Austrumbaltu valodas

Austrumbaltu valodas ir baltu valodu apakšgrupa, kas pieder indoeiropiešu valodu saimei. Šajā apakšgrupā ietilpst divas šobrīd dzīvās valodas — lietuviešu (dažkārt par atsevišķu valodu tiek uzskatīts arī tās žemaišu dialekts) un latviešu (ar latgaliešu valodu kā latviešu valodas dialektu), kā arī izzudušas valodas — sēļu, zemgaļu, Dņepras baltu, austrumgalindu.

Senākās kultūras
Akmens laikmets, Senie balti, Bronzas laikmets, Dzelzs laikmets
Senlatvijas valstis un zemes
Kursa, Zemgale, Jersika, Koknese
Līvu zemes, Idumeja, Tālava, Atzele
Lotigola, Sēlija
Kristietības ienākšana
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Livonijas krusta kari, Zobenbrāļu ordenis
Livonija
Rīgas arhibīskapija, Livonijas ordenis, Livonijas Konfederācija
Kurzemes bīskapija, Sēlijas bīskapija, Zemgales bīskapija
Jaunie laiki
Livonijas karš, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes hercogistes kolonijas
Rīgas brīvpilsēta, Piltenes apgabals, Inflantijas vaivadija
Poļu-zviedru karš, Zviedru Livonija, Lielais Ziemeļu karš
Rīgas guberņa, Rīgas vietniecība, Polockas vietniecība
Kurzemes guberņa, Livonijas guberņa, Vitebskas guberņa
Jaunākie laiki
Brāļu draudze, Pirmā atmoda, Jaunlatviešu kustība
Jaunā strāva, 1905. gada revolūcija
Pirmais pasaules karš, Bēgļi, Latviešu strēlnieki, Oberosts, 1917. gada revolūcija
Latvijas valsts izveide un okupācija
Latviešu Pagaidu Nacionālā padome, Pirmais Latgales latviešu kongress, Apvienotā Baltijas hercogiste
Latvijas brīvības cīņas, Padomju Latvija
Satversmes sapulce, Parlamentārās republikas laiks, Ulmaņa diktatūra
Vācbaltiešu izceļošana, Savstarpējās palīdzības pakts ar PSRS, PSRS okupācija, Vācu okupācija, Latvijas ģenerālapgabals, Latvijas PSR
Mūsdienu Latvija
Dziesmotā revolūcija, Latvijas Tautas fronte, Neatkarības atjaunošanas deklarācija, Barikāžu laiks
Iestāšanās Eiropas Savienībā, 2008. gada finanšu krīze
Hronoloģija
Nozīmīgākie tiesību akti Latvijas vēsturē
Latvijas portāls s d l

Baltu valodu izplatība mūsdienu Eiropā

Lietuviešu valoda ir visvairāk lietotā austrumu baltu valoda, kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko latviešu valoda ar 1,75 miljoniem dzimtās valodas runātāju.

Lietuviešu valoda tiek uzskatīta par vienu no arhaiskākajām indoeiropiešu valodām, kas saglabājusi daudzas senas gramatikas un fonētikas iezīmes. Tai ir sarežģīta morfoloģija ar septiņiem pārejas un dažādiem darbības vārdu locījumiem. Arī latviešu valoda ir saglabājusi daudzas senas iezīmes, taču tā ir piedzīvojusi daudz būtiskākas pārmaiņas nekā lietuviešu valoda.