijs pavēlēja Maskavas upes krastā uzbūvēt koka nocietinājumu, kas vēlāk kļuva par pamatu Maskavas kremlim.^[2] 1237. un 1238. gadā Maskavas cietoksni iekaroja Batuhans. 1319. gadā Zelta Ordas hans Muhameds Uzbek-hans iecēla Maskavas kņazu Juriju kā uzticamu vasali par lielkņazu, tā padarot Maskavu par visas Ziemeļaustrumkrievijas jeb Lielkrievijas politisko centru. Šajā laikā no Vladimiras uz Maskavu pārcēlās Krievijas patriarhs, un Maskava kļuva par Krievijas garīgo un politisko centru. 1480. gadā Maskavas lielkņazs Ivans III pilnībā atbrīvojās no mongoļu-tatāru pakļautības.

No 1610. līdz 1612. gadam tā saukto Lielo juku laikā Maskavu okupēja Polijas-Lietuvas karaspēks. 1612. gadā Kuzma Miņins un kņazs Dmitrijs Požarskis ieradās kopā ar zemessargiem no Ņižņijnovgorodas un atbrīvoja Maskavu un Krieviju. 1712. gadā Krievijas cars Pēteris I pārcēla Krievijas galvaspilsētu uz jaundibināto Sanktpēterburgu. No 1708. gada Maskava bija Maskavas guberņas centrs. 1812. gadā pilsētu okupēja Napoleona karaspēks.

1918. gada 5. martā Ļeņins pārvietoja Krievijas galvaspilsētu uz Maskavu. Kopš 1918. gada Maskava bija Krievijas PSFR galvaspilsēta, bet no 1922. gada 30. decembra — PSRS galvaspilsēta. Otrā pasaules kara laikā Maskavas pievārtē no 1941. gada 2. oktobra līdz 1942. gada 7. janvārim risinājās kauja par Maskavu, kas bija pirmā lielā Vērmahta neveiksme Austrumu frontē.

1991. gadā Maskavā notika Augusta puča izšķirošie notikumi. Pēc PSRS sabrukuma Maskava kļuva par Krievijas Federācijas galvaspilsētu. Maskavā norisinājās 1993. gada Konstitucionālās krīzes galvenie notikumi.

Ģeogrāfija

Maskavas upe

Maskava atrodas Krievijas rietumos, aptuveni 640 km uz dienvidaustrumiem no Krievijas otras lielākās pilsētas Sanktpēterburgas un 480 km uz austrumiem no Krievijas-Baltkrievijas robežas. Caur pilsētu plūst Maskavas upe, kas ietek Okā, savukārt tā ietek Volgā. Maskava atrodas vidēji 156 m virs jūras līmeņa.

Maskavas upe šķērso Maskavu no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem, veidojot meandrus. Pilsētas robežās upes platums ir 120-200 metri. 1937. gadā tika pabeigta Maskavas kanāla būvniecība. Šis kanāls savienoja Maskavas upi ar Ivaņkovas ūdenskrātuvi, cauru kuru tek Volga.

Pilsētas robeža ar dažiem izņēmumiem tika apstiprināta 1962. gadā. Šī robeža ir 109 km garš ārējais apvedceļš (MKAD, МКАД). Pilsētas kopējā platība ir 1081 km². Aptuveni vienu trešdaļu no platības aizņem zaļā zona. Tajā ir iekļauti aptuveni 100 parki un aptuveni 500 dīķi.

Pilsēta un tās apkārtne, Maskavas apgabals, ir visaugstāk attīstītā un visapdzīvotākā Krievijas daļa.

