Tērvetes novads

Tērvetes novads ; (2002—2021)
Karogs	Ģerbonis
Centrs:	Zelmeņi
Kopējā platība:	223,8 km2
• Sauszeme:	219,5 km2
• Ūdens:	4,3 km2
Iedzīvotāji (2021):	3 273
Blīvums (2021):	14,9 iedz./km2
Izveidots:	2002. gadā
Likvidēts:	2021. gadā
Teritoriālās; vienības:	Augstkalnes pagasts; Bukaišu pagasts; Tērvetes pagasts
Mājaslapa:	www.tervetesnovads.lv
	Tērvetes novads Vikikrātuvē

Tērvetes novads bija 2002. gada 9. decembrī izveidota un 2021. gada 1. jūlijā likvidēta pašvaldība Zemgalē, pie Lietuvas robežas. Novada centrs atradās Zelmeņos.

Ātrie fakti Tērvetes novads (2002—2021) ...

Aizvērt

Robežojās ar Jelgavas novada Zaļenieku un Vilces pagastu, Dobeles novada Krimūnu, Auru, Penkules pagastu, Auces novada Bēnes, Ukru pagastu un Lietuvas Jonišķu rajonu.

2021. gadā Tērvetes novadu pievienoja Dobeles novadam.

Tērvetes novads atrodas seno zemgaļu zemes Tērvetes teritorijā, kas pirmo reizi minēta Livonijas Indriķa hronikā un XXIII, 4 sadaļā 1219. gada notikumu sakarā tiek dēvēta par "provinci, kas tiek saukta par Tērveteni" (latīniski: provincia, que Thervetene vocatur).

Lielākās upes ir Auce, Ālave, Govaine, Krievaine, Reņģe, Skujaine, Svēpaine, Svētaine, Svēte, Tērvete.

Lielākās ūdenstilpes ir Gulbju dīķis, Indrānu ūdenskrātuve, Kroņauces dzirnavu ezers.

Apvienoja Augstkalnes, Bukaišu un Tērvetes pagastus.

Apdzīvotās vietas

Pamatraksts: Tērvetes novada ciemu uzskaitījums

Lielākās apdzīvotās vietas bija Kroņauce, Augstkalne, Bukaiši, Tērvete, Zelmeņi, Klūnas, Dzeguzēni, Mežmalieši.

Etniskais sastāvs

Tērvetes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā^[3]

Latvieši (2866)			79.0%
Lietuvieši (301)			8.3%
Krievi (243)			6.7%
Baltkrievi (146)			4.0%
Cita tautība (72)			2.0%

Viestards (miris pēc 1229), zemgaļu karavadonis un ķēniņš
Šabis (miris pēc 1260), zemgaļu karavadonis
Nameisis (miris pēc 1281), zemgaļu karavadonis un ķēniņš
Georgs Mancelis (1593-1654), latviešu-vācu vārdnīcas radītājs, Tērbatas Universitātes rektors
Kristofs Frīdrihs Neanders (1723-1802) vācbaltu mācītājs, literāts, Apgaismības kustības darbinieks, Kurzemes dziesmugrāmatas autors
Kristaps Morbergs (1844-1928), būvuzņēmējs un mecenāts
Kristaps Helmanis (1848-1892), veterinārārsts, mikrobiologs
Jānis Brigaders, (1856-1936), aktieris Rīgas latviešu teātrī, grāmatizdevējs, Nacionālā teātra direkcijas loceklis
Jānis Roberts Vāgners (1861-1890), mikrobiologs, Kristapa Helmaņa asistents, miris pēc inficēšanās pētījumu laikā
Anna Brigadere (1861-1933), rakstniece
Alberts Kviesis (1881-1944), advokāts, sabiedriskais darbinieks, Latvijas Valsts prezidents (1930-1936)
Jānis Brigaders (1882-1905), jaunstrāvnieks, „Dienas Lapas” līdzstrādnieks, revolucionārās kustības dalībnieks (ps. Tērvetietis), nošauts soda ekspedīcijas laikā
Roberts Sēlis (1884-1975), rakstnieks
Jānis Rapa (1885-1941), grāmatrūpnieks
Arvīds Valdmanis (1890-1942), agronoms, rakstnieks (pseidonīms Kuri-Beri)
Edgars Šillers (1893-1941), publicists, literatūrkritiķis, redaktors
Valdis Grēviņš (1895-1968), dzejnieks un dramaturgs
Alfrēds Ieviņš (1897-1975), ķīmiķis
Augusts Mitrevics (1898-1964), aktieris, režisors
Roberts Varkalns^{[nepieciešama atsauce]}, (1899-1959), Pirmā pasaules kara latviešu strēlnieks, Otrā pasaules kara 201. (vēlāk 43. gvardes) latviešu strēlnieku divīzijas štāba priekšnieks, ģenerālmajors
Biruta Senkeviča (1901-1993), rakstniece, folkloriste
Ernests Rirdāns (1901- 1954), karikatūrists (ps. Rirdancis)
Vitolds Žībelis (1903-1973), rakstnieks, tulkotājs
Mārtiņš Zīverts (1903-1990), dramaturgs
Egons Cēsnieks (1915-1978), gleznotājs, vitrāžists
Biruta Baumane (1922-), gleznotāja
Edgars Vimba (1930-), botāniķis
Māris Ābele (1937-), astronoms
Nora Bumbiere (1947-1994), estrādes dziedātāja
Žoržs Siksna (1957-), estrādes dziedātājs

