Rīgas pilsētas teritorija Daugavas kreisajā krastā From Wikipedia, the free encyclopedia
Pārdaugava ir Rīgas daļa Daugavas kreisajā krastā.
Tās platība ir aptuveni 120 kvadrātkilometri (39% no Rīgas teritorijas). Daugavas kreisais krasts ietver Zemgales priekšpilsētu un Kurzemes rajonu.
Pārdaugavā ietilpst Āgenskalna priedes, Āgenskalns, Atgāzene, Bieriņi, Bolderāja, Daugavgrīva, Dzirciems, Iļģuciems, Imanta, Katlakalns, Lāčupe, Mūkusala, Pleskodāle, Rātsupe, Šampēteris, Torņakalns, Zasulauks, Ziepniekkalns, Zolitūde.
Kopš 13. gadsimta tagadējā Pārdaugava ietilpa Rīgas patrimonālajā apgabalā jeb lauku novadā, kas piederēja Rīgas pilsētai. Šo teritoriju jau 1226. gadā pilsētai piešķīra Romas pāvesta legāts Modēnas Vilhelms. 1248. gadā minēts krustnešu mūra nams jeb tornis otrā pusē Daugavai (latīņu: Turris antiqua trans Dunum, 18. gadsimtā dēvēts par Sarkano torni). Viena no senākajām ārpilsētas muižām bija Sv. Jura hospitāļa (Sv. Gara konventa) muiža tagadējās Dzirciema un Iļģuciema apkaimēs. Pārdaugavā bija spēkā Rīgas likumdošana un tās mežus, aramzemes un ganības izmantoja un apstrādāja rīdzinieki, kas par to maksāja pilsētai gruntsnomu. Tur atradās Rīgas namnieku muižas un pilsētas muižas.
Līdz 17. gadsimtam Pārdaugavā tika izveidoti garenvirziena ceļi, kas sākās pie Āgenskalna līča un gar Zundu, cauri Jura un Iļģu ciemiem un pāri Spilves pļavām veda līdz pat Bolderājai un Daugavgrīvai.[1] Lielā Ziemeļu kara laikā Spilves pļavās notika lielā Spilves kauja, Pārdaugavas apbūve tika nopostīta, bet vēlāk atjaunota.
1786. gadā Pārdaugavas Hāgena muižas zemes (Āgenskalna apkaimi) iekļāva Rīgas pilsētas teritorijā, tas kļuva par turīgāko pilsoņu vasarnīcu rajonu un atpūtas vietu. 1787. gadā pēc Krievijas ķeizarienes Katrīnas II pavēles par Rīgas pilsētas teritoriālo sadalījumu izveidoja Rīgas pilsētas trešo jeb Jelgavas priekšpilsētu (Mitauer Vorstadt). 1794. gadā pie Māras dīķa atklāja Altonas ārpilsētas izpriecu iestādi, kas devusi vārdu Altonavas ielām. 1812. gadā, bailēs no Napoleona karaspēka tuvošanās, nodedzināja visas Pārdaugavas ēkas, tādēļ šodien redzamā apbūve galvenokārt veidojusies, sākot ar 19. gadsimta pirmo pusi. Pēc dzimtbūšanas atcelšanas 1819. gadā lielāko daļu zemes īpašumu izrentēja vai pārdeva Pārdaugavas zemniekiem. Pilsētai augot, Pārdaugavā izveidojās Jelgavas priekšpilsēta ar rūpniecības uzņēmumiem.
1877. gadā ieviešot Baltijas guberņās 1870. gada Krievijas Impērijas pilsētu nolikumu, Rīgas pilsētas pārvaldei pakļāva tā saucamos "numuru iecirkņus" (aptuveni 6780 hektāru). Tajā ietilpa daudzi atsevišķi no pilsētas patrimoniālā apgabala zemes privātīpašumā, dzimtnomā vai nomā pārgājuši zemes gabali un muižiņas (1879. gadā tādu bija aptuveni 1000). Līdz ar to administratīvajām iestādēm pakļautā teritorija pārsniedza pilsētas policijas novada robežas. 1905. gadā Rīgas pilsētas valde iesniedza valdībai apstiprināšanai jaunu Rīgas robežu projektu, kas paredzēja aptuveni 9014 hektāru lielu platību (no tiem 808 hektāri ūdeņu), bet arī tas netika apstiprināts. Projekts paredzēja pilsētai pievienot plašu teritoriju, ietverot Ziepniekkalnu, daļu Bieriņu muižas, Pleskodāles Balto muižu, Podragu un citas Pārdaugavas teritorijas. 1919. gadā šo projektu papildināja, paredzot pilsētas robežās ietvert arī Spilvi un citas teritorijas (pilsētas kopplatība aptuveni 12 850 hektāru). Tikai 1924. gada 20. februārī pieņēma likumu par pilsētas administratīvajām robežām, kas iekļāva plašu teritoriju Pārdaugavā, ieskaitot Bolderāju, Daugavgrīvu, Buļļu muižu, Kleistu muižu, Lielo un Mazo Dammes muižu, Solitūdes muižu, Anniņmuižu, Šampēteri un atlikušo Bieriņu muižas daļu.
Pēc Latvijas okupācijas Rīgu, atbilstoši Padomju Savienībā pastāvošajai pārvaldes sistēmai, sadalīja sešos administratīvi teritoriālos rajonos, Daugavas kreisajā krastā izveidojot Ļeņina un Sarkanarmijas rajonu. Vācu okupācijas vara minēto dalījumu atcēla, bet 1944. gadā pēc Sarkanās armijas ienākšanas administratīvi teritoriālais iedalījums tika atjaunots ar nelielām izmaiņām — Daugavas kreisajā krastā Sarkanarmijas rajons tika pievienots Ļeņina rajonam. 1962. gadā apvienotie rajoni tika sadalīti. 1969. gadā no Ļeņina rajona atdalītajā daļā izveidoja Ļeņingradas rajonu.[nepieciešama atsauce] 1990. gadā pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas Ļeņingradas rajonu pārdēvēja par Kurzemes rajonu, bet Ļeņina rajonu — par Zemgales priekšpilsētu
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.