Remove ads
latviešu grāmatu izdevējs From Wikipedia, the free encyclopedia
Jānis Rapa (dzimis 1885. gada 17. aprīlī Tērvetes pagastā, miris 1941. gada 30. maijā Rīgā)[1] bija latviešu grāmatu izdevējs.
|
Dzimis 1885. gada 17. aprīlī Tērvetes “Ķipos”, mācījies vietējā pagastskolā, beidzis Jelgavas reālskolu. 1910. gadā absolvējis Rīgas Politehniskā institūta Tirdzniecības fakultāti.[1] Pēc gada savā īpašumā ieguva Annas Brigaderes brāļa Jāņa Brigadera grāmatu apgādu, kā arī veikalu.[1] 1912. gadā kopā ar Arturu Valteru dibinājis uzņēmumu "A. Valters, J. Rapa un biedri",[2] kas pašlaik ir pazīstams kā "Valters un Rapa", pats J. Rapa uzņēmumā pildīja direktora rīkotāja amata pienākumus.[1] Līdz Latvijas okupācijai tas izveidojās par Eiropas mēroga uzņēmumu.[2] Laikā no 1922. līdz 1936. gadam J. Rapa bija Latvijas Grāmatizdevēju un tirgotāju biedrības priekšsēdētājs.[1] Tāpat viņš iekārtoja Annas Brigaderes muzeju "Sprīdīši" Tērvetē.[1]
Pēc Latvijas okupācijas viņa izdevniecību nacionalizēja, 1941. gada 30. maijā J. Rapa izdarīja pašnāvību.[3] Apbedīts Meža kapos.[1][4]
Zigurds Vidiņš par J. Rapas ģimeni uzņēma filmu Grāmatnieku gadsimts (2012).
Jāņa Rapas traģiskās beigas apraksta un izskaidro viņam tuvu stāvošā Zenta Mauriņa savas autobiogrāfijas trešajā daļā Dzelzs aizbīdņi lūst (I daļas „Sakanie vārti“ nodaļā „Karoga nave“, 1960. gada izdevumā 91.–96. lpp.).
Jānis Grīns: „Grāmatnieks Jānis Rapa (1885. g. 17. aprīlis — 1941. g. 30. maijs)“ Arhivēts 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē.. Latvju Mēnešraksts № 5/1942, 455.–459. lpp.
Jānis Kadilis: „Jānis Rapa (1885. g. 17. IV — 1941. g. 30. V)“ Arhivēts 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē.. Raksts avīzes Daugavas Vēstnesis pielikumā Literātūrai un Mākslai № 15, 1942. g. 31. V
Pēteris Ērmanis: „Jāņa Rapas piemiņai“ Arhivēts 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē.. Dzejolis avīzes Daugavas Vēstnesis pielikumā Literātūrai un Mākslai № 15, 1942. g. 31. V
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.