Kongo Republika

Kongo Republika ir valsts Centrālajā Āfrikā, tā atrodas Atlantijas okeāna krastā. Tā robežojas ar Kongo Demokrātisko Republiku dienvidos un austrumos, Gabonu rietumos, Kamerūnu un Centrālāfrikas Republiku ziemeļos un Angolas Kabindas provinci dienvidrietumos. Rietumos Kongo Republiku apskalo Atlantijas okeāns. Valsts galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Brazavila. Valsts teritorija ir bagāta ar mežiem. Lielākā daļa no iedzīvotājiem dzīvo valsts dienvidu daļā.

Šis raksts ir par Kongo Republiku. Par citām jēdziena Kongo nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Kongo Republika République du Congo
Karogs Ģerbonis
Devīze: Unité, Travail, Progrès "Vienotība, Darbs, Progress"
Himna: La Congolaise
Location of Republic of the Congo Kongo Republikas atrašanās vieta Centrālāfrikā
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Brazavila 4°16′S 15°17′E
Valsts valodas		franču valoda
Valdība		Unitāra pusprezidentāla republika
-	Prezidents	Deniss Saso-Nguso
-	Premjerministrs	Anatole Collinet Makosso
Neatkarība
-	no Francijas	1960. gada 15. augustā
Platība
-	Kopā	342,000 km² (64.)
-	Ūdens (%)	3,3
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2014. gadā	4 662 446 (125.)
-	Blīvums	12,8/km² (204.)
IKP (PPP)		2014. gada aprēķins
-	Kopā	21 992 miljardi
-	Uz iedzīvotāju	5,145
TAI (2013)		▬ (0,564 vidējs) (140.)
Valūta		Centrālāfrikas franks (XAF)
Laika josla		WAT (UTC+1)
Interneta domēns		.cg
ISO 3166-1 kods		178 / COG / CG
Tālsarunu kods		+242

Pēc neatkarības iegūšanas 1960. gadā Franču Kongo kolonija kļuva par Kongo Republiku, 1970. gadā par Kongo Tautas Republiku — marksisma-ļeņinisma vienas partijas valsti. Kopš 1992. gada notiek daudzpartiju vēlēšanas, demokrātiski ievēlētā valdība tika gāzta 1997. gada Kongo Republikas pilsoņu kara laikā.

Vēsture

Kopš 9. gadsimta Kongo upes baseinā dominēja bantu valodās runājošas ciltis. No 1886. līdz 1947. gadam Kongo labā krasta zemes bija daļa no Francijas Ekvatoriālās Āfrikas jeb Francijas Kongo. 1903. gadā franči šeit sāka iegūt vara rūdu un līdz 1934. gadam uzcēla dzelzceļu, kas savienoja Brazavilu ar Puentnuāras ostu. 1947. gadā Franču Kongo ieguva Francijas aizjūras teritorijas statusu, bet 1958. gadā autonomas republikas statusu.

1960. gada 15. augustā Kongo Republika kļuva par neatkarīgu valsti ar Filbertu Jolo kā valsts pirmo prezidentu. 1963. gadā pēc strādnieku nemieriem Jolo bija spiests atkāpties no amata. Alfonso Masemba-Debā kļuva par valsts prezidentu ar Paskālu Lisobu kā premjerministru. 1964. gadā Debā padarīja Nacionālās revolūcijas kustību par vienīgo partiju valstī un ieviesa valstī sociālistisku režīmu. Viņš uzsāka nacionalizāciju un izveidoja attiecības ar Padomju Savienību, Ziemeļkoreju, Ziemeļvjetnamu un Ķīnas Tautas Republiku. 1968. gadā Marians Ngoabi apvērsumā gāza Debā valdību, tomēr turpināja sava priekšteča iesākto sociālistisko režīmu, izveidojot savu partiju - Kongo Darba partiju (KDP).

