rietumbaltu cilts From Wikipedia, the free encyclopedia
Kurši (lietuviešu: kuršiai), agrāk arī kūri (latīņu: chori, curones), bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās. Pirms Ziemeļu krusta karu sākuma kurši apdzīvoja mūsdienu Kurzemes lielāko daļu, kur izveidojās Kursa, un Lietuvas ziemeļrietumus, kur tie vēlāk saplūda ar žemaišiem.[1] 10. gadsimtā, iekarojot Kurzemes pussalas ziemeļus, kurši pakļāva tur dzīvojošos Baltijas somus.
Senajos un viduslaikos kurši bija pazīstami kā drosmīgi jūrasbraucēji un kareivji. Kuršu kuģi sauca par kurēnu. Kurši bija iesaistīti daudzos karos un aliansēs ar zviedru, dāņu un islandiešu vikingiem. Senie avoti, tostarp Rimberta „Svētā Anskara dzīve”, Latviešu Indriķa hronika, Livonijas Atskaņu hronika, Egila sāgas un Sakša Gramatiķa „Dāņu darbi”, apraksta kuršus kā jūrasbraucējus un kareivjus.[2][3][4][5][6]
Ap 1080. gadu hronists Brēmenes Ādams par kuršiem rakstījis:
"... vēl tālāk ir citas salas, kas pakļautas zviedru virskundzībai. Vislielākā no tām saucas par Kurzemi (Churland), tā atrodas astoņu dienu ceļojuma attālumā. Tās iedzīvotāji ir ļoti nežēlīgi, un visas citas ciltis no tiem vairās, jo tie pārāk nodevušies elku dievībai. Tur ir ļoti daudz zelta un vislabākie zirgi. Visas viņu mājas ir pilnas ar priesteriem, pareģiem un burvjiem, [kuri pat ietērpti mūku apģērbā]. No visas pasaules tur nāk prasīt atbildes, visvairāk no Spānijas un Grieķijas. Esam pārliecināti, ka tā sala, kas minēta “Sv. Ansgara dzīvē”, pieder kuršiem un maksā šai laikā meslus zviedriem. Tagad tur uzcelta baznīca ar kāda tirgotāja pūlēm, kuru uz to pamudināja dāņu ķēniņa daudzās dāvanas. Pats ķēniņš, kas priekā un uzticībā paļaujas Dievam, visu to man pastāstīja."[7][8]
Vēl tagad daudzās vietās Eiropā, gar Baltijas jūras piekrasti, sastopami vietvārdi un ielu nosaukumi, kas saistās ar kuršiem. Snorri Sturlusona ap 1225. gadu sarakstītajā „Heimskringla” minēts, ka dāņi lūdzās: „Dievs, sargi mūs no kuršiem!” Iespējams, arī kurši bija starp pagāniem, kas 1187. gada augustā uzbruka un nopostīja Svēlandes pirmo galvaspilsētu Sigtunu un nogalināja Upsālas bīskapu Johannu.[9]
Kuršu pilskalni bija izvietoti vairākus kilometrus iekšzemē, lai nodrošinātu aizsardzību iebrukumiem no jūras puses un parasti atradās to upju krastos, kas nodrošināja piekrastes un iekšzemes tirdzniecību.
13. gadsimtā kurši cīnījās Livonijas krusta karos, veidojot aliansi ar zemgaļiem un kopīgi uzbrūkot Rīgai 1228. gadā. Līdz 13. gadsimta vidum kuršu armija sastāvēja no viegli bruņotiem kareivjiem, kas cīnījās ar šķēpiem, vairogiem, cīņas nažiem un cirvjiem, kā arī šāvējiem un smagi bruņotiem karavīriem ar zobenu, bruņukreklu, vairogu un platmalu cirvi.
1230. un 1253. gadu Kursas dalīšanas līgumos minētas piecas kuršu valstis.
Kurši bija viena no pēdējām baltu tautām, kas pieņēma kristietību. Vienkāršajā tautā pagānu rituāli notika līdz pat 19. gadsimtam.
