Starptautiskā lidosta "Rīga"
lidosta Latvijā From Wikipedia, the free encyclopedia
RIX Rīgas lidosta (IATA: RIX, ICAO: EVRA) (juridiskais nosaukums: Valsts akciju sabiedrība Starptautiskā lidosta "Rīga") ir lielākā lidosta Latvijā un Baltijas valstīs. Lidosta atrodas apmēram 13 kilometrus uz dienvidrietumiem no Rīgas centra, Mārupes novadā. 2016. gadā atvēra Ziemeļu termināli,[1] 2018. gadā lidostas pasažieru skaits pārsniedza 7 miljonus gadā.[2] 2025. gada beigās plānots pabeigt Rail Baltica dzelzceļa stacijas būvniecību.
| RIX Rīgas lidosta RIX Riga Airport | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
 | |||||||
 | |||||||
| IATA: RIX – ICAO: EVRA | |||||||
 RIX  RIX  RIX | |||||||
| Pamatinformācija | |||||||
| Tips | Civilā | ||||||
| Īpašnieks | Latvijas valsts | ||||||
| Atrašanās vieta | Mārupes novads, Latvija | ||||||
| Augstums vjl | 34 ft / 10 m | ||||||
| Koordinātas | 56°55′25″N 23°58′16″E | ||||||
| Mājaslapa |
www | ||||||
| Skrejceļi | |||||||
| |||||||
| Statistika | |||||||
| Pasažieri | 6 630 891 (2023) | ||||||
| Lidojumi | 61,3 tūkst. (2023) | ||||||
| Krava | 19,160 tūkst. t (2023) | ||||||
Vēsture
Rīgas lidostas kompleksu būvēja no 1965. līdz 1974. gada oktobrim, līdz lidostas būves pabeigšanai civilie lidojumi notika no Spilves lidostas un Rumbulas lidostas. Lidostas galveno ēku projektēja Maskavas institūts "Aeroprojekt" (arhitekts Leonīds Ivanovs, interjera dizaina autori Aleksandrs Stankevičs un Armīns Punka), bet būvēja Baltijas transporta celtniecības trests. Kompleksā ietilpa lidostas galvenā ēka, mācību korpuss, dienesta ēka un citas celtnes. Lidostas galvenajā ēkā izvietoja uzgaidāmās telpas, biļešu kases, uzziņu birojus, kafejnīcas un kioskus.
Regulāra pasažieru pārvadāšana sākās 1975. gadā ar lidmašīnām Il-18 un Tu-134A, no Rīgas lidostas veica regulārus lidojumus uz aptuveni 100 pilsētām - visām PSR galvaspilsētām, kā arī lielākajiem rūpniecības un tūrisma centriem. Taču no Rīgas lidostas nebija regulāru tiešo lidojumu ārpus Padomju Savienības, šim nolūkam bija nepieciešams lidot caur Maskavu. Lidostas ienākumus sūtīja uz centrālo "Aeroflot" pārvaldi Maskavā, kura pēc tam naudu sadalīja starp PSRS lidostām un aviosabiedrības filiālēm. 1986. gadā Rīgas lidostā apkalpoja aptuveni 900 000 pasažieru, pārkrāva 12 000 tonnu kravas un 500 tonnas pasta sūtījumu. 1980. gadu beigās pasažieru pārvadāšanai izmantoja lidmašīnas Tu-154-B2, Tu-134B un An-24. Kravas pārvadājumiem izmantoja lidmašīnu An-26.
1989. gada 1. decembrī "Aeroflot" ar TU-134A lidmašīnu sāka regulārus lidojumus Rīga–Tallina–Stokholma divas reizes nedēļā (izlidošana no Rīgas bija pirmdienās un piektdienās 11:00).[3] Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā bijušo "Aeroflot" Latvijas filiāli sadalīja trīs saimnieciski pastāvīgos uzņēmumos — "Latvijas Gaisa satiksme", aviosabiedrībā "Latvijas aviolīnijas", kā arī valsts lidostu uzņēmumā "Rīga", kurā ietilpa starptautiskā lidosta "Rīga", "Liepāja" un "Daugavpils". Lidosta atkal kļuva par starptautisku un Rīga kā galamērķis parādījās labi pazīstamu Rietumu aviokompāniju sarakstos - vispirms SAS (1990. gada pavasarī) un Lufthansa (1991. gada oktobrī),[4] tomēr lidostā apkalpoto pasažieru skaits strauji nepalielinājās. 1993. gadā lidosta apkalpoja tikai 310 tūkstošus pasažieru.
