From Wikipedia, the free encyclopedia
Edgars Vimba (1930) ir latviešu biologs, Latvijas Universitātes docents, Bioloģijas fakultātes dekāns (1970—1974), mikologs, Latvijas vaskulāro augu floras un dabas aizsardzības speciālists. Dr. emeritus.
| ||||||||||
| ||||||||||
Edgars Vimba daudz strādājis latviešu augu nosaukumu un botānikas terminoloģijas jomā, pētījis Latvijas mikoloģijas un botānikas attīstības vēsturi. Savulaik daudz darījis dabas aizsardzības popularizēšanas un izskaidrošanas labā.
Dzimis 1930. gada 18. maijā Tērvetē Kārļa Vimbas un Almas Vimbas (dzim. Žvibulis) ģimenē. Mācījies Tērvetes pamatskolā un no 1944. līdz 1949. gadam — Rīgas 1.vidusskolā. 1954. gadā absolvējis Latvijas Valsts Universitātes Bioloģijas fakultāti.
Pēc universitātes pabeigšanas 1954. gadā Edgars Vimba uzsāka darbu turpat Bioloģijas fakultātes Botānikas katedrā kā asistents profesora Paula Galenieka vadībā. 1957. gadā viņš tika ievēlēts par docentu. 1965. gadā E. Vimbam piešķirts bioloģijas zinātņu kandidāta grāds par disertāciju “Ramularia ģints sugas Latvijā”. No 1970. gada 16. marta līdz 1974. gada 1. februārim Edgars Vimba bija LU Bioloģijas fakultātes dekāns.
Strādājot Latvijas Universitātē, E. Vimba lasīja lekcijas par mikoloģiju, citoloģiju, Latvijas floru, dabas aizsardzību, zemāko augu sistemātiku, vadīja praktikumus un studentu vasaras prakses. Viņš bijis daudzu diplomdarbu vadītājs un recenzents. Edgars Vimba vadījis arī Bioloģijas fakultātes studentu mācību ekspedīcijas uz Kaukāzu, Vidusāziju, Tālajiem Austrumiem, Vācijas Demokrātisko Republiku un Rostokas Universitātes studentu prakses Latvijā.[1] Daudzi studenti aizrāvās ar botāniku pēc kopīgām ekskursijām ar E. Vimbu uz Slīteres valsts rezervātu un citur. Viņš ir vairāku mācību metodisko materiālu autors un pedagoģisku rakstu autors, piemēram, “Mācību prakse botānikā: metodiskais līdzeklis” (Rīga, 1975, latviešu un krievu valodā), Piterāns A., Vimba E., “Zemāko augu sistemātikas praktikums” (Rīga, 1987), "Zemāko augu pētīšanas vēsture Latvijas PSR" (Rīga, 1970).
Pētīt sēnes E. Vimbu rosinājis ievērojamais mikroskopisko sēņu pētnieks Jūlijs Smarods. Docents E. Vimba ir grāmatas “Zemāko augu sistemātika” līdzautors.[2] Viņa pētījumu objekts bija Ramularia ģints sugu izplatība un bioloģija Latvijā. Par to publicēti vairāki raksti Latvijas, Baltijas un Vissavienības botāniskajos izdevumos, arī ārzemju zinātniskajos žurnālos. 1964. gadā aizstāvēta diertācija par Ramularia ģints sugu izplatību Latvijā. No 1961. līdz 1992. gadam E. Vimba bija ārštata referents Vissavienības referatīvā žurnāla “Bioloģija” nodaļā “Sēnes”. Viņš sarakstījis vairākas nodaļas par sēnēm izdevumam “Augu dzīve”.[3]
E. Vimba strādājis pie sēņu sugu aizsardzības jautājumiem, sastādījis pirmos Latvijas īpaši aizsargājamo sēņu sugu sarakstus un sarakstījis Latvijas Sarkanās grāmatas sadaļu par sēnēm.[4] E. Vimba sarakstījis arī daudz populārzinātnisku rakstu par sēnēm, publicējis rakstus presē, brīdinājumus par indīgām sēnēm un aicinājumus aizsargāt sēnes. 2015. gadā izdots Edgara Vimbas populārzinātnisko rakstu krājums "Visur ir sēnes".