1969. gadā Ngoabi proklamēja Kongo Tautas Republiku ar KDP kā vienīgo atļauto partiju valstī. 1975. gadā viņš parakstīja ekonomiskās palīdzības līgumu ar Padomju Savienību. 1977. gadā Ngoabi noslepkavoja; pēc neilga laika noslepkavoja arī Brazavilas arhibīskapu un bijušo prezidentu Debā. Par valsts prezidentu kļuva Žoakīns Uhombo-Opango, kurš bija prezidenta amatā līdz 1979. gada februārim. Pie varas nokļuva prezidents Deniss Saso-Nguso, kurš 1981. gadā noslēdza ar Padomju Savienību 20 gadu ilgu draudzības līgumu. Taču PSRS sabrukuma laikā 1990. gadā viņš atteicās no marksisma ideoloģijas, 1992. gadā tika ieviesta jauna konstitūcija, kura atļāva vairāku partiju sistēmu un valsts atguva Kongo Republikas nosaukumu.

1992. gadā tika rīkotas pirmās demokrātiskās vēlēšanas, kurās uzvarēja Paskāls Lisoba no Panāfrikas Sociāldemokrātiskās Savienības (PSS). Nguso un Bernards Kolēlas no Kongo kustības par demokrātisku un integrētu attīstību nebija apmierināti ar vēlēšanu rezultātiem. Spriedze turpināja pieaugt, kad Kolēlas, Lisoba un Nguso izveidoja savas "Ninja", "Cocoye" un "Cobra" frakcijas. Katra frakcija piesaistīja dalībniekus no tās vadītāju etniskās un politiskās grupas: Mboči atbalstīja Nguso, Niboleki Lisobu un Lari Kolēlasu. 1993. gada parlamentārajās vēlēšanās PSS ieguva lielāko daļu no vietām nacionālajā asemblejā. Pēc vēlēšanām notika sadursmes starp valdības un opozīcijas spēkiem, kas aizsāka Pirmo Kongo Republikas pilsoņu karu. 1994.-1995. gadā valdība noslēdza pamieru ar opozīcijas spēkiem un opozīcijas dalībniekiem tika iedoti amati valdībā. Tomēr Lisobam neizdevās piespiest visas fakcijas atbruņoties. 1997. gadā Lisoba, gaidot apvērsuma mēģinājumu no Nguso, lika "Cocoye" fakcijai sagūstīt Nguso un piespiest viņa "Cobra" grupu atbruņoties. Tas izraisīja jaunu pilsoņu karu un visas frakcijas sāka kontrolēt savu daļu no Brazavilas. Lisoba mēģināja atrast sabiedrotos, dodoties vizītēs uz Ruandu, Ugandu un Namībiju. Viņš ieguva atbalstu no Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta Lorāna Kabilas. Taču Nguso guva palīdzību no Angolas, jo Lisobas valdība atbalstīja Nacionālo savienību par pilnīgu Angolas neatkarību (UNITA) tās pilsoņu karā. Francija arī palīdzēja Nguso, vēlētos saglabāt savas naftas intereses valstī.

1997. gadā Lisoba iecēla Kolēlasu par valsts premjerministru un viņa fakcija pārgāja valdības pusē. 1997. gada 11.-12. oktobrī Angolas gaisa spēki bombardēja "Cocoye" spēku pozīcijas Brazavilā. 16. oktobrī "Cobra" frakcijas spēki kopā ar Angolas karaspēku un tankiem ieguva pilnīgu kontroli pār galvaspilsētu. Nguso nākamajā dienā sevi pasludināja par valsts jauno prezidentu. Viņš iekļāva "Cobra" frakcijas dalībniekus valsts armijā, nelikvidējot grupu. Pēc galvaspilsētas ieņemšanas "Cobra" frakcija izklīda par pilsētu, sagūstot un nogalinot viņu pretinieku vienības, un nolaupot viņu mantas. Angolas spēki iebruka Puentnuārā, kur tie sastapa mazu pretestību, jo lielākā daļa valdības spēku padevās. Zaudējot kontroli pār galvaspilsētu, Lisobas un Kolēlasa spēki pārgrupējās un turpināja veikt uzbrukumus vairākām pilsētām. Tas noveda pie Angolas un Čadas spēku izvietošanos valsts teritorijā, lai apturētu nemiernieku aktivitāti. 1999. gadā valdība un nemiernieki parakstīja miera līgumu Zambijā, kas nodrošināja nacionālo dialogu, politisko partiju demilitarizāciju un nemiernieku vienību atkārtotu uzņemšanu valsts drošības spēkos.

