Urbanizācija

Urbanizācija (angļu: Urbanisation) ir process, kam galvenokārt ir raksturīga arvien lielāka iedzīvotāju migrācija no lauku reģioniem uz pilsētām.^[1] Tāpat ar šo jēdzienu var saprast jau esošo pilsētnieku īpatsvara pieaugumu, pašu pilsētu teritoriju paplašināšanos, kā arī arvien intensīvāku ražošanas līdzekļu koncentrāciju pilsētās.^[2][3] Visbeidzot ar to var apzīmēt arī procesu, kurā kaut kas arvien vairāk sāk līdzināties pilsētai, kļūst arvien "pilsētnieciskāks".^[1][3]

Čikāga un tās urbanizētā apkārtne ir trešā lielākā aglomerācija Amerikas Savienotajās Valstīs.

Iemesli

• Lauku apdzīvoto vietu kļūšana par pilsētām;
• Plašu aglomerāciju veidošanās;
• Migrācija no laukiem uz pilsētām.

Latvijā un pasaulē

Karte, kurā redzams urbanizācijas procentuālais līmenis pasaules valstīs 2014. gadā.

Urbanizācijas līmeni aprēķina, dalot pilsētnieku skaitu ar valsts kopējo iedzīvotāju skaitu. Latvijā urbanizācijas līmenis 1935. gadā bija 35 %, bet 1989. gadā 70,8 %,^[4] t.i. divas trešdaļas valsts iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Pasaulē urbanizācijas līmenis 1900. gadā bija tikai 13 % (220 miljoni iedzīvotāju dzīvoja pilsētās), 1950. gadā 29 % (732 milj.), 2005. gadā 49 % (3,2 miljardi), bet kopš 2007. gada pilsētnieku skaits pasaulē pārsniedz laucinieku skaitu (ir lielāks par 50 %). Paredzams, ka 2030. gadā urbanizācijas līmenis pasaulē sasniegs 60 procentus, bet 2050. gadā jau divas trešdaļas pasaules iedzīvotāju dzīvos pilsētās.

Skatīt arī

• Aglomerācija
• Ekumenopole
• Metropole
• Pilsēta

Atsauces

1. «Urbanization». dictionary.cambridge.org. Cambridge Dictionary. Skatīts: 2018. gada 23. septembris.
2. «Urbanization». collinsdictionary.com. Collins. Skatīts: 2018. gada 23. septembris.
3. «Urbanization». vocabulary.com. Vocabulary. Skatīts: 2018. gada 23. septembris.
4. Krišjāne Z. "Iedzīvotāju izvietojums Latvijā". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 11.02.2023)