Kuršu un prūšu etnonīmi, iespējams, nav cēlušies no hidronīmiem. Baltists Volfgangs Šmids ierosina etimoloģiskos sastatījumus ar latīņu currene, cursus, cursarius un itāļu corsaro. Sakne kurš < kurs (s > š pēc r). Šī interesantā hipotēze tiek pamatota ar ziņām par kuršu izveicību uz jūras un uzbrukumiem krasta apmetnēm. Tādējādi kurši apzīmētu Baltijas jūras pirātus gluži kā cursarius Vidusjūras. To apstiprina deverbālas izcelsmes lietvārdi, kas vēl atrodami lietuviešu valodas izloksnēs, piemēram, žemaišu kuršas 'āķis, ķeksis': liet. kúrti 'celt; kurt', latv. kurt 'aizdedzināt'. Iespējams, ka kuršu nosaukuma attīstība bijusi mazliet citādāka, gan joprojām par pamatu ņemot latīņu vārdu cursāre (braukāt šurpu turpu). Tādējādi senākais kuršu nosaukums latīņu valodā varēja būt cursārae vai corsārae (korsāri — tie, kas braukā šurpu turpu), vēlāk vārds saīsināts līdz cursae/corsae. Latviskojot latīņu vārdu, tika iegūts vārds kursai, kas arī uzskatāms par senāko kuršu tautas nosaukumu latviešu/kuršu valodā, kā pēdas joprojām ir saglabājušas daudzos vietvārdos un uzvārdos kā Kursīši, kursenieki utt. Tā kā kuršiem bija cieši sakari ar zviedriem, zviedru valodas ietekmē vārds mainīts uz kuršai, jo zviedri burtkopu rs izrunā kā rš. Šis vārds arī aizgūts lietuviešu valodā un likts par pamatu latviešu formai kurši. Tā kā kuršiem blakus dzīvoja lībieši, tad lībiešu valodas iespaidā radās otra forma kūr(a)i, no kā arī iespējams Kurzemes nosaukums — Kūr(u)-zeme vai Kurs(u)-zeme un latīņu vārdi cūrōnes (kurši, kūri) un Cūrlandia (Kurzeme), no kā arī angliskie nosaukumi Curonian (kuršu-) un Curland (Kurzeme). Tāpat kā līviem, letiem u.c. arī kuršiem bija savi pašnosaukumi, un maz ticams, ka tas būtu cēlies tik sarežģītā veidā.[nepieciešama atsauce]
Zviedru sāgās kurši pieminēti kā Cori un Chori.
Kuršu valoda bija baltu valoda, kas izzuda 15.—16. gadsimtā.[10] Kuršu valodā atrodamas dažas leksikas īpatnības, kas tai kopīgas tikai ar prūšu valodu, tāpēc mūsdienās pastāv uzskats, ka kuršu valoda ir viens no baltu perifērajiem dialektiem, kas piederējis rietumbaltu grupai.[11] Pateicoties ilgstošajiem sakariem ar kaimiņiem, kuršu valoda kļuvusi tuvāka austrumbaltiem. Vēlāk latviešu un lietuviešu valodas asimilēja kuršu valodu, bet liecības par kuršu valodu saglabājušās latviešu valodā un nedaudz arī žemaišu izloksnēs.
Raksturīga kuršu vietvārdu īpatnība ir izskaņa -s, -us, vai -is, kā piemēram vietvārdos Pilsāts, Impiltis, Saldus, Mosedis, Skoudas (Skoda), Grobins (tagadējā Grobiņa), Anbotens (Embūte), iespējams, arī Tukums, Cēsis (kā Kurzemes vendu dibināta vieta).
Kuršu kāpu iedzīvotāji kursinieki runāja īpašā kuršu kāpu dialektā. Kursenieki, sākot ar 16. gadsimtu, izceļoja no Latvijas laikā, kad Kurzemes hercogs bija Prūsijas hercogam ieķīlājis Grobiņas apriņķi. Viņu valoda ir izveidojusies, senajai kuršu valodai sajaucoties ar latviešu valodu, un tajā saskatāma spēcīga lietuviešu un vācu valodas ietekme.
Maz ziņu par 9.—12. gadsimta kuršu antropoloģisko tipu, jo šajā laikā kā galvenais apbedīšanas veids kuršu apdzīvotajā teritorijā bija nostiprinājusies kremācija. Pēc vēlākiem datiem antropologi pieņem, ka kuršiem varētu būt mezokrāns eiropeīdais antropoloģiskais tips ar vidēji platu seju. Šāds pats antropoloģiskais tips novērojams daļai latgaļu un citiem austrumbaltiem, kuri dzīvojuši Daugavas un Dņepras augštecē, tagadējos Vitebskas, Tveras un Smoļenskas apgabalos.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