2001. gadā tika ieviesta jauna konstitūcija, kas pavēra ceļu prezidentālajām un parlamentārajām vēlēšanām. 2002. gadā notika referendums par konstitūcijas grozījumu. 87% nobalsoja par tās grozīšanu. Kongo Republika kļuva par prezidentālu valsti, prezidenta termiņu ilgums tika pagarināts uz 7 gadiem, tika izveidota divpalātu asembleja un premjerministra amats tika likvidēts. Opozīcija iebilda par šādu grozījumu, uzskatot, ka prezidentam tiek dotas pārāk plašas pilnvaras. 2002. gada decembra vēlēšanās Nguso ieguva gandrīz 90% balsu. Viņa galvenajiem sāncenšiem, Lisobam un Kolēlasam, bija aizliegts tajās piedalīties. Pēc vēlēšanām cīņas atsākās Pulas departamentā starp valdības spēkiem un nemierniekiem, kurus vadīja Pastors Ntumi. Konflikts beidzās ar miera līguma parakstīšanu 2003. gada aprīlī.

Nguso tika atkārtoti ievēlēts 2009. gada prezidenta vēlēšanās. 2015. gadā notika referendums par konstitūcijas grozīšanu. 92,27% nobalsoja par grozījumu. Būtiskākais, kas tika izmainīts, bija tas, ka viena persona var tikt ievēlēta par prezidentu 3 reizes. Šis grozījums ļāva Nguso kandidēt uz jaunu termiņu. Viņš tika atkārtoti ievēlēts 2016. gada prezidenta vēlēšanās. Politiskā stabilitāte un naftas ieguve nodrošināja valsti ar relatīvu labklājību, neskatoties uz infrastruktūras un publisko pakalpojumu slikto stāvokli un nevienlīdzīgu naftas ieņēmumu sadali

Ģeogrāfija

Kongo Republikas karte

Kongo atrodas Subsahāras Āfrikas centrālajā rietumu daļā pie ekvatora. Tā robežojas ar Kongo Demokrātisko Republiku dienvidos un austrumos, Gabonu rietumos, Kamerūnu un Centrālāfrikas Republiku ziemeļos un Kabindas provinci (Angolas provinci) dienvidrietumos. Valsts kopējā platība ir 342 000 km², kas to ierindo 64. vietā pēc platības pasaulē un 27. vietā Āfrikā. Tai ir īsa pieeja Atlantijas okeānam valsts rietumu daļā. Krasta līnija gar Atlantijas okeānu ir 169 km gara. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta, Brazavila, atrodas Kongo upes labajā krastā. Otrpus Kongo upei, tieši pretī Brazavilai, atrodas Kinšasa, Kongo Demokrātiskās Republikas galvaspilsēta.

Augstākā virsotne valstī ir Berongou kalns (903 m). Garākā upe valsī ir Kongo. Tā tiek izmantota kā pārtikas un elektrības avots, kā arī priekš preču transportēšanas. Valsts ir bagāta ar vairākiem dabas resursiem: naftu, koksni, svinu, cinku, urānu, varu, fosfātiem, zeltu, magniju, dabasgāzi un hidroenerģiju. 31,1% zemes ir piemērota lauksaimniecībai.

Valsts ir bagāta ar tropu mežiem, tomēr tie tiek izcirsti, lai iegūtu koksni. Tie aizņem 65,6% no valsts platības.

Klimats

Valsts dienvidu daļa atrodas subekvatoriālajā klimata joslā, taču ziemeļu daļa atrodas ekvatoriālajā klimata joslā. Pie krasta ar Atlantijas okeānu valsts ietilpst tropu joslā. Lietus sezona ilgst no marta līdz jūnijam. Tai seko sausā sezona, kura ilgst no jūnija līdz oktobrim. Valstij ir raksturīga pastāvīgi augsta temperatūra un mitrums.^[1]

Politika

Kongo Republika ir prezidentāla republika. Pašreizējais valsts prezidents ir Deniss Saso-Nguso, kurš ir šajā amatā kopš 1979. gada ar pātraukumu no 1992. līdz 1997. gadam. Viņš ir bijis valsts prezidents 34 gadus, padarot viņu par trešo visilgāk valdošo Āfrikas līderi.^[2]

