From Wikipedia, the free encyclopedia
Dienas Lapa bija dienas laikraksts, kas tika izdots Rīgā XIX gs. beigās un XX gs. sākumā, viens no populārākajiem tā laika dienas laikrakstiem latviešu valodā, Jaunās strāvas rupors.[1]
 1893. gada 27. februāra izdevums | |
| Redaktors |
F. Bergmanis (1886—1888) P. Stučka (1888—1891, 1895—1897) Rainis (1891—1895) P. Bisnieks (1893, 1895, 1898) P. Zālīte (1898—1903) V. Beķeris (1904—1905) J. Jākobsons un K.Ozoliņš (1905) J. Jansons (Brauns) (1905) |
|---|---|
| Valoda | Latviešu |
| Uzņēmums | Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrība (1886-1899), A.Plātes izdevniecība (1899-1904), J.Jākobsons un K.Ozoliņš (1904-1905) |
| Valsts |
Krievijas Impērija (Vidzemes guberņa) |
| Regularitāte | dienas avīze |
Laikrakstu izdeva Rīgā no 1886. līdz 1905. gadam, pēc pārtraukuma 1913.-1914 gadā un 1918. gadā Rīgā (1918. gadā arī Petrogradā). Laikrakstu nodibināja Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrība, kuras biedri nebija tik turīgi kā Rīgas Latviešu biedrības pārstāvji, tāpēc visai atklāti vērsās pret Latviešu biedrības īstenoto politiku.
1905. gada revolūcijas laikā un pēc tās apspiešanas iznāca arī ar nosaukumiem "Jaunā Dienas Lapa" (1905–1906), "Mūsu Laiki" (1906–1907), "Jaunā Dienas Lapa" (1907), "Mūsu Dzīve" (1907), "Baltija" (1907), "Rīgas Apskats" (1907–1908), "Jaunā Dienas Lapa" (1908–1918).[2]
Pirmais Dienas Lapas redaktors bija Fricis Bergmanis, kurš pauda korporatīvā sociālisma idejas. Vēl 1884. gadā viņš izdeva pirmo strādniecības problemātikai veltīto darbu latviešu valodā (“Fabrikas strādnieks 19. gadusimtenī”).[3]
Vēlāk par redaktoru kļuva jurists Pēteris Stučka. Visasākā Dienas Lapa bija laikā, kad par tās redaktoru kļuva jurists Jānis Pliekšāns. Viņš ataicināja no Tērbatas bijušos pīpkaloņus. Sociālisma idejas “Jaunās strāvas” dalībnieku vidū kļuva populāras 1892.–1893. gadā, pēc “Dienas Lapas” redaktora Raiņa brauciena uz Šveici 1893. gada rudenī, kur viņš piedalījās II Internacionāles 3. kongresā. Tur viņš tikās ar vācu sociāldemokrātu vadītāju Augustu Bēbeli. Rainis nelegāli ieveda Latvijā sociālistisko literatūru.[3]
Pliekšāna laikā avīzē tika publicēti Marksa darbu fragmenti. Avīzē darbojās dzejniece Aspazija, kas kritizēja novecojušos uzskatus par sievietes lomu sabiedrībā, un literatūrkritiķis Janis Jansons-Brauns. Jansons-Brauns Dienas Lapā publicēja savu referātu "Domas par jaunlaiku literatūru", kurā asi kritizēja latviešu rakstniekus un norādīja, ka viņu uzdevums ir parādīt sabiedrības problēmas, nevis nodoties cilvēku jūtu pasaulei, novēršoties no reālās dzīves.
No 1893. gada laikraksts "Dienas Lapa" kļuva par Jaunās strāvas ideoloģisko centru. Tieši 1890. gadu vidū notika mēģinājumi jaunstrāvnieku vadībā organizēt strādnieku kustību. 1894.–1897. gadā jaunstrāvnieki turpināja kritizēt nacionālistus (“tautisko kustību”) un izplatīja sociālisma idejas.[3] 1896. gada oktobrī Latvijā notika pirmie organizētie strādnieku streiki ar jaunstrāvniekiem priekšgalā (piemēram, Dāvids Bundža). Lai apturētu sociālisma ideju propagandu, cara režīms pastiprināja cenzūru pret “Dienas Lapu” un 1897. gada maijā veica kratīšanas un jaunstrāvnieku arestus. 77 aktivistus arestēja, 10 aizbēga.
Pēc 1897.–1899. gada represijām Jaunās strāvas kustība faktiski beidza pastāvēt, lai gan tās aizstāvētās idejas turpināja propagandēt latviešu sociālistu izdevumi trimdā (laikraksts “Auseklis”), slēptā un mērenākā formā – arī izdevumi Latvijā (piemēram, laikraksti “Mājas Viesis” un “Dienas Lapa”).[3]
Jāņa Pliekšāna laikā Dienas Lapa zaudēja vairāk nekā 2000 abonementu un Pēterim Stučkam, kas atkal atguva redaktora amatu, nācās avīzi uzturēt no saviem līdzekļiem.[nepieciešama atsauce]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
