Astrīda Kairiša
From Wikipedia, the free encyclopedia
Astrīda Kairiša (dzimusi 1941. gada 8. aprīlī Rīgā, mirusi 2021. gada 13. janvārī)[1] bija latviešu aktrise. Pazīstama ar darbu Latvijas Nacionālajā teātrī un Rīgas Kinostudijas mākslas filmās. Viņas sniegums uz skatuves un kino novērtēts ar daudziem apbalvojumiem.
Astrīda Kairiša | |
---|---|
![]() filmā "Ezera sonāte" (1976) | |
Dzimusi |
1941. gada 8. aprīlī Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) |
Mirusi |
2021. gada 13. janvārī (79 gadu vecumā) Rīga, Latvija |
Nodarbošanās | aktrise |
Darbības gadi | 1961—2019 |
Dzīvesbiedrs | Kārlis Auškāps |
Dzīvesgājums
Dzimusi 1941. gadā Rīgā, māsa — baletdejotāja Digna Kairiša. 1960. gadā Kairiša beidza Rīgas 28. vidusskolu. Aktiera profesiju apguva Dailes teātra 3. studijā, 1961. gadā bija viņas pirmā kinoloma Rīgas Kinostudijas filmā "Pieviltie".[1] 1962. gadā beidza mācības un līdz 1968. gadam strādāja Liepājas teātrī, tad no 1968. līdz 2019. gadam darbojās Latvijas Nacionālajā teātrī.
Nozīmīgākās teātra lomas: Zane (Raiņa "Pūt, vējiņi!", 1968), Jūlija (F. Molnāra "Lilioms", 1971), Antonija (R. Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos", 1975), Natālija Petrovna (I. Turgeņeva "Mēnesis uz laukiem", 1976), Liena (R. un M. Kaudzīšu "Mērnieku laiki", 1980), Isabella (E. Illēša "Spānijas Isabella", 1983), Spīdola (Raiņa "Uguns un nakts", 1985), Ieva (R. Blaumaņa "Indrāni", 1988), Magda (H. Zūdermaņa "Mans dzimtais nams", 1992), Osiene (A. Upīša "Zaļā zeme", 1996), Sabīne (H. Gulbja "Vēverīši", 2000). Pēdējās lomas atveidojusi J. Ezeriņa stāstu kompozīcijā "Ezeriņš" (2014) un Raiņa "Pūt, vējiņi!" iestudējumā (2018).
Mirusi 2021. gada 13. janvārī Rīgā.[2]
Ģimene
Astrīda Kairiša bija precējusies ar aktieri un režisoru Kārli Auškāpu, laulībā dzimis dēls Kārlis Auškāps.
Apbalvojumi un pagodinājumi
- Latvijas PSR Valsts prēmija (1976) par lomu 1976. gada filmā "Ezera sonāte",[1]
- Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece (1978),
- Latvijas PSR Tautas skatuves māksliniece (1986),
- Lilitas Bērziņas balva (1987, 1993),
- Alfrēda Amtmaņa-Briedīša prēmija (1997),
- Triju Zvaigžņu ordenis, IV šķira (2002),[1]
- Spēlmaņu nakts balva par mūža ieguldījumu teātra mākslā (2011).[3]
Filmogrāfija
- 1961 — "Pieviltie" — Lienīte/māsa Anna
- 1963 — "Viņš dzīvs" — skolotāja Jana
- 1964 — "Vēstules dzīvajiem" ("Belarusjfiļm") — Olga
- 1970 — "Šauj manā vietā" — Irina
- 1971 — "Tauriņdeja" — Ieva
- 1972 — "Vella kalpi Vella dzirnavās" — māsa Veronika
- 1973 — "Pūt, vējiņi!" — Zane
- 1973 — "Atmaskošana" ("Ļenfiļm") — Ingrīda Kūna
- 1975 — "Motociklu vasara" — Māra māte
- 1976 — "Liekam būt" — Irēna
- 1976 — "Ezera sonāte" — Laura
- 1979 — "Trīs minūšu lidojums" — Justīne
- 1980 — "Cīrulīši" — Ingrīda
- 1980 — "Vakara variants" — Anna Medne
- 1985 — "Sprīdītis" — Vēja māte
- 1986 — "Dubultnieks" — bērnu nama direktore
- 1987 — "Dīvainā mēnessgaisma" — Nadīne
- 1989 — "Tapers" — māte
- 1990 — "Valsis mūža garumā" — Velta
- 1997 — "Likteņdzirnas" — Agneses māte
- 2011 — "Debesu zilgme" (Das Blaue vom Himmel, Vācija) — epizodē
- 2014 — "Džimlai rūdi rallallā" — tēlo pati sevi
- 2016 — "Melānijas hronika" — Melānijas māte
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand - on
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.