ASV štats From Wikipedia, the free encyclopedia
Kalifornija (angļu: California) ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, kurš atrodas ASV rietumu piekrastē. Štats tiek saukts par "Zelta štatu",[3] tas ir visapdzīvotākais štats visā ASV.[4] Kalifornija ir trešais lielākais štats pēc platības pēc Aļaskas un Teksasas. Kalifornijas piecas lielākās pilsētas ir Losandželosa, Sandjego, Sanhosē, Sanfrancisko un Frezno. Kalifornijas administratīvais centrs ir Sakramento. Kalifornija robežojas ar Arizonas, Nevadas un Oregonas štatiem, Meksiku un Kluso okeānu.
| Kalifornija | |||
| California | |||
| — ASV štats — | |||
 |
|||
|
|||
| Neformālais nosaukums: The Golden State | |||
| Devīze: Eureka[1] | |||
 Kalifornijas atrašanās vieta ASV
|
|||
| Pārvaldes centrs | Sakramento | ||
|---|---|---|---|
| Lielākā pilsēta | Losandželosa | ||
| Oficiālā valoda | Angļu | ||
| Valsts |  ASV
| ||
| Iestāšanās ASV | 1850. gada 9. septembris (31. ASV pavalsts) | ||
| Administrācija | |||
| - Gubernators | Gavins Ņūsoms (D) | ||
| - Vicegubernators | Eleni Kounalakis (D)[2] | ||
| Platība | |||
| - Kopējā | 423 970 km² | ||
| Augstākais punkts | 4 418 m | ||
| Zemākais punkts | −86 m | ||
| Iedzīvotāji (2021) | |||
| - Kopā | 39 185 605 | ||
| - Blīvums | 88/km² | ||
| - Rasu sastāvs | baltie — 60,9% melnie — 6,1% Āzijas ieceļotāji — 12,4% |
||
| - Reliģijas | protestanti — 44% katoļi — 32% nereliģiozi — 14% |
||
| Mājaslapa: ca | |||
 Kalifornija Vikikrātuvē | |||
Kalifornija stiepjas no Klusā okeāna piekrastes līdz Sierra Nevada kalniem austrumos. Kalifornijas centrs ir nosprausts Centrālajā ielejā, kas ir nozīmīgs lauksaimniecības rajons. Kalifornijā atrodas gan augstākais (Vitni kalns), gan zemākais (Nāves ieleja) punkts visā ASV. Pēc Floridas Kalifornija ierindojas otrajā vietā garākās jūras piekrastes ziņā, kas ir aptuveni 1352 kilometrus gara. Tā kā Kalifornija atrodas uz seismiski aktīvas plātes, bieža parādība šeit ir zemestrīces. Gada laikā tiek fiksētas aptuveni 37 zemestrīces.
Ja Kalifornija būtu atsevišķa valsts, tā būtu astotā lielākā valsts ekonomikas jomā[5] un 35. lielākā pēc iedzīvotāju skaita.
Pirms eiropiešu ierašanās Kalifornijas mūsdienu teritoriju apdzīvoja dažādu tautību indiāņu grupas. Pirmais eiropietis, kurš 1542. gadā izpētīja Kalifornijas piekrasti, bija spānis Huans Rodrigess Kabriljo (Juan Rodríguez Cabrillo). 1579. gadā piekrasti apceļoja anglis Frensiss Dreiks (Francis Drake). 1602. gadā Sebastians Biskaino (Sebastián Vizcaíno) Kalifornijas piekrasti iezīmēja kartē, un tā kļuva par spāņu Jaunspānijas vicekaralistes (Virreinato de Nueva España) daļu.
Spāņu misionāri mūsdienu štata piekrastē ierīkoja apmēram divdesmit misijas un pilsētiņas, kuras kļuva pazīstamas kā Augškalifornija (Alta California). Pirmo misiju 1769. gadā ierīkoja mūsdienu Sandjego. Pēc Meksikas neatkarības kara (1810-1821) Kalifornija iekļāvās Meksikas sastāvā. Sākot no 1820. gadiem, teritorijā sāka ierasties pārceļotāji no austrumiem, bet piekrastē savus atbalsta punktus ierīkoja Krievijas impērija (galvenais krievu atbalsta punkts šeit bija mūsdienu Fortrosa (Fort Ross)).
1846. gadā, sākoties Meksikas-ASV karam, Kalifornijā 14. jūnijā Sonomā nodibinājās Kalifornijas Republika, tomēr 9. jūlijā ASV komodors Džons Slouts (John D. Sloat) iebruka Sanfrancisko līcī un proklamēja Kalifornijas piederību ASV. Kara gaitā Dienvidkalifornijā notika karadarbība. Pamatojoties uz Gvadelupes Igalgo līgumu (Treaty of Guadalupe Hidalgo), kas izbeidza karu, Augškalifornija nokļuva ASV sastāvā, bet Kalifornijas dienviddaļa (mūsdienu Lejaskalifornijas štats) palika Meksikas sastāvā.
