Kamerūna
From Wikipedia, the free encyclopedia
Kamerūna (franču: République du Cameroun, angļu: Republic of Cameroon) ir unitāra republika Centrālāfrikā. Tā ziemeļrietumos robežojas ar Nigēriju, ziemeļaustrumos — ar Čadu, austrumos — ar Centrālāfrikas Republiku, bet dienvidos — ar Ekvatoriālo Gvineju, Gabonu un Kongo Republiku. Rietumos Kamerūnu apskalo Gvinejas līcis. Valsts nosaukums cēlies no vārda, ko 15. gadsimtā portugāļu jūras braucēji deva Uori upei — Rio dos Camarões jeb tulkojumā "garneļu upe".
Kamerūnas Republika République du Cameroun Republic of Cameroon |
||||||
---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
Devīze: Paix - Travail - Patrie Peace - Work - Fatherland (Miers - Darbs - Tēvzeme) |
||||||
Himna: Ô Cameroun, Berceau de nos Ancêtres O Cameroon, Cradle of our Forefathers (Ak, Kamerūna, mūsu senču šūpulis) |
||||||
Galvaspilsēta | Jaunde 3°52′N 11°31′E | |||||
Lielākā pilsēta | Duala | |||||
Valsts valodas | franču, angļu | |||||
Etniskās grupas | Kamerūnas kalnieši 31% ekvatoriālie bantu 19% kirdi 11% fulani 10% ziemeļrietumu bantu 8% citi afrikāņi 20% citas rases < 1% [1] |
|||||
Valdība | Republika | |||||
- | Prezidents | Pols Bija | ||||
- | Premjerministrs | Jozefs Ngute | ||||
Neatkarība | no Francijas un Apvienotās Karalistes | |||||
- | Deklarēta | 1960. gada 1. janvārī, 1961. gada 1. oktobrī | ||||
Platība | ||||||
- | Kopā | 475 442 km² (53.) | ||||
- | Ūdens (%) | 1,3 | ||||
Iedzīvotāji | ||||||
- | iedzīvotāji 2016. gadā | 23 439 189 (56.) | ||||
- | Blīvums | 39,7/km² (167.) | ||||
IKP (PPP) | 2018. gada aprēķins | |||||
- | Kopā | $95,068 miljardi | ||||
- | Uz iedzīvotāju | $3820 | ||||
Džini koef. (2014) | 46.6 (vidējs) | |||||
TAI (2021) | ▼ 0.576 (vidējs) (151.) | |||||
Valūta | Centrālāfrikas CFA franks (XAF ) |
|||||
Laika josla | WAT (UTC+1) | |||||
Interneta domēns | .cm | |||||
ISO 3166-1 kods | 120 / CMR / CM | |||||
Tālsarunu kods | +237 |
Valsts teritorija ir bagāta ar mežiem. Iedzīvotāju vairākums mīt Kamerūnas dienviddaļā. Lielākās pilsētas ir Duala un Jaunde. Jau kopš neatkarības iegūšanas 1961. gadā Kamerūna ir centusies attīstīt rūpniecību un infrastruktūru. Valsti kopš 1982. gada vada prezidents Pols Bija, kuram ir ļoti plašas pilnvaras. Kamerūna tika izveidota no britu un franču kolonijām, mūsdienās starp šīm valsts daļām notiek šķelšanās — angļvalodīgie iedzīvotāji arvien vairāk atsvešinās no valdības un viņus pārstāvošie politiķi vēlas panākt lielāku valsts decentralizāciju vai pat bijušās britu kolonijas neatkarību.