Rīgas vietniecība

Rīgas vietniecība (vācu: Rigasche Statthalterschaft, krievu: Рижское наместничество, igauņu: Riia asehaldurkond) bija autonoma^[1] administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā (1783–1796), kurā ietilpa Latvijas Vidzemes kultūrvēsturiskais novads un Igaunijas dienvidi. Civilās pārvaldes augstākā vara bija Rīgas ģenerālgubernatoram jeb vietvaldim (Statthalter von Riga, правитель Рижского наместничества).

Rigische Statthalterschaft Рижское наместничество Riia asehaldurkond Rīgas vietniecība 1783 – 1796 Location of atkarīga teritorija Rēveles un Rīgas vietniecības (1783). Pārvaldes centrs Rīga Valoda(s) vācu, krievu, latviešu, igauņu Reliģija luterticība Valdība Atkarīga teritorija Valdnieki ģenerālbubernatori, gubernatori Vēsturiskais laikmets Jaunie laiki  - Dibināta 1783  - Likvidēta 1796  - Krievijas ķeizars Pāvils I 28.11.1796. parakstīja rīkojumu, ar kuru Rīgas vietniecības teritorijā tika izveidota Vidzemes guberņa. Iedzīvotāju skaits  - 1785. gadā 507 150

Vēsture

Krievijas ķeizariene Katrīna II 1783. gada 3. jūlijā izdeva rīkojumu, ar kuru Rīgas guberņa tika likvidēta un tās vietā izveidota Rīgas vietniecība. To pārvaldīja ķeizarienes iecelts ģenerālgubernators, kura uzdevums bija augstākā uzraudzība pār guberņu un tiesības komandēt tajā izveidoto karaspēku. Līdz 1786. gadam kā padomdevēja organizācija vēl darbojās landrātu kolēģija. Pēc 1787. gada Rīgas rātes vietā bija vēlēts Rīgas pilsētas galva un pilsētas Dome. Lielās ģildes vietā tika izveidotas trīs tirgotāju ģildes. Katrā apriņķī tika izveidota zemes tiesa, kurā no pieciem piesēdētājiem divi bija zemnieki. 1795. gadā par Rīgas vietniecības pārvaldnieku kļuva ģenerālis Kazimirs fon Meijendorfs. Pēc Katrīnas II nāves viņas dēls Pāvils I 1796. gada 28. novembrī parakstīja rīkojumu, ar kuru Rīgas vietniecības teritorijā tika izveidota Vidzemes guberņa.

Administratīvais iedalījums

Rīgas vietniecības karte ar apriņķiem (1796).

• Rīgas apriņķis (Rigische Kreis; Рижский уезд) – pilsētas Rīga, Daugavgrīva un Sloka, 25 draudžu novadi,
• Cēsu apriņķis (Wendensche Kreis; Венденский уезд) – pilsēta Cēsis, 16 draudžu novadi,
• Valmieras apriņķis (Wolmarsche Kreis; Вольмарский уезд) – pilsētas Valmiera, Limbaži, 13 draudžu novadi,
• Valkas apriņķis (Walksche Kreis; Валкский уезд) – pilsēta Valka, 11 draudžu novadi,
• Veravas apriņķis (Werrosche Kreis; Верроский уезд) – pilsēta Verava, 8 draudžu novadi,
• Tērbatas apriņķis (Dörptsche Kreis; Юрьевский (Дерптский) уезд) – pilsēta Tērbata, 14 draudžu novadi,
• Vīlandes apriņķis (Fellinsche Kreis; Феллинский уезд) – pilsēta Vīlande, 8 draudžu novadi,
• Pērnavas apriņķis (Pernausche Kreis; Перновский уезд) – pilsēta Pērnava, 13 draudžu novadi,
• Ārensburgas apriņķis (Arenburgische Kreis; Эзельский (Аренсбургский) уезд) – pilsēta Ārensburga, 16 draudžu novadi.

Pārvalde

Rīgas ģenerālgubernatori ^[2]

Džordžs Brauns – Rīgas un Livonijas ģenerālgubernators (1762–1792).

• 1762–1791 Džordžs Brauns (George Browne)
• 1792–1798 Nikolajs Repņins (ru:Николай Васильевич Репнин), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators

Rīgas gubernatori

(правители Рижского наместничества)

• 1783 Nikolajs Naumovs
• 1783–1790 Aleksandrs Beklešovs (ru:Беклешов, Александр Андреевич, 1745–1808),
• 1790–1792 Johans fon Reks (Johann von Reck ru:Рек, Иван Григорьевич),
• 1792–1795 Pēteris fon der Pālens (Peter Ludwig von der Pahlen, 1745–1826)
• 1795–1797 Kazimirs fon Meijendorfs (Gerhard Konrad Kasimir von Meyendorff, 1749–1813)

Atsauces

1. Mati Laurs. Katrīna II un muižniecības autonomija Baltijā.^{[novecojusi saite]} Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls 2013, Issue 88, p. 31-44.
2. «skatīt arī http://whp057.narod.ru». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 16. novembrī. Skatīts: 2008. gada 16. jūlijā.

Literatūra

• Wilhelm Christian Friebe (1794: Physisch: ökonomisch, und statistische Bermerkungen von Lief- und Ehstland: oder von den beiden Statthalterschaften Riga und Reval. Erste Abteilung: Die Rigische Statthalterschaft, Riga: bey Johann Friedrich Hartknoch, Google books:

Ārējās saites