23. oktobris

Notikumi

1912. gads — Pirmais Balkānu karš: sākās Kumanovas kauja starp Serbiju un Osmaņu impēriju.
1918. gads — Lielbritānijas ārlietu ministrs Artūrs Balfūrs Latvijas pilnvarotajam pārstāvim Zigfrīdam Meierovicam paziņoja, ka Apvienotā Karaliste atzīst Latviešu nacionālo padomi par Latvijas valdību, līdz miera konference galīgi izšķirs Latvijas statusu.
1941. gads — Odesā vācu un rumāņu nacistu akcijā dzīvi tika sadedzināti 19 000 ebreji. Nākamajā dienā vēl 10 000 tika nogalināti.
1946. gads — Ņujorkā notika pirmā ANO Ģenerālās asamblejas sēde.
1956. gads — Ungārijas revolūcija: Ungārijā sākās protesti pret propadomiski orientēto valdību.
1957. gads — Maroka sāka iebrukumu Ifni.
1983. gads — vienlaicīgos pašnāvnieku uzbrukumos Francijas un ASV armijas barakām Beirutā gāja bojā 241 ASV, 58 Francijas karavīri un 6 Libānas civiliedzīvotāji.
1989. gads — Matjāšs Sūrošs (Szűrös Mátyás) deklarēja Trešo Ungārijas republiku Ungārijas Tautas Republikas vietā un kļuva par tās prezidentu.
1998. gads — Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu un Palestīnas Atbrīvošanas organizācijas vadītājs Jāsirs Arafāts panāca vienošanos "zeme pret mieru".
2001. gads — Apple Computer izlaida iPod.
2002. gads — čečenu kaujinieki sagrāba aptuveni 800 ķīlnieku teātra centrā Maskavā.
2020. gads — Polijas Konstitucionālā tiesa pasludināja par prettiesisku atļauju sievietēm veikt abortus, ja auglim ir atklāta invaliditāte vai neizdziedināma slimība; tas izraisīja plašus protestus valstī.

Dzimuši

1777. gads (j.s, pēc v.s. 12. oktobrī) — Aleksandrs I (Александр I), Krievijas imperators (miris 1825. gadā)
1865. gads — Pīrss Bols (Piers Bohl), Latvijas matemātiķis (miris 1921. gadā)
1887. gads — Lotārs Renduličs (Lothar Rendulic), horvātu izcelsmes Austroungārijas, Austrijas un Trešā reiha virsnieks (miris 1971. gadā)
1905. gads — Fēlikss Blohs (Felix Bloch), Šveices fiziķis (miris 1983. gadā)
1908. gads — Iļja Franks (Илья Франк), krievu fiziķis (miris 1990. gadā)
1910. gads — Mirdza Bendrupe, latviešu rakstniece (mirusi 1995. gadā)
1940. gads — Pelē (Pelé), Brazīlijas futbolists (miris 2022. gadā)
1942. gads — Maikls Kraitons (Michael Crichton), ASV fantastikas rakstnieks (miris 2008. gadā)
1954. gads — Ans Lī (李安), Taivānā dzimis amerikāņu kinorežisors, scenārists un kinoproducents
1957. gads — Pols Kagame (Paul Kagame), Ruandas prezidents,
1962. gads — Aigars Liepiņš, latviešu amatieris-ģeogrāfs, hidrologs un novadpētnieks (miris 2024. gadā)
1966. gads — Alesandro Dzanardi (Alessandro Zanardi), Itālijas autosportists
1971. gads — Valentīns Lobaņovs, Latvijas futbolists
1976. gads — Raiens Renoldss (Ryan Reynolds), kanādiešu kino un televīzijas aktieris
1992. gads — Alvaro Morata (Álvaro Morata), spāņu futbolists
1993. gads — Fabiņu (Fabinho), brazīliešu futbolists

Miruši

1456. gads — Joans Kapistrāno (Ioannes Capistranus), franciskāņu mūks (dzimis 1386. gadā)
1656. gads — Inka Garsilaso de la Vega (Inca Garcilaso de la Vega), spāņu hronists (dzimis 1639. gadā)
1869. gads — Edvards Smits-Stenlijs (Edward Smith-Stanley), britu politiķis (dzimis 1799. gadā)
1872. gads — Teofils Gotjē (Théophile Gautier), franču dzejnieks (dzimis 1811. gadā)
1893. gads — Aleksandrs I (Александър I), Bulgārijas kņazs (dzimis 1857. gadā)
1910. gads — Čulalongkorns (พระบาทสมเด็จพระจุลจอมเกล้าเจ้าอยู่หัว), Siāmas karalis (dzimis 1853. gadā)
1921. gads — Džons Danlops (John Boyd Dunlop), skotu veterinārārsts, izgudrotājs (dzimis 1840. gadā)
1938. gads — Žans Gijs Gotjē (Jean-Guy Gautier), franču regbists un vieglatlēts (dzimis 1875. gadā)
1944. gads — Čārlzs Barkla (Charles Barkla), angļu fiziķis (dzimis 1877. gadā)
1986. gads — Edvards Doisijs (Edward Doisy), ASV bioķīmiķis (dzimis 1893. gadā)
2024. gads:
- Leons Kūpers (Leon Cooper), ASV fiziķis (dzimis 1930. gadā)
- Haralds Vasiļjevs, latviešu hokejists un treneris (dzimis 1952. gadā)

Vārda dienas

Notikumi

Dzimuši

Miruši

Svētku un piemiņas dienas

Wikiwand - on

23. oktobris