Tiek lēsts, ka 1848. gada sākumā Kalifornijā dzīvoja apmēram 15 000 cilvēku, neieskaitot pamatiedzīvotājus, tomēr šajā pašā gadā teritorijā tika atklāts zelts un sākās Kalifornijas zelta drudzis, no Amerikas Savienotajām Valstīm pieplūda liels imigrantu skaits. ASV štats kopš 1850. gada 9. septembra (31. ASV pavalsts) 20. gadsimtā Losandželosa kļuva par Amerikas izklaides industrijas centru un Kalifornija par tūrisma vietu. 20. gadsimta beigās notika straujš informācijas tehnoloģiju sektora uzplaukums.
.png)
Vārds Kalifornija sākotnēji apzīmēja visu reģionu, kas šobrīd ir Amerikas Savienoto Valstu štats, Kalifornija, kā arī visa vai daļa no Nevadas, Jūtas, Arizonas un Vaiomingas.
Vārds Kalifornija, visticamāk, ir radies no iedomātas paradīzes, kurā valdījusi princese Kalafija un kuru apdzīvojušas melnās amazones. Stāts par Kalafiju ir atrodams spāņu piedzīvojumu rakstnieka Garsi Rodrigesa de Montalvo 1510. gadā izdotajā romānā Esplandiana piedzīvojumi (Las sergas de Esplandián). Pēc Montalvo rakstītā Princeses Kalafijas valstība bija tāla, ar zeltu bagāta zeme, kuru apdzīvoja grifini un citi savādi radījumi.
Vārds "Kalifornija" ir 5. vecākais eiropiešu izcelsmes vietas nosaukums ASV.
Kalifornija robežojas ar Kluso okeānu rietumos, Oregonu ziemeļos, Nevadu un Arizonu austrumos un Meksiku dienvidos. Ar 414 000 km2 platību Kalifornija ir trešais lielākais štats Amerikas Savienotajās Valstīs pēc Aļaskas un Teksasas.[6] Ja Kalifornija būtu valsts, tā būtu 59. lielākā valsts pasaulē.
Štata vidū atrodas Kalifornijas Centrālā ieleja. Centrālā ieleja ir pati nozīmīgākā Kalifornijas lauksaimniecības vieta, un te tiek audzēta aptuveni viena trešdaļa no visiem pārtikas kultūraugiem.[7][8]
Sakramento-Sanjoanas upes delta ir nozīmīga ūdens piegādes vieta visam štatam. Ūdens tiek sūknēts pa milzīgu kanālu tīklu tieši no deltas, un kanāls ir gandrīz tikpat garš kā viss štats. Šis ūdens dod dzeramo ūdeni gandrīz 23 miljoniem iedzīvotāju, gandrīz divas trešdaļas no visiem štata iedzīvotājiem un nodrošina ūdeni zemniekiem.
Aptuveni 45 procentus no visas štata teritorijas klāj meži. Kalifornijā ir vislielākās mežu platības no visiem štatiem, izņemot Aļasku. Daudzi no kokiem Kalifornijas mežos ir vecākie pasaulē. Viens no kokiem ir pat 4700 gadus vecs.[9]
Dienvidos ir liels sālsezers, Saltona jūra. Kalifornijas dienvidu daļā atrodas Mohaves tuksnesis, uz ziemeļaustrumiem no tā atrodas Nāves ieleja, kur ir zemākais un karstākais punkts Ziemeļamerikā. Attālums starp zemāko punktu un augstāko ir 322 kilometri. Kopumā pārsvarā visa dienvidaustrumu daļa ir neauglīga, tuksnešaina, ar ļoti augstām temperatūrām vasarās. Dienvidaustrumu robeža ar Arizonu iet pa Kolorado upi, no kuras štata dienvidu daļa iegūst pusi no sava dzeramā ūdens.
Kalifornijas piekrastē izvietojušās nozīmīgākās štata metropoles: Losandželosa, Sanfrancisko un Sandjego.
Tā kā Kalifornija atrodas Uguns aplī, Kaliforniju bieži piemeklē cunami, plūdi, sausums, vējš, meža ugunsgrēki un zemes nogruvumi uz stāvām nogāzēm. Bieža parādība šeit ir zemestrīces, ir arī daži vulkāni.
Kalifornijas klimats svārstās no subtropu klimata joslas līdz arktiskajai klimata joslai (kalnos).
Lielākajā daļā štata ir mērenā klimata josla, ar vēsām, lietainām ziemām un sausām vasarām. Vasarā parasti pie piekrastes veidojas migla. Tālāk iekšienē ir aukstākas ziemas un karstākas vasaras.
