baltu atzars From Wikipedia, the free encyclopedia
Rietumbalti bija baltu atzars, kuru apdzīvotais areāls bija vistālāk uz rietumiem, no Jitlandes pussalas (mūsdienu Dānijā) līdz tagadējās Vācijas Brandenburgas pavalsts dienvidiem, Pomerānijā, baltu Prūsijā, Lietuvā visās teritorijās uz rietumiem no Nemunas, Žemaitijas rietumos, Latvijā — Kurzemes dienvidos un vidusdaļā, Zemgalē un Sēlijā, kā arī Polijas austrumos un Baltkrievijas rietumos — uz dienvidiem sasniedzot mūsdienu Hrodnu.
 | Šī raksta faktu patiesums tiek apšaubīts. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, apšaubāmos faktus izņemot vai pievienojot tiem atsauces. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
 | Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Rietumbalti" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Viņi runāja rietumbaltu valodās, kurā ietilpa senprūšu valoda, kuršu valoda, jātvingu valoda (kas visticamāk bija prūšu valodas dialekts) un Pomerānijas baltu valoda.
Ap mūsu ēras sākumu, ģermāņu ciltis, kas virzījās uz austrumiem, izspieda vai pārtautoja lielu daļu agrīno rietumbaltu. Palika daudzas nelielas saliņas, kur saglabājās galējo rietumbaltu kultūra. Lielākā daļa rietumbaltu tika aizspiesta līdz līmenim — Pomerānijas ziemeļi un ziemeļrietumi, baltu Prūsija, teritorijas Nemunas kreisajā krastā, Rietumžemaitija, Kurzemes centrs un dienvidi, Polijas-Baltkrievijas pierobeža — līdz Hrodnai dienvidos. Tautu staigāšanā rietumbalti nepiedalījās, ja neskaita daļu galindu, kuri, iespējams, aizmigrēja kopā ar gotiem. Migrējot ģermāņiem uz Rietumeiropu — mūsdienu Vācijā atlikušās galējo rietumbaltu saliņas palika uz vietas, kur tās galu galā saplūda ar tukšajās zemēs ienākošajiem slāviem. Šāda etniskā situācija saglabājās līdz pat 13. gadsimtam.
Par rietumbaltu baltu dzīvošanu Pomerānijā liecina hidronīmija, toponīmija, arheoloģija un baltismi vietējās slāvu valodās, izmirušajā slovinciešu un mūsdienu kašūbu valodā. Pēdējo reizi Pomerānijas balti, iespējams, minēti īsi pirms Prūsijas krusta kariem.
Polābi dzīvoja teritorijā ap Berlīni un Rīgenes salā līdz 18. gadsimta beigām. Polābu valodā ir saglabājušies baltiem raksturīgie divskaņi: au; ai; ei. Kā arī ir saglabājies skaņu salikums ar, nevis slāvu — ra. Tādejādi polābiski ir "draug", nevis tipiski slāviskais "drug".
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
.svg){kind=small}