1994. gadā Rīgas lidostā notika pirmie nopietnie rekonstrukcijas darbi. Notika skrejceļa rehabilitācija un apgaismes sistēmas nomaiņa, kā arī administrācijas ēkas rekonstrukcija. Tika iegādāti jauni pasažieru autobusi, kā arī skrejceļa tehnika. Pakāpeniski tika atjaunots arī lidostas tehnikas parks un izveidotas jaunas autostāvvietas.[5] 1995. gadā tika dibināta Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic un 1. novembrī ar lidmašīnu SAAB 340 tika veikts pirmais lidojums.[6] 2001. gadā vienlaicīgi ar Rīgas 800 gadu svinībām beidzās lidostas modernizācija. 2003. gadā apkalpoto pasažieru skaits pieauga līdz 712 tūkstošiem pasažieru gadā.
Pateicoties tam, ka uzlabojās kopējā ekonomiskā situācija Latvijā un tā saukto zemo cenu aviokompāniju Ryanair un EasyJet piesaiste un ienākšana Latvijas tirgū, lidosta sāka strauji attīstīties un jau 2004. gadā, pirmo reizi lidostas pastāvēšanas vēsturē, gada laikā apkalpoto pasažieru skaits pārsniedza vienu miljonu un bija 1,05 miljoni. 2005. gadā lidosta apkalpoja 1,9 miljonus pasažieru, bet 2006. gadā apkalpoto pasažieru skaits sasniedza jau 2,5 miljonus. 2007. gadā Starptautiskajā lidostā "Rīga" tika apkalpoti jau 3,16 miljoni pasažieru, savukārt 2008. gadā pasažieru skaits sasniedza 3,69 miljonus. 2008. gadā Rīgas mērs Jānis Birks ierosināja lidostu pārdēvēt Latvijas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica vārdā, tomēr šis ierosinājums atbalstu neguva.[7] Neraugoties uz ekonomisko krīzi, 2009. gadā lidostā apkalpoja 4,07 miljonus pasažieru (kāpums par 10,2%, salīdzinot ar 2008. gadu), bet 2010. gadā 4,66 miljonus pasažieru (kāpums par 14,5%, salīdzinot ar 2009. gadu).
2009. gada maijā VAS Starptautiskā lidosta "Rīga" ieguva prestižo Routes un OAG (Official airline Guide) godalgu Airport Marketing Award lidostu mārketingā Eiropā kā labākā Skandināvijas un Baltijas reģiona lidosta, atstājot aiz sevis Kopenhāgenas un Stokholmas lidostas.[8]
2014. gadā konkursā par lidostas pasažieru termināļa "Ziemeļu piestātne" būvniecību 15,93 miljonus eiro vērtībā apstiprināja SIA "Skonto būve" iesniegto piedāvājumu. Termināļa attīstības 5. kārta paredz ne-Šengenas zonas paplašināšanu un papildus četru jaunu iekāpšanas sektoru izbūvi.[9]
2015. gadā pabeidza Rīgas lidostas termināļa paplašināšanu, pasažieriem, kuri ceļoja ārpus Šengenas zonas, ierīkoja jaunus iekāpšanas sektorus un plašākas uzgaidāmās telpas.[10]
2017. gadā par Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāju kļuva lidostas valdes locekle Ilona Līce, kura par lidostas ilgtermiņa prioritāti noteica tālo lidojumu attīstīšanu, papildinot starpkontinentālo reisu skaitu.[11]
Tiešie lidojumi un pārvadāto pasažieru skaits (2017)
2017. gadā no Rīgas lidostas bija tiešie lidojumi uz 30 valstīm:
 |
.svg){kind=small}
| Dažādu lidsabiedrību Rīgas lidostā apkalpoto pasažieru skaits | |||||||||||||||
| Lidsabiedrības nosaukums | Pasažieru skaits (2017)[12] | % no kopējā | izmaiņas pret iepriekšējo gadu | ||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Air Baltic Corporation | 3 247 661 | ||||||||||||||
| Ryanair | 954 666 | ||||||||||||||
| Wizz Air | 553 734 | ||||||||||||||
| Norwegian Air Shuttle | 233 226 | ||||||||||||||
| Aeroflot | 203 627 | ||||||||||||||
| Lufthansa | 199 690 | ||||||||||||||
| SmartLynx Airlines | 149 173 | ||||||||||||||
| Finnair | 103 850 | ||||||||||||||
| Scandinavian Air System (SAS) | 86 455 | ||||||||||||||
| LOT Polish Airlines | 73 751 | ||||||||||||||
| Turkish Airlines | 71 892 | ||||||||||||||
| Ukraine International Airlines | 64 955 | ||||||||||||||
| Utair | 51 523 | ||||||||||||||
| Uzbekistan Airways | 39 189 | ||||||||||||||
| Belavia | 17 776 | ||||||||||||||
| Citas | 46 597 | ||||||||||||||
| Kopā | 6 097 765 | ||||||||||||||
Pasažieru skaita izmaiņas
Skatīt avota Wikidata vaicājums.
