Rīgas apkaime From Wikipedia, the free encyclopedia
Zolitūde ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, kas atrodas tās R daļā. Tā robežojas ar Beberbeķu, Imantas, Šampētera, Pleskodāles un Mūkupurva apkaimēm. Zolitūdes apkaimes robežas ir Kārļa Ulmaņa gatve, Gaviezes iela, Čuguna iela, Jāņa Endzelīna iela, Jūrkalnes iela, kā arī dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II tās Z daļā.
Zolitūdes apkaimes kopējā platība ir 2,888 km², kas ir tikai nedaudz vairāk par pusi no vidējā Rīgas apkaimju platības rādītāja. No telpiskā un funkcionālā viedokļa Zolitūde kopumā ir skaidri identificējama apkaime, kurai mazāk attīstītas teritorijas raksturīgas apkaimes R un DR daļā. Pa perimetru Zolitūdes apkaimes robežas garums ir 7 760 metri.
Netālu atrodas starptautiskā lidosta "Rīga" un Jūrmala. Zolitūdē ir izvietotas divas dzelzceļa stacijas: "Zolitūde" un "Imanta".
Zolitūdes nosaukums cēlies no franču valodas vārda solitude, kurš nozīmē 'vientulība', uzsverot klusumu un mieru ārpus blīvi apdzīvotās Rīgas vecpilsētas. Šajā vārdā to nodēvēja Krievijas Impērijas slepenpadomnieka Oto Hermaņa fon Fītinghofa sieva Anna Ulrika fon Fītinghofa, kurai piederēja gan Solitūdes muiža, gan arī Anniņmuiža un Šampētera muiža.[1]
Rīgas lauku novads bija salīdzinoši mazapdzīvots neauglīgo smiltāju un purvu dēļ. Rīgas rātskungi un bagātie namnieki 15.—16. gadsimtā ieguva zemes gabalus savu muižiņu ierīkošanai, kas tika sauktas īpašnieku vārdā. Kad 1604. gadā Rīgas patrimonālo apgabalu sadalīja trīs daļās, šī apkaime nokļuva Piņķu draudzes novadā. 1683. gada kartē šeit atzīmēta Prēstinga (Prästingshof) un Ludendorfa (Ludendorfshof) muiža un Skudru krogs. 18. gadsimta sākumā muiža piederēja Hermanim Frīdriham fon Fītinghofam (1670—1746), vēlāk viņa dēlam Oto Hermanim fon Fītinghofam. Muižiņu šajā laikā apciemoja Berlīnes astronoms Johans Bernulli (1744—1807), kas savās 1788. gadā izdotajās atmiņās rakstīja "...tā ir kārtīga saimniecība, kuras saimnieks slepenais padomnieks pilsētai piegādā dārzeņus, pienu un krējumu. Viņš muižā ir izveidojis brīnišķīgu viesu namu, kurā saviem viesiem rīko piknikus. Muižā ir izveidots brīnišķīgs gan brīvā, gan regulārā plānojuma parks ar alejām, dīķiem un zālieniem. Parkā ir trīs nelieli izpriecu namiņi, un vienā no tām abos spārnos ir izveidotas oranžērijas. Oranžērijas grezno marmora statujas un krūšutēli. Viena no statujām ir Venera. Paviljonus grezno arī gleznas, kuras gan nav vērtīgas."[2]
No 1782. gada muižiņu īpašniece bija Anna Ulrika fon Fītinghofa, kas tās pārdēvēja par Šampēteri (no franču: champêtre — ‘lauciniecisks’) un Solitūdi (franču: solitude — ‘vientulība’). Muižiņu nosaukumi raksturoja apkārtējo vidi, jo tā atradās nomaļā vietā, lauku ieskauta, turklāt muižas teritorijā atradās tikai viens krogs, kuru apsaimniekoja 2 pusmuižnieki.[3]
1877. gadā muižiņas pakļāva Rīgas pilsētas pārvaldei. Zolitūdes muižas purvainās zemes tika sadalītas gruntsgabalos un iznomātas apkārtējo fabriku strādniekiem, sīktirgotājiem un sīkzemniekiem, 20. gadsimta sākumā Zolitūdes muižā darbojās kūdras fabrika.[4] 19. gadsimtā tika izbūvēta arī Rīgas—Tukuma dzelzceļa līnija, kas šķērso arī Zolitūdes teritoriju ar tajā esošo Solitūdes (pēc 1929. gada Imantas) staciju.