Klimats

Mēnesis	Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jūn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec	Gadā
Abslūtā maksimālā temperatūra (°C)	8.6	8.3	19.7	28.9	33.2	34.7	38.2	37.3	32.3	24.0	16.2	9.6	38.2
Vidējā augstākā temperatūra (°C)	-4	-3.7	2.6	11.3	18.6	22.0	24.3	21.9	15.7	8.7	0.9	-3	9.6
Vidējā zemākā temperatūra (°C)	-12.3	-11.1	-5.6	1.7	7.6	11.5	13.5	12.0	7.1	2.1	-3.3	-8.6	1.2
Rekordzema temperatūra (°C)	-42.2	-38.2	-32.4	-21.0	-7.5	-2.3	1.3	-1.2	-8.5	-16.1	-32.8	-38.8	-42.2
Vidējais nokrišņu daudzums (mm)	42	36	34	44	51	75	94	77	65	59	58	56	691

Administratīvais iedalījums

Maskava ir viena no divām Krievijas federālajām pilsētām (otra ir Sanktpēterburga). Kopš 2012. gada Maskava ir sadalīta 12 administratīvos apriņķos (административный округ), kuri sīkāk sadalās rajonos. Maskavas administratīvie apriņķi ir šādi:

Maskavas administratīvie apriņķi

Nr. Administratīvais apgabals Iedzīvotāji (2016-01-01) 1 Centrālais administratīvais apriņķis 768 280 2 Ziemeļu administratīvais apriņķis 1 158 528 3 Ziemeļaustrumu administratīvais apriņķis 1 413 739 4 Austrumu administratīvais apriņķis 1 505 801 5 Dienvidaustrumu administratīvais apriņķis 1 380 668 6 Dienvidu administratīvais apriņķis 1 774 351 7 Dienvidrietumu administratīvais apriņķis 1 426 227 8 Rietumu administratīvais apriņķis 1 362 701 9 Ziemeļrietumu administratīvais apriņķis 988 423 10 Zeļenogradas administratīvais apriņķis 237 897 11 Troickas administratīvais apriņķis 200 123 12 Jaunmaskavas administratīvais apriņķis 237 897

Demogrāfija

Pēc 2002. gada tautas skaitīšanas datiem 84,83% no Maskavas iedzīvotājiem bija krievi, bet lielākās minoritātes bija ukraiņi (2,44%), tatāri (1,60%), armēņi (1,20%), azerbaidžāņi (0,92%), ebreji (0,76%), baltkrievi (0,57%) un gruzīni (0,52%).

Iedzīvotāju skaita izmaiņa

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1350 30 000 —     1400 40 000 +0.58% 1600 100 000 +0.46% 1638 200 000 +1.84% 1710 160 000 −0.31% 1725 145 000 −0.65% 1738 138 400 −0.36% 1750 130 000 −0.52% 1775 161 000 +0.86% 1785 188 700 +1.60% 1800 250 000 +1.89% 1811 270 200 +0.71%

Gads Iedz. ±% g.p. 1813 215 000 −10.80% 1825 241 500 +0.97% 1830 305 600 +4.82% 1835 335 800 +1.90% 1840 349 100 +0.78% 1847 353 300 +0.17% 1852 373 800 +1.13% 1856 368 800 −0.34% 1858 377 800 +1.21% 1859 379 300 +0.40% 1863 462 500 +5.08% 1864 351 600 −23.98%

Gads Iedz. ±% g.p. 1868 416 400 +4.32% 1871 601 969 +13.07% 1886 753 459 +1.51% 1891 822 400 +1.77% 1897 1 039 000 +3.97% 1900 1 175 000 +4.19% 1902 1 174 700 −0.01% 1907 1 345 700 +2.76% 1908 1 359 200 +1.00% 1912 1 617 157 +4.44% 1913 1 563 100 −3.34% 1914 1 762 700 +12.77%

Gads Iedz. ±% g.p. 1915 1 817 000 +3.08% 1917 1 854 400 +1.02% 1920 1 028 200 −17.85% 1923 1 542 900 +14.49% 1926 2 080 000 +10.47% 1928 2 127 200 +1.13% 1931 2 781 300 +9.35% 1936 3 641 500 +5.54% 1939 4 131 633 +4.30% 1956 4 839 000 +0.93% 1959 5 045 905 +1.41% 1967 6 422 000 +3.06%

Gads Iedz. ±% g.p. 1970 6 941 961 +2.63% 1975 7 862 000 +2.52% 1979 7 830 509 −0.10% 1982 8 111 000 +1.18% 1985 8 652 000 +2.18% 1990 8 880 124 +0.52% 1995 9 085 457 +0.46% 2000 9 932 932 +1.80% 2005 10 726 429 +1.55% 2010 11 503 501 +1.41% 2015 12 197 596 +1.18%

Sports

1980. gadā Maskavā norisinājās vasaras olimpiskās spēles.