| Rīgas lidostas pasažieru skaits [13] | |||||||||||||||
| Gads | Skaits | % | Gads | Skaits | % | Gads | Skaits | % | Gads | Skaits | % | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1990 | 2000 | 574 356 | +2,1% | 2010 | 4 663 692 | +14,7% | 2020 | 2 011 155 | -74,2% | ||||||
| 1991 | 2001 | 622 647 | +8,4% | 2011 | 5 106 893 | +9,5% | 2021 | 2 353 064 | +17,0% | ||||||
| 1992 | 2002 | 633 332 | +1,7% | 2012 | 4 767 764 | −6,6% | 2022 | 5 380 779 | +128,7% | ||||||
| 1993 | 310 132 | 2003 | 711 753 | +12,4% | 2013 | 4 793 045 | +0,5% | 2023 | 6 630 891 | +23.2% | |||||
| 1994 | 392 065 | +26,4% | 2004 | 1 060 426 | +49,0% | 2014 | 4 813 959 | +0,4% | 2024 | 7 120 000 | +7% | ||||
| 1995 | 490 607 | +25,1% | 2005 | 1 878 035 | +77,1% | 2015 | 5 162 149 | +7,2% | |||||||
| 1996 | 497 124 | +1,3% | 2006 | 2 495 020 | +32,8% | 2016 | 5 402 545 | +4,6% | |||||||
| 1997 | 531 199 | +6,8% | 2007 | 3 160 945 | +26,7% | 2017 | 6 097 765 | +13,0% | |||||||
| 1998 | 554 628 | +4,4% | 2008 | 3 690 549 | +16,7% | 2018 | 7 056 089 | +15,7% | |||||||
| 1999 | 562 383 | +1,4% | 2009 | 4 066 793 | +10,2% | 2019 | 7 798 382 | +10,5% | |||||||
Aviokompānijas un galamērķi
2023. gada ziemas sezonā no lidostas "Rīga" lidojumus veic šādas lidsabiedrības:
| aviokompānija | galamērķi |
|---|---|
| airBaltic | 55 galamērķi, skatīt airbaltic.com |
| Aegean Airlines | Atēnas |
| British Airways | Londona (Hītrovas lidosta) |
| Finnair (lidojumu izpilda: Norra) | Helsinki |
| LOT | Varšava (Šopēna lidosta) |
| Lufthansa | Frankfurte pie Mainas |
| Norwegian Air Shuttle | Alikante, Kopenhāgena, Korfu, Oslo (Gardemūene), Stokholma (Arlanda), Tivata |
| Ryanair | 30 galamērķi, skatīt ryanair.com |
| Smartwings | Čarteris: |
| Turkish Airlines | Stambula |
| Transavia | Amsterdama |
| Uzbekistan Airways | Taškenta |
| Wizz Air | Kutaisi |
Čarterlidojumu kompānijas
|
|
Kravas pārvadātāji
|
|
Populārākie galamērķi
2023. gadā populārākie galamērķi lidojumiem no Rīgas bija Londona, Helsinki, Oslo un Tallina, bet populārākās valstis – Apvienotā Karaliste, Vācija, Somija un Spānija.[14]
Tehniskā informācija
Lidostas ICAO kods ir EVRA, bet IATA kods ir RIX. Tā atrodas 10 metrus virs jūras līmeņa. Tuvošanās ugunis, skrejceļa malu ugunis, skrejceļa ass līnijas ugunis un zemskares zonas ugunis atbilst CAT II precīzas nolaišanās operāciju prasībām.
Skrejceļa platums ir 45 metri. 2008. gada 30. oktobrī tika nodots eksplutācijā rekonstruētais skrejceļš, kura garums palielināts līdz 3200 metriem. Līdz ar to lidosta spēj uzņemt lielus gaisa kuģus, piemēram, Airbus A340 un Boeing 747.[15]
Transports
Autobusu satiksmi ar Rīgas centru nodrošina 22. autobuss.
Starptautisko autobusu pārvadājumu kompānija "Ecolines" trīs reizes dienā maršrutā Rīga — Tallina — Rīga pietur Rīgas lidostā. Ollex nodrošina ikdienas satiksmi starp Rīgu (pilsētu un lidostu) un Šauļiem, Pluņģi un Klaipēdu.
Rīgas lidostas dzelzceļa stacija
Rail Baltica stacijas būvniecību pie lidostas sāka 2021. gada 30. jūnijā, sākotnēji termināli bija plānots pabeigt 2023. gada sākumā, savukārt lidostas infrastruktūru kopumā — līdz 2025. gada beigām.[16] Plānots, ka pa jaunuzbūvēto dzelzceļu līdz Rīgas centrālajai dzelzceļa stacijai četras reizes dienā kursēs "Rail Baltica" ātrvilciens, un ik pa 15-30 minūtēm atspoles (shuttle) vilciens, ļaujot astoņās minūtēs nokļūt no lidostas galvaspilsētas centrā.
