Auru pagasts

Auru pagasts ir viena no Dobeles novada administratīvajām teritorijām tā centrālajā daļā. Robežojas ar sava novada Dobeles pilsētu, Krimūnu, Penkules, Naudītes, Annenieku, Dobeles un Tērvetes pagastiem.

Auru pagasts
Novads:	Dobeles novads
Centrs:	Auri
Kopējā platība:[1]	110,1 km2
• Sauszeme:	107,2 km2
• Ūdens:	2,9 km2
Iedzīvotāji (2024):[2]	2 668
Blīvums (2024):	24,9 iedz./km2
Auru pagasts Vikikrātuvē

Daba

Reljefa formas

Buku kalns, Darmāku kalns, Garais kalns, Puču kalns, Rūju kalns, Velna kalns.

Hidrogrāfija

Ūdensteces

Apguldes ezera grāvis, Auce, Aurupīte, Ālave, Bērze, Gardene, Jugla, Sesava.

Ūdenstilpes

Apguldes dzirnavu ezers, Austrumu dīķis, Dziļezers, Jaunmensku dīķis, Priedāju dīķis, Rūju dīķi, Teiku dīķis.

Vēsture

Vecapguldes muižas kungu māja Pirmā pasaules kara laikā (vācu armijas pulka štābs).

Līdz 1920. gada zemes reformai Auru pagasta toreizējā teritorijā atradās Auru muiža (Auermünde), Audzu muiža (Neu-Friedrichshof, mūsdienās Krimūnu pagastā), Ālaves muiža (Alauen, mūsdienās Ālave Penkules pagastā), Pēterfeldes muiža (Peterfeld), Tīles muiža (Thielenhof), Vecabguldes muiža (Alt-Abgulden, mūsdienās Apgulde Naudītes pagastā), Lielabguldes (Groß-Abgulden, mūsdienās Lielapgulde Naudītes pagastā) muižas.

Mūsdienu Auru pagasta teritorijā atradās arī Ādama muiža (Adamshof), Lielbērzes muiža (Groß-Bersen, Lielbērze), Mazbērzes muiža (Klein-Bersen), Pakaišmuiža (Potkaisen).

Pēc agrārās reformas

• Auru muižu (vācu: Auermünde) 672 ha kopplatībā sadalīja 56 vienībās;
• Audzu muižu (Neu-Friedrichshof) 349 ha kopplatībā sadalīja 16 vienībās;
• Ālaves muižu (Alauen) 292 ha kopplatībā sadalīja 23 vienībās;
• Tīles muižu (Thielenhof) 74 ha kopplatībā sadalīja 7 vienībās;
• Lielabguldes (Groß-Abgulden) un Mazabguldes muižas 440 ha kopplatībā sadalīja 30 vienībās;
• Vecabguldes muižu (Alt-Abgulden) 274 ha kopplatībā sadalīja 22 vienībās.

Lielabguldes muižas kungu mājā iekārtoja Abguldes divgadīgo lauksaimniecības skolu. 1935. gadā Jelgavas apriņķa Auru pagasta platība bija 56 km² un tajā dzīvoja 1452 iedzīvotāji.^[3]

1945. gadā pagastā izveidoja Auru un Krimūnu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Dobeles rajona Auru ciemam pievienoja likvidēto Krimūnu ciemu, 1963. gadā - daļu likvidētā Gaismas ciema, bet 1968. gadā Auru ciema padomju saimniecības «Krimūnas» teritoriju pievienoja Austrumu ciemam.^[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Auru pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Dobeles novadā.

Kultūras pieminekļi

• Kviešu apmetne
• Oškalnu senkapi (Zviedru kapi)
• Pēkaiņu senkapi
• Lielbērzes kapu kapliča

Iedzīvotāji

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas ir Gardene, Ķirpēni (līdz 2012. gadam Kroņauce),^[5] Auri (pagasta centrs), Liepziedi, Lielbērze, Bērzkrasti, Rūpnieki^[6].

Ievērojami cilvēki

• Teodors Verners Svikliņš (1901—1964), latviešu strēlnieks, padomju militārais darbinieks, ģenerālmajors.

Saimniecība

Transports

Izglītība un kultūra

Atsauces

1. «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
2. «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
3. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
4. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
5. «Dobeles novada dome». Arhivēts no oriģināla, laiks: 12.03.2016. Skatīts: 17.09.2012.
6. «Auru pagasts. Vispārīga informācija.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 6. februārī. Skatīts: 2017. gada 7. februārī.