Edgara Vimbas savāktais sēņu herbārijs (apm. 7000 paraugu) glabājas LU Muzeja herbārijā (starptautiskais kods RIG).
Edgars Vimba pētījis arī vaskulāro augu floru Slīteres nacionālajā parkā, Gaujas nacionālajā parkā, Ķemeru nacionālajā parkā, Daugavas ielejā u.c. Īpaši nopelni viņam ir dzimtās Tērvetes apkārtnes floras izpētē un Tērvetes dabas parka izveidošanā. Ilggadīgo pētījumu rezultāti apkopoti monogrāfijā, kas izdota programmas UNESCO Cilvēks un Biosfēra (M&B) sērijā par Latvijas aizsargājamajām teritorijām.[5] E. Vimba piedalījies rakstu krājumu sērijas “Latvijas floras horoloģija” (Хорология Флоры Латвийской ССР) sastādīšanā, savus retu un jaunu sugu atklājumus publicējis izdevumā “Retie augi un dzīvnieki”. Baltijas floras konspektam E. Vimba apstrādājis āmuļu (Loranthaceae), aristolohiju (Aristolochiaceae), viršu (Ericaceae), brūkleņu (Vaciniaceae) un visteņu (Empetraceae) dzimtas.
Edgars Vimba publicējis daudzus rakstus par floru, veģetāciju un dabas aizsardzību “Mežsaimniecībā un Mežrūpniecībā”, arī populāros izdevumos kā “Zinātne un Tehnika”, “Dabas un Vēstures Kalendārs” (daudzus gadus viņš bija šī izdevuma redkolēģijas loceklis), dienas un vakara avīzēs un populāros žurnālos.
Viņa ievāktais paparžaugu un ziedaugu herbārijs (apm. 1500 eksemplāri) glabājas LU Muzeja herbārijā (RIG).
Edgars Vimba ilgus gadus darbojies Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Botānikas apakškomisijā, strādājis pie augu un sēņu terminoloģijas latviešu valodā, aktīvi cīnījies presē par pareizu augu nosaukumu rakstību un latviešu valodas tīrību. Piedalījies darbā pie “Agronomijas terminoloģijas vārdnīcas” (Rīga, 1973), “Nezāļu, to grupu un augu aizsardzības tehnoloģijas vārdnīcas” (Skrīveri, 1997), “Vides zinības: angļu—latviešu skaidrojošās vārdnīcas” (Rīga, 2000).
Edgars Vimba daudz rakstījis par botānikas un mikoloģijas pētījumu vēsturi Latvijā. Viņš veidojis biogrāfiskus rakstus par pirmajiem Latvijas dabas pētniekiem, to skaitā par Kārli Reinholdu Kupferu, Paulu Lakševicu, Fjodoru Būholcu, Jāni Ilsteru. Daudz personīgu atmiņu rakstos par līdzgaitniekiem Paulu Galenieku, Alfrēdu Rasiņu, Jūliju Smarodu u.c.
Edgars Vimba ir Latvijas Mikologu biedrības goda priekšsēdētājs,[6] Latvijas Botāniķu biedrības ilggadējs biedrs (kopš 1954),[7] no 1983. līdz 1989. gadam viņš bija šīs biedrības priekšsēdētājs. E. Vimba piedalījies Starptautisko Baltijas Mikologu un lihenologu konferenču un Baltijas Botāniķu ekspedīciju — konferenču organizēšanā, sastādījis ceļvežus un piedalījies tajās ar referātiem.
Edgara Vimbas pilna bibliogrāfija līdz 2005. gadam pieejama “Dr.biol. Edgars Vimba: bibliogrāfiskais rādītājs”, kur uzskaitītas 935 dažādas publikācijas.[1] Šeit minēti tikai zinātniskie raksti, mācību grāmatas un vārdnīcas.
Rakstījis arī “Хорология Флоры Латвийской ССР”, Baltijas floras konspektam (Flora of the Baltic countries, 1993), Latvijas PSR Mazajai enciklopēdijai, Latvijas Padomju enciklopēdijai, Populārajai medicīnas enciklopēdijai, Ģimenes Enciklopēdijai, enciklopēdijai Latvijas Daba, Tava labākā grāmata par Latviju, enciklopēdijai Lauksaimniecības augstākā izglītība Latvijā : 1862 — 1999, Meža enciklopēdijai.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