Lidostas attīstība
2010. gada 4. augustā Rīgas lidosta noslēdza līgumu ar LR Satiksmes ministriju par Eiropas Savienības struktūrfondu projektu „Starptautiskās lidostas „Rīga” infrastruktūras attīstība”. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas bija vairāk kā 93 miljoni EUR, tajā skaitā, Kohēzijas fonda finansējums 57 mln EUR, valsts budžeta finansējums 11,6 mln EUR un VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" finansējums 23,7 mln EUR. Projekta gaitā īstenoja skrejceļa segas virskārtas renovāciju un lidjoslas pastiprināšanu, izbūvēja papildus manevrēšanas ceļu E un D, II kategorijas gaismas sistēmas un citus darbus. Uzbūvēja jaunu piestātni (Ziemeļu termināli) gan Šengenas līguma zonas, gan ne-Šengenas zonas pasažieru apkalpošanai. Īstenojot projektu, lidostu sertificēja kā II kategorijas lidostu, kas ļauj nodrošināt lidojumus ievērojami nelabvēlīgos laikapstākļos, tādējādi ievērojami samazinot novirzīto reisu skaitu un uzlabojot lidojumu drošību. Jaunās piestātnes divos stāvos pasažieriem ir pieejami 19 jauni iekāpšanas sektori, trīs gaisa kuģu tilti, jauni veikali un kafejnīcas, rotaļu laukumi bērniem, kā arī plašas uzgaidāmās telpas. Kopējā ziemeļu piestātnes platība ir 9 828 m2, bet kopā ar projekta pirmajā posmā izbūvētajām telpām ielidojošajiem pasažieriem un termināļus savienojošo galeriju - 17 340 m2.[17]
2023. gada novembrī Rīgas lidosta izsludināja būvniecības iepirkuma pirmo kārtu jauna pasažieru termināļa būvniecībai, iekļaujot arī bagāžas apstrādes un šķirošanas kompleksu, jaunus piebraucamos ceļus, daudzstāvu autostāvvietu un lidostas savienojumu ar "Rail Baltica" staciju. Jaunā termināļa projektētais būvapjoms ir 45 tūkstoši kvadrātmetru, bet būvniecības izmaksas lēsa 167 miljonu eiro apjomā. Uzsākt jaunā termināļa būvdarbus paredzēts 2024. gada 3. ceturksnī un pabeigt 2028. gada beigās.[18]
Lielākās Baltijas lidostas pēc pasažieru skaita
| Nr. | Pilsēta | Lidosta | Pasažieri (2021) |
Pasažieri (2022) |
Izmaiņas
2021-2022 |
|---|---|---|---|---|---|
| 1. |  Rīga |
Starptautiskā lidosta "Rīga" | 2 353 064 | 5 380 779 | +128.7% |
| 2. |  Viļņa |
Viļņas starptautiskā lidosta | 1 898 817 | 3 915 960 | +106.23% |
| 3. |  Tallina |
Lennarta Meri lidosta | 1 301 109 | 2 748 255 | +111.22% |
| 4. | Kauņa |
Kauņas starptautiskā lidosta | 487 532 | 1 159 184 | +137.77% |
| 5. | Palanga |
Palangas starptautiskā lidosta | 85 895 | 274 879 | +220.02% |
*Pasažieru skaitu ir būtiski ietekmējusi Covid-19 pandēmija.
Lielākās Ziemeļvalstu lidostas pēc pasažieru skaita
| Nr. | Pilsēta | Lidosta | Pasažieri (2022) |
|---|---|---|---|
| 1. |  Oslo |
Oslo lidosta Gardermoenā | 22 467 510 |
| 2. |  Kopenhāgena |
Kopenhāgenas lidosta Kastrupā | 22 143 007 |
| 3. |  Stokholma |
Stokholmas lidosta Ārlandā | 18 387 268 |
| 4. |  Helsinki |
Helsinku lidosta Vantā | 12 882 861 |
| 5. |  Reikjavika |
Keflavikas lidosta Reikjavikā | 6 126 421 |
| 6. | Bergena |
Bergenas lidosta Fleslendā | 5 995 234 |
Privatizēšanas aizliegums
Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 17. pants aizliedz privatizēt Valsts akciju sabiedrību “Latvenergo”, valsts akciju sabiedrību “Latvijas pasts”, valsts akciju sabiedrību “Starptautiskā lidosta "Rīga"”, valsts akciju sabiedrību “Latvijas dzelzceļš”, valsts akciju sabiedrību “Latvijas gaisa satiksme” un valsts akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži” un šo sabiedrību akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt.
Skatīt arī
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand - on
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.