[5] 19. — 20. gadsimta mijā izveidojās mazsaimniecības tagadējās Zolitūdes un Mūku ielas apkaimē uz dienvidiem no Rikšotāju laukuma. Zolitūdes muiža bija tā laika izpriecu, atpūtas muižiņa ar savu saimniecību, parku un oranžēriju, kurā tika audzēti no Pēterburgas atvestie koki. 1924. gada 24. februārī Saeimas pieņemtais likums par Rīgas pilsētas administratīvajām robežām juridiski apstiprināja jaunās robežas. Pilsētas robežās tika iekļautas plašas teritorijas Pārdaugavā, tajā skaitā Bolderāja, Daugavgrīva, Kleisti, Buļļu un Solitūdes muižas, Lielā un Mazā Dammes muiža, Anniņmuiža, Šampēteris. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā tika realizēta agrārā reforma, kur līdz ar Agrārās reformas likuma pieņemšanu deva iespēju Latvijas pilsētām, tajā skaitā, Rīgai, iegūt tiesības paplašināt savus novadus, zemes ar valdības palīdzību, tas ir, tiesības atsavināt muižas zemes Rīgas administratīvajās robežās. 20. gadsimta sākumā Zolitūdes teritorijai bija raksturīga individuālo un vienģimeņu māju apbūve kvartālā starp Zolitūdes, Rikšotāju, Apuzes un Gramzas ielu. Vēlāk šī gadsimta 30. gados tiek būvētas arī divstāvu vairākdzīvokļu ēkas.[6]
Padomju periodā Zolitūdes apkaime tika iekļauta Ļeņina, pēcāk Ļeņingradas rajonā. Ļeņina rajonam raksturīga mazstāvu apbūve un nelieli zaļi dārzi un plaši neapbūvēti laukumi, jo 50. gados Zolitūdē vēl tika būvētas individuālās vienģimeņu ēkas. Masveida dzīvojamās apbūves rajoni veidojās teritorijās ar jau esošu ekstensīvo mazstāvu apbūvi, kā arī dārziņu un no apbūves brīvajos rajonos, tādos kā Zolitūdē, Imantā un citos.[7]
Zolitūdes paneļēku būvniecību uzsāka 1985. gadā. Apbūvei raksturīgs Latvijā izstrādātais projekts "119. sērija". Ēkas ir regulāri vērstas cita pret citu un savstarpēji saistītas, tādējādi veidojot ēku grupas.[8] Zolitūdes apbūvei raksturīgs, ka ēkas tika būvētas, dažādojot stāvu skaitu sekcijās, kur akcenti ir torņēkas, rezultātā veidojot bagātīgu rajona kopsiluetu — dzīvojamās ēkas no 6 līdz 16 stāviem un sabiedriskās ēkas.[9]
Zolitūdes plānojuma pamatā ir gājēju ielas, orientētas uz dzelzceļa stacijām — "Imantu" un "Zolitūdi".[4] Iezīmējas ēku grupu lokveida struktūras, kas veido plašus, pusnoslēgtus iekšpagalmus. Zolitūdes, Ruses, P. Lejiņa un A. Bieziņa ielu apbūvē ir perimetrālās apbūves iezīmes.[10] Sākotnēji Zolitūdē tika paredzēti 4 mikrorajoni, bet mikrorajonu plānojums bija saistīts ar metro līnijām, kuras bija paredzēts izveidot, līdz ar to šī iemesla dēļ tika grozīta Zolitūdes apbūves struktūra pārstrādāts rajona plānojums — sākotnēji plānoto četru mikrorajonu vietā tika izbūvēti trīs.[11]
Zolitūdi kā dzīvojamo rajonu bija plānots paplašināt ar jaunajiem namiem, sasniedzot apvienošanos ar Šampēteri un Pleskodāli. Līdz ar PSRS sabrukumu, Ļeņina rajons tika pārsaukts par Zemgales priekšpilsētu, kurā ietilpst arī Zolitūde. Mūsdienu pilsētvidē abu iepriekšminēto Šampētera un Zolitūdes muižu kompleksi nav saglabājušies, bet muižu nosaukumi saglabājušies toponīmijā, tomēr kā asociatīvais moments ar šo apkaimi saistās Padomju laikā uzceltais Zolitūdes daudzstāvu paneļēku dzīvojamais masīvs.
Minimālais apkaimes reljefa virsmas augstums ir 8 metri virs jūras līmeņa, bet maksimālais augstums 11 metri virs jūras līmeņa. Kopumā Zolitūdes apkaimei raksturīgs izteikti līdzens reljefs, kura lielākā daļa atrodas 8—9 metru augstumā v.j.l. bez izteiktiem pacēlumiem. Relatīvi augstākā teritorijas daļa atrodas gar Zolitūdes apkaimes Z robežu un DA stūrī. Visa Zolitūdes apkaimes teritorija ietilpst Pārdaugavas plakanā līdzenuma ģeomorfoloģiskajā mikrorajonā, kas ir pārsvarā plakans, vietām lēzeni viļņots smilšains līdzenums.[12]
Zolitūdes mikrorajonā kursē šādu maršrutu sabiedriskais transports:
Autobusi
|
Elektrovilciens |
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
