From Wikipedia, the free encyclopedia
Gothards I Ketlers (vācu: Godthartt Kettler, latīņu: Gothardus Kettler; dzimis 1517. gada 2. februārī netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris 1587. gada 17. maijā Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs, un Livonijas vietvaldis.
| Gothards Ketlers Gotthard von Kettler | |
|---|---|
 | |
| Livonijas ordeņa mestrs | |
|
Amatā ap 1559. gada 15. septembri — 1562. gada 5. marts | |
| Priekštecis | Vilhelms Firstenbergs |
| Livonijas vietvaldis | |
|
Amatā 1562. gada 5. marts — 1566. gada 26. decembris | |
| Pēctecis | Jānis Hodkevičs |
| Kurzemes un Zemgales hercogs | |
|
Amatā 1562. gada 5. marts (1566. gada 26. decembris) — 1587. gada 17. maijs | |
| Pēctecis |
Vilhelms Ketlers Frīdrihs Ketlers |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1517. gada 2. februārī pie Anrehtes Vestfālenē |
| Miršanas dati |
1587. gada 17. maijā (70 gadu vecumā) Jelgava, .svg){kind=small} Kurzemes un Zemgales hercogiste (tagad  Latvija) |
| Apglabāts | Jelgavas pils kapenēs, Jelgava |
| Dinastija | Ketleru dinastija |
| Tēvs | Gothards Ketlers no Melrihas |
| Māte | Sofijas no Neselrodas |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Mēklenburgas Anna |
| Bērni |
Vilhelms Ketlers Frīdrihs Ketlers |
Līdz 1561. gadam Livonijas ordeņa mestrs Gorhards svarīgākos dokumentu parakstīja ar titulu "No Dieva žēlastības mēs, Gothards, Vācu ordeņa meistars Livonijā" (vācu: von gottes genaden wir Godhartt meister deutsches ordens zu Liefflandt).[1]
No 1562. gada viņš sevi titulēja kā: "No Dieva žēlastības mēs, Gothards, Kurzemes un Zemgales kungs Livonijā, Polijas karaliskās majestātes vietvaldis un gubernators Livonijā" (vācu: von gottes gnaden wir Gothartt in Lieffland zu Curlandt und Semigalien Herr der königlichenn majestedt zu Poln über Liefflandt stadthalter und gubernator).[1]
1567. gadā jau oficiāli tika lietots Kurzemes un Zemgales hercoga tituls: "No Dieva žēlastības mēs, Gothards, Livonijā Kurzemes un Zemgales hercogs, Viņa majestātes Polijas karaļa vietvaldis un gubernators Livonijā" (vācu: Godthartt in Lieffland zu Curland vnd Semigallien Hertzogk Der königklichen Maiestett tzu Polen vnd vber Liefflandt Statthalter vnd Gubernator).[2]
Dzimis 1517. gadā senā Vestfālenes aristokrātu ģimenē, kur bija devītais Gotharda Ketlera cu Melriha un Sofijas no Neselrodas bērns. Apmēram 1537. gadā iestājās Vācu ordenī, 1551. vai 1552. gadā kļuva par Livonijas ordeņa finanšu un saimniecības pārzini (Schaffer) ar rezidenci Cēsu pilī, bet 1554. gadā par Daugavpils komturu. Gatavojoties karam ar Rīgas arhibīskapu, mestra koadjūtors Vilhelms Firstenbergs 1556. gadā nosūtīja komturu Ketleru vervēt algotņus uz vācu zemēm.
1558. gadā, sākoties Livonijas karam, Ketlers kļuva par Vīlandes komturu, 1558. gada 9. jūlijā komturu Gothardu Ketleru ordeņa sanāksmē Valkā ievēlēja par mestra koadjūtoru. 1558. gadā viņš vadīja 500 algotņu un vismaz 3000 latviešu karavīru uzbrukumu krievu spēkiem, kas bija ieņēmuši Tērbatas bīskapijas zemes. Kādā no kaujām viņš krita no zirga un lauza kāju, tādēļ Tērbata palika neieņemta. Saņēmis plašas pilnvaras, Ketlers augustā devās uz Viļņu, kur veda sarunas par protekcijas līguma noslēgšanu ar Lietuvas dižkunigaiti un Polijas karali Sigismundu II Augustu. 31. augustā tika noslēgts Viļņas līgums, kurā ordenis ieķīlāja Lietuvai Bauskas, Rēzeknes, Ludzas, Daugavpils, Sēlpils cietokšņus.