Ziemeļu daļā gadā vidēji nolīst vairāk nekā dienvidu daļā. Kalifornijas klimatu iespaido arī tās kalni; dažas lietainākās vietas štatā ir kalnu nogāžu rietumu pusē. Ziemeļrietumu Kalifornija atrodas mērenajā klimata joslā. Kalnos, piemēram, Sjerranevadā ir sniegs (vistālāk uz dienvidiem).
Kalifornijas kalnu austrumu pusē ir izveidojusies lietus ēna, kas veicina tuksnešu veidošanos. Augstākos tuksnešos parasti ir karstas vasaras un aukstas ziemas, kamēr zemākos tuksnešos ir karstas vasaras un ne pārāk aukstas ziemas. Nāves ieleja, tuksnesis zem jūras līmeņa, tiek uzskatīts par karstāko vietu Ziemeļamerikā; augstākā temperatūra tika fiksēta 1913. gada 10. jūlijā, tie bija 57 °C.
Kalifornija ir viena no visbagātākajām un daudzveidīgākajām Zemes daļām, kas sevī ietver arī dažas no visapdraudētākajām ekoloģiskajām kopienām.
Kalifornijā daudzas endēmas sugas ietver relikviju sugas, kuras ir izmirušas citur, piemēram, Catalina Ironwood (Lyonothamnus floribundus). Dažas citas sugas laika gaitā ir pielāgojušas, kā arī daudzām sugām ir kopīgi priekšteči, kas ļauj tām izdzīvot, piemēram, Kalifornijas ceriņš. Daudzas no sugām kļūst apdraudētas urbanizācijas, mežu izciršanas, noganīšanas un eksotisku sugu ieviešanas dēļ, kas traucē to dabīgajai videi.
Kalifornijas faunai raksturīgi īpaši lieli, gari un veci koki. Kalifornijas galvenie augi ir daudzgadīgie augi. Pēc kontakta ar Eiropu šīs sugas vairumā nomainīja invazīvās sugas, un vasarās Kalifornijas kalni kļūst zeltaini brūni.
Tā kā Kalifornijā ir īpaši mainīgs klimats, štatam ir sešas dzīvības zonas, kuras ir – zemā Sonora (tuksnesis), augstā Sonora (pakalnes), mainīgā (piekrastes zonas) un Kanādiešu, Hadsonas un Arktiskā zona, kuras ir štata augstākajās vietās.
Augu valsts sausākajās vietās zemajā Sonorā ir dažāda, iekļaujot dažādu veidu kaktusus, papardes. Džošuā koks ir atrodams Mohaves tuksnesī. Ielejas ozols ir sastopams Centrālajā ielejā. Augšējā Sonoras zonā ir mazi krūmi, panīkuši koki un zālaugi.
Mainīgajai zonai raksturīgi Kalifornijas meži ar sarkankokiem un milzu sekvojām, kas ir vienas no senākajām, kā arī visilgāk dzīvojošajām būtnēm (dažas no tām aug jau 4000 gadus). Tur aug arī Notholithocarpus densiflorus ozoli, Kalifornijas laurkoki, cukurpriedes, madronas, platlapu kļavas un Duglasa egles, un zied dažāda veida mariposas tulpes, tulpes, tīģera un leoparda lilijas.
Kanādiešu zonas lielais augstums ļauj dzīvot daudziem augiem, piemēram, sarkanajai eglei. Tieši zem koku līnijas Hudsona zonā aug priedes, lapsastes un sudraba priedes. Aptuveni 3200 metru augstumā sākas Arktiskā zona, kurā nav koku, taču ir dažādi savvaļas ziedi.
| Vieta | Pilsēta | Iedzīvotāju skaits[10] |
|---|---|---|
| 1 | Losandželosa | 3 898 747 |
| 2 | Sandjego | 1 386 932 |
| 3 | Sanhosē | 1 013 240 |
| 4 | Sanfrancisko | 873 965 |
| 5 | Frezno | 542 107 |
| 6 | Sakramento | 524 943 |
| 7 | Longbīča | 466 742 |
| 8 | Oklenda | 440 646 |
| 9 | Beikersfīlda | 403 455 |
| 10 | Anahaima | 346 824 |
| 11 | Stoktona | 320 804 |
| 12 | Riversaida | 314 998 |
| 13 | Santaana | 310 227 |
| 14 | Ērvaina | 307 670 |
| 15 | Čulavista | 275 487 |
| 16 | Fremonta | 230 504 |
| 17 | Santaklarita | 228 673 |
| 18 | Sanbernardino | 222 101 |
| 19 | Modesto | 218 464 |
| 20 | Morenovelija | 208 634 |
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