Maskavā bāzēti trīs hokeja klubi, kuri spēlē Kontinentālajā hokeja līgā. Tie ir Maskavas "Dinamo", Maskavas "CSKA" un Maskavas "Spartak".

Cilvēki

Maskavā dzimuši:

Aleksandrs Aļehins (1892—1946) — šahists Andrejs Belijs (1880—1934) — dzejnieks Boriss Berezovskis (1946—2013) — biznesmenis Nikolajs Buharins (1888—1938) — politiķis Marina Cvetajeva (1892—1941) — dzejniece Valērijs Harlamovs (1948—1981) — sportists Mihails Hodorkovskis (1963) — biznesmenis Deniss Davidovs (1995) — karavīrs Fjodors Dostojevskis (1821—1881) — rakstnieks Vjačeslavs Fetisovs (1958) — hokejists Ivans Fjodorovs — grāmatnieks Vitālijs Ginzburgs (1916—2009) — zinātnieks Aleksandrs Hercens (1812—1870) — domātājs Igors Ivanovs (1945) — politiķis Aleksandrs Jakovļevs (1906—1989) — konstruktors Aleksejs Jermolovs — karavadonis Nikolajs Judeņičs (1862—1933) — ģenerālis Ļevs Kameņevs (1883—1936) — politiķis

Vasilijs Kandinskis (1866—1944) — mākslinieks Sofija Kovaļevska (1850—1891) — matemātiķe Pjotrs Kropotkins (1842—1921) — domātājs Anna Kurņikova (1981) — sportiste Mihails Ļermontovs (1814—1841) — dzejnieks Daniils Medvedevs (1996) — tenisists Nikolajs Ņekrasovs (1900—1938) — esperantists Bulats Okudžava (1924—1997) — dziesminieks Boriss Pasternaks (1890—1960) — rakstnieks Viktors Peļevins (1962) — rakstnieks Nikolajs Pirogovs (1810–1881) — zinātnieks, ārsts, pedagogs Oļegs Popovs (1930—2016) — klauns Alla Pugačova (1949) — dziedātāja Aleksandrs Puškins (1799—1837) — dzejnieks Andrejs Saharovs (1921—1989) — zinātnieks Aleksandrs Skrjabins (1872—1915) — mūziķis Konstantīns Staņislavskis (1863—1938) — režisors Aleksandrs Suvorovs (1729—1800) — karavadonis Vladimirs Toporovs (1928—2005) — filologs Nikolajs Vavilovs (1887—1943) — zinātnieks Vladimirs Visockis (1938—1980) — dziesminieks

Sadraudzības pilsētas

Berlīne, Vācija Seula, Dienvidkoreja Vīne, Austrija Tokija, Japāna Parīze, Francija Diseldorfa, Vācija Pekina, Ķīna

Varšava, Polija Prāga, Čehija Madride, Spānija Telaviva, Izraēla Atēnas, Grieķija Erevāna, Armēnija

Transports

Maskava ir lielākais transporta mezgls Krievijas Federācijā. Pilsētā atrodas dzelzceļa tīkli. Pilsētu apkalpo piecas lielas komerciālās lidostas, lielākā no tām — Šeremetjevas starptautiskā lidosta.

Atsauces un piezīmes

1. (angliski) Walter Comins-Richmond. «The History of Moscow». Occidental College. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-05-17. Skatīts: 2010-03-03.
2. (angliski) «Russia Engages the World: The Building of the Kremlin, 1156–1516». The New York Public Library. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-10-14. Skatīts: 2010-03-03.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Maskava.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• (angliski) The Moscow Guide SunSITE
• Katoļu enciklopēdijas ieraksts (angliski)
• (angliski) Geography of Moscow How Stuff Works