Pēc atgriešanās Livonijā 1559. gadā Gothards Ketlers panāca mestra Firstenberga atcelšanu no amata un pats tika ievēlēts par ordeņa Livonijas mestru, pāriedams luterticībā. 1561. gada 28. novembrī viņš Viļņā parakstīja līgumu (t.s. Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru Livonija nonāca Polijas-Lietuvas pakļautībā, bet Gothards Ketlers kļuva par Livonijas vietvaldi un gubernatoru. Kā atlīdzību par savu uzticību viņš un viņa pēcnācēji saņēma mantojumā Kurzemi un Zemgali, kuru pārvaldīja kā Lietuvas dižkunigaiša un Polijas karaļa Sigismunda II Augusta vasalis. Oficiāli viņš 1562. gada 5. martā Rīgas pils kapitula zālē atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no dotā zvēresta un ordeņa mestra regālijas nodeva Lietuvas kunigaitim Nikolajam Radvilam Melnajam, pretī saņemot Kurzemes hercoga kroni.
Jaunais valdnieks enerģiski ķērās pie savas valsts pārveides. Jau divas dienas pēc kļūšanas par hercogu viņš apstiprināja privilēģiju, kas padarīja muižas nomājošos bruņiniekus par pilntiesīgiem muižniekiem.[3] 1565. gadā viņš lika veikt revīzijas, lai pārliecinātos, kādā stāvoklī ir valsts baznīcas un skolas. Revīzijas vadīja pirmajā gadā Stefans Bilovs, nākamajā gadā šai darbā viņam sekoja Aleksandrs Einhorns un Zalomons Hennings.
1566. gada 11. martā viņš apprecējās ar Mēklenburgas hercoga Albrehta VII meitu Annu (Prinzessin Anna von Mecklenburg-Güstrow, 1533.-1602.). Par savu rezidenci hercogs izvēlējās Rīgas pili. Kad Rīgas brīvpilsēta atteicās pievienoties Livonijas un Lietuvas reālūnijai, Kurzemes un Zemgales hercogs Gothards 1566. gada beigās savu rezidenci pārcēla uz Sēlpili, pēc 1575. gada par hercoga rezidenci kļuva Kuldīgas pils, bet 1578. gadā Jelgavas pils.
Revīzijas ziņojumā bija minēts, ka hercogvalstī ir tikai trīs lielākas baznīcas Jelgavā, Bauskā un Dobelē, citās pilsētās un miestos ir mazi koka lūgšanu nami. Ļaudis dzīvojot tumsībā un māņos, daudzi no viņiem nomirstot nekristīti. Pēc hercoga Gotharda priekšlikuma 1567. gadā Kurzemes landtāgs nolēma celt 70 baznīcas un pie astoņām no tām ierīkot skolas un nabagu mājas. Katoļu baznīcas un to zemes atdeva luterāņiem.[3] 1570. gadā tika apstiprināta Einhorna izstrādātā baznīcas kārtība. Hercogs uzdeva superintendentam un sevišķam baznīcu pārlūkam, mazākais, ik pa diviem gadiem reizi apceļot draudzes, pārklaušināt zemniekus, pārlūkot mācītājus un skolotājus viņu darbībā.
Savā darbībā viņš sadūrās ar bijušo ordeņa bruņinieku, īpaši ar Dobeles komtura Matīsa fon der Rekes pretestību. 1570. gada viņš bija spiests apstiprināt t.s Gotharda privilēģiju, piešķirdams muižniekiem plašas mantojuma tiesības uz agrāk piešķirtajām muižām, kā arī pilnu tiesas varu pār muižas ļaudīm. atbrīvojot muižniekus no nodokļiem un dodot tiem krogu un tirgu uzturēšanas tiesības.[3]
1578. gadā jaunais Polijas karalis Stefans Batorijs par Livonijas Pārdaugavas hercogistes administratoru apstiprināja hercoga Gotharda radinieku Georgu Radvilu, bet 1579. gadā no jauna apstiprināja Gothardu Ketleru par Kurzemes hercogu.
Gothards Ketlers mira 70 gadu vecumā Jelgavas pilī 1587. gada 17. maijā. Savā testamentā, kas sastādīts dažus mēnešus pirms hercoga nāves, Gothards lūdza viņu apglabāt jaunierīkotajās Jelgavas pils baznīcas kapenēs. Hercoga varu Gothards atstāja abiem dēliem Frīdriham un Vilhelmam, atkārtojot noteikumu par hercogistes vienotības saglabāšanu. Frīdriham hercogs piešķīra Zemgali ar centru Sēlpilī, bet Vilhelmam — Kurzemi ar centru Kuldīgā. Jelgavu Frīdrihs saņemtu pēc mātes nāves. Līdz Vilhelma pilngadībai galmam bija jāuzturas pārmaiņus Kuldīgā un Sēlpilī.
Viņam bija septiņi bērni, no kuriem četri sasniedza pilngadību. Savu valsti viņš sadalīja abiem dēliem Frīdriham un Vilhelmam, meitu Annu izprecināja lietuviešu kunigaitim Albertam Radvilam, bet meitu Elizabeti Tešenes hercogam Ādamam Vencelim (Adam Wenzel von Teschen). Viņa pēcnācēji hercogistē valdīja līdz pat 1737. gadam.
._Ганна_Радзівіл_(Кетлер)_(XVII).jpg)
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
