Beirūta

Beirūta (arābu: بيروت‎, Bayrūt) ir Libānas lielākā pilsēta, tās galvaspilsēta un nozīmīgākā ostas pilsēta. Tā atrodas uz pussalas Libānas kalnu pakājē pie Vidusjūras. Beirūtā dzīvo aptuveni 750 tūkstoši iedzīvotāju. Tās aglomerācijā dzīvo aptuveni 2,01 miljoni iedzīvotāju,^[1] kas ir vairāk nekā puse no visiem valsts iedzīvotājiem. Kristieši (maronīti, grieķu pareizticīgie, grieķu katoļi, armēņi u.c.) dzīvo galvenokārt Beirūtas austrumu apkaimēs, bet dienvidu apkaimēs apmetusies šiītu kopiena.

Beirūta بيروت‎
galvaspilsēta
Karogs Ģerbonis
Moto: Beirūta – likumu māte (latīņu: Berytus Nutrix Legum)
Beirūta
Koordinātas: 33°53′13″N 35°30′47″E
Valsts	Libāna
Muhāfaza	Beirūtas muhāfaza
Platība
• galvaspilsēta	19,8 km2
• aglomerācija	67 km2
Iedzīvotāji (2023)
• galvaspilsēta	2 421 354
• blīvums	18 250,8/km²
• aglomerācija	2 200 000
Laika josla	UTC (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	UTC (UTC+3)
Pasta indekss	1100–1109
Mājaslapa	www.beirut.gov.lb
Beirūta Vikikrātuvē

Pilsētā atrodas četras universitātes, no kurām ievērojamākās ir Beirūtas Amerikāņu universitāte (American University of Beirut, AUB) un Beirūtas Arābu universitāte (Beirut Arab University, BAU, جـامعة بيروت العربية‎).^{[nepieciešama atsauce]} Pilsētā atrodas vienīgā starptautiskā lidosta valstī — Beirūtas Rafīka Harīrī starptautiskā lidosta (مطار بيروت - رفيق الحريري الدولي, Aéroport international de Beyrouth - Rafic Hariri, BEY).

Vēsture

Beirūta ir viena no vecākajām joprojām apdzīvotajām pilsētām pasaulē. To 15. gadsimtā p.m.ē. dibināja feniķieši.^[2] Tā ir bijusi Feniķijas, Senās Grieķijas, Senās Romas, Bizantija, arābu, Osmaņu impērijas un citu lielvaru pakļautībā. Gadsimtu gaitā pilsēta ir vairākas reizes iekarota, iznīcināta un uzcelta no jauna. 1941. gadā, kad Libāna ieguva neatkarību no Francijas, Beirūta kļuva par tās galvaspilsētu. Libānas pilsoņu kara, kas norisinājās starp musulmaņiem un kristiešiem laikā no 1975. līdz 1990. gadam, Beirūta zaudēja tās ilgstošās līderpozīcijas reģionā tirdzniecības un finanšu sfērās, bet kopš kara tā šajās jomās ir atjaunojusi savas līderpozīcijas. Kara laikā pilsēta bija sadalīta musulmaņu kontrolētajā Rietumbeirūtā un kristiešu kontrolētajā Austrumbeirūtā. 1999. gadā Beirūta bija Arābu kultūras galvaspilsēta, bet 2009. gadā Pasaules grāmatu galvaspilsēta.

2020. gadā Beirūtas ostā notika divas eksplozijas, kas pilsētai nodarīja bojājumus aptuveni 10-15 miljardu ASV dolāru apmērā un aptuveni 300 tūkstoši cilvēku kļuva par bezpajumtniekiem.^[3]