Pirmajā prezidentūras periodā viņš vadīja vienas partijas valsti ar Kongo Darba partiju kā valdošo partiju valstī. Tobrīd valsts nosaukums bija Kongo Tautas Republika. Starptautiskā spiediena dēļ viņš ieviesa daudzpartiju sistēmu 1990. - 1991. gadā viņam tika atņemta izpildvara, padarot viņu par ceremoniālu valsts vadītāju. Viņš piedalījās 1992. gada prezidenta vēlēšanās, bet tika sakauts, iegūstot trešo vietu. Nguso bija opozīcijas līderis piecus gadus pirms atgriešanās pie varas Otrā Kongo Republikas pilsoņu kara laikā (1997-1999), kurā viņa nemiernieku spēki sakāva tobrīdējo prezidentu Paskālu Lisobu. Pēc pārejas perioda viņš uzvarēja 2002. gada prezidenta vēlēšanās. Viņš tika atkārtoti ievēlēts 2009. gada prezidenta vēlēšanās. Jaunas konstitūcijas ieviešana, kas notika pēc referenduma 2015. gadā, ļāva Nguso kandidēt uz jaunu termiņu. Viņš tika atkārtoti ievēlēts 2016. gada prezidenta vēlēšanās.

Nguso partijai, Kongo Darba partijai, ir pārākums valsts nacionālajā asamblejā. Tā aizņem 89 no 139 vietām. Partijas ideoloģija ir demokrātiskais sociālisms un kreisais nacionālisms. Kamēr valsts bija Kongo Tautas Republika, partijas ideoloģija bija komunisms un marksisms-ļeninisms. Partiju dibināja Marians Ngoabi, kurš arī pārvērta valsti par tautas republiku. Partija beidza pārstāvēt komunismu 1990. gadu sākumā. Citas partijas, kurām ir vietas nacionālajā asamblejā ir Kongo kustība par demokrātisku un integrētu attīstību un Panāfrikas Sociāldemokrātiskā Savienība. Nacionālo asambleju ievēl ik pēc 5 gadiem.

Iedzīvotāji

2017. gadā valstī dzīvoja 4 954 674 iedzīvotāju, ierindojot valsi 122. vietā pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Kongo Republika ir ļoti urbanizēta, vairāk nekā puse iedzīvotāju dzīvo divās lielākajās pilsētās: Brazavilā un Puentnuārā.^[3] Pārējā valsts teritorija ir viena no visblīvāk apdzīvotākajām teritorijām Āfrikā ar iedzīvotāju blīvumu 12,8/km².^[3] Lielākā etniskā grupa valstī ir bakongo (48%), kurai seko sangha 20%, m'bochi (12%), teke (17%) un eiropieši un citas nacionalitātes (3%). Oficiālā valoda ir franču valoda, taču lingala un monokutuba valodas lieto tirdzniecībā. Tiek lietoti arī vietējie dialekti, no kuriem kikongo ir visbiežāk izplatītākais. Valsts ir vidēji urbanizēta, jo 66,9% iedzīvotāju dzīvo pilsētās 2018. gadā. Iedzīvotāju vidējais vecums ir 19,7 gadi. 41,67% iedzīvotāju ir jaunāki vai ir sasnieguši 14 gadu vecumu.^[1]

Iedzīvotāju vidējais dzīves ilgums ir 59,8 gadi. Valstij ir augsts zīdaiņu mirstības līmenis. Dzimstības līmenis valstī ir augsts. Kopējais dzimstības koeficients ir 4,59 bērni/uz sievieti. Valstī ir izplatīts HIV/AIDS; 2016. gadā 91 000 iedzīvotāju bija saslimuši ar tiem.^[1]

Atsauces

1. «CIA World Factbook - Republic of Congo». CIA. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 31. augustā. Skatīts: 2018. gada 14. jūlijā. Arhivēts 2020. gada 31. augustā, Wayback Machine vietnē.
2. «Clinging on power, Africa's longest-serving leaders». Enca.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 13. jūlijā. Skatīts: 2018. gada 15. jūlijā.
3. «World Bank country overview: Republic of Congo». World Bank. Skatīts: 2018. gada 15. jūlijā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kongo Republika.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)