Skatīt arī: Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Tērvetes novadā

Tērvetes rekonstruētā koka pils
Tērvetes vēstures muzejs, ar plašāko un bagātāko ekspozīciju par zemgaļu materiālo un garīgo kultūru Latvijā

Tērvetes pilskalns ar senpilsētas vietu Tērvetes upes labajā krastā
Tērvetes dabas parks
Livonijas ordeņa pils Hof zum Berge (Kalnamuižas pils, uzcelta 1339. gadā) drupas zemgaļu priekšpils vietā, no kā arī cēlies pils nosaukums. Pili pirmo reizi 1345. gadā nopostījis Lietuvas dižkungs Aļģirds, atjaunota hercoga Gotharda laikā. 1596. gadā hercoga Gotharda dēli Tērvetes Kalnamuižas pilī noslēdza līgumu par hercogistes sadalīšanu divās daļās — Frīdrihs kļuva par Zemgales hercogu ar rezidenci Jelgavas pilī, bet Vilhelms par Kurzemes hercogu ar rezidenci Kuldīgas pilī. Pili Lielā Ziemeļu kara laikā atkārtoti nopostīja zviedri, kas to apšaudīja no Svētā kalna ar lielgabaliem. 1905. gada revolūcijas laikā pie pilsdrupām sodīja revolucionārus, tādēļ blakus tām atrodas piemineklis šiem notikumiem
Svētais kalns (arī Zviedru kalns) — zemgaļu svētnīcas vieta, kurā 1283. gadā Livonijas ordenis uzcēla savu pirmo koka pili, kurā esošais garnizons četrus gadus postīja Zemgali. 17. gadsimta Poļu-zviedru kara laikā kalnā nocietinājās zviedru karaspēks, kas ar lielgabaliem apšaudīja Kurzemes hercogu Kalnamuižas pili
Rehabilitācijas centrs "Tērvete", agrākā Tērvetes sanatorija, celta no 1930. - 1932. gadam pēc arhitekta A. Klinklāva projekta kā tolaik lielākā un modernākā tuberkulozes sanatorija Baltijas valstīs. Fasāde veidota funkcionālisma tradīcijās, to rotā divi tēlnieka K. Zemdegas darināti ciļņi.
Rakstnieces Annas Brigaderes memoriālā māja — muzejs "Sprīdīši". Ēka celta 1840. gadā kā pirmās Tērvetes ūdensdzirnavas. Laikā no 1852. - 1861. gadam te bijusi skola, bet no 1922. gada tā bija rakstnieces īpašumā
Kalnamuižas baznīca (celta 1614. gadā)
Kalnamuižas ēku ansamblis (18. — 19. gadsimta mija) ar Tērvetes īpašnieka grāfa Pālēna medību pili. Saglabājusies koka dzīvojamā ēka, saimniecības ēkas, čuguna lauvu skulptūras pie muižas vārtiem
Bijušī PSRS armijas kara bāze
Mežmuižas pils komplekss Augstkalnē

Skats no galvenā Tērvetes pilskalna uz Svētkalnu pāri dīķiem, kas izmantoti pilskalna aizsardzībai
Svētkalns
Livonijas ordeņa Kalnamuižas pils siena
Livonijas ordeņa Kalnamuižas pils siena
Livonijas ordeņa Kalnamuižas pils siena
Piemineklis zemgaļu brīvības cīņām (1933, atjaunots 1998)
Koku stādījumi Tērvetes pilskalnā
Kalnamuižas vārti ar lauvas skulptūru
Kalnamuižas saimniecības ēkas