ģermāņu valoda From Wikipedia, the free encyclopedia
Angļu valoda (English, izrunā: [ˈɪŋɡlɪʃ]) ir viena no indoeiropiešu valodu saimes valodām. Tā pieder ģermāņu valodu grupas rietumģermāņu atzara valodām. Tiek lēsts, ka tā ir dzimtā valoda no 309 līdz 400 miljoniem cilvēku, un pēc šī rādītāja angļu valoda ir trešā lielākā valoda pasaulē aiz ķīniešu valodas un spāņu valodas. Savukārt, pieskaitot visus pārējos šīs valodas pratējus, tā ir visizplatītākā valoda pasaulē un bieži tiek izmantota kā starptautiska saziņas valoda. Kopumā to prot apmēram 1,348 miljardi cilvēku. Valodu plaši lieto visos kontinentos. Divi izteikti angļu valodas dialekti ir britu angļu valoda un amerikāņu angļu valoda, pastāv arī daudzi citi, piemērām, īru angļu valoda. Vistuvākās valodas angļu valodai ir rietumfrīzu valoda, vācu valoda un nīderlandiešu valoda.[4] Angļu valodas pierakstam izmanto latīņu alfabētu.
| Angļu valoda English language | ||
|---|---|---|
| Izruna: | IPA: [ˈɪŋɡlɪʃ] | |
| Valodu lieto: | visos kontinentos (norādīts rakstā) | |
| Pratēju skaits: | dzimtā valoda: 309—400 miljoni otrā valoda: 199 — 1400 miljoni[1][2] kopā: 0,5—1,8 miljardi[2][3] | |
| Reitings: | 3 (dzimtā valoda) kopā: 1 vai 2 | |
| Valodu saime: | Indoeiropiešu Ģermāņu Rietumģermāņu Ziemeļjūras ģermāņu Angļu-frīzu Angliskās Angļu valoda | |
| Rakstība: | latīņu alfabēts (angļu ortogrāfija) | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: | 53 valstis un 24 teritorijas Apvienoto Nāciju Organizācija Eiropas Savienība Nāciju Sadraudzība | |
| Regulators: | nav oficiāla regulatora | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | en | |
| ISO 639-2: | eng | |
| ISO 639-3: | eng | |
.svg) Valstis, kurās angļu valoda ir dominējošā valoda, iekrāsotas tumši zilas; valstis, kurās tā ir oficiālā, bet ne dominējošā — gaiši zilas. | ||
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Angļu valoda ir valsts valoda vairākās valstīs: Apvienotajā Karalistē, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā, Jaunzēlandē un vairākas Karību jūras un Klusā okeāna salu valstīs. Tā ir arī viena no oficiālām valodām Indijā, Filipīnās, Singapūrā un vairākās Āfrikas valstīs.
Valodnieki uzskata, ka visradnieciskākā valoda ir rietumfrīzu valoda, bet islandiešu valoda, kas maz ir mainījusies vairāku gadsimtu laikā, ir vienīgā neizmirusī valoda, kas pēc gramatiskās struktūras ir vistuvākā senangļu valodai,[4] no kuras ir cēlusies angļu valoda. Tomēr liels skaits angļu valodas vārdu arī aizgūti un darināti no latīņu valodas vārdu saknēm, jo latīņu valodu ilgu laiku varēja uzskatīt par kristiešu baznīcas un Eiropas intelektuālās dzīves lingua franca.[5]
Angļu valoda radusies no anglofrīziešu dialektiem, kurus Lielbritānijā no ziemeļrietumu Vācijas un ziemeļu Nīderlandes ienesa ģermāņu ieceļotāji un romiešu karavīri. Senangļu valodu spēcīgi ietekmēja skandināvu valodās runājošo vikingu karagājieni Anglijā 8. un 9. gadsimtā, bet 11. gadsimtā franciski runājošo normaņu uzbrukums, kuri izraisīja gramatikas vienkāršošanos un leksikas bagātināšanos. Normaņi valdīja 300 gadus, kuru laikā franču valodai bija lielāks prestižs kā angļu valodai, kas izraisīja arī izmaiņas rakstībā — th lietošanu burtu þ un ð vietā un ģerundiju parādīšanos. Ap 15. gadsimtu notika tā saucamā "lielā patskaņu mija" — izmaiņas garo patskaņu izrunā, kas ir viens no iemesliem, kāpēc mūsdienu angļu valodas rakstība neatbilst izrunai. Šajā laikā valdības struktūrās izplatījās Londonas dialekts, izraisot valodas standartizāciju. 17. gadsimtā Lielbritānija kļuva par koloniālu lielvalsti, kas izraisīja angļu valodas izplatību visā pasaulē un atšķirīgu standartizētu dialektu veidošanos kolonijās.
Angļu valoda ir pamatvaloda Angiljā, Antigvā un Barbudā, Austrālijā, Bahamu Salās, Barbadosā, Bermudu Salās, Belizā, Britu Indijas Okeāna Teritorijā, Britu Virdžīnās, Kanādā, Kaimanu salās, Dominkā, Folklenda salās, Gibraltārā, Grenādā, Gvajānā, Menas salā, Jamaikā, Džērsijā, Montserratā, Nauru, Jaunzēlandē, Īrijā, Svētās Helēnas salā, Sentlūsijā, Sentkitsā un Nevisā, Sentvinsentā un Grenadīnās, Trinidādā un Tobāgo, Apvienotajā Karalistē, ASV Virdžīnās, Amerikas Savienotajās Valstīs un Zimbabvē, bez tam tā ir oficiāla valoda[3] ASV Samoa, Botsvānā, Kamerūnā, Kuka salās, Etiopijā, Fidži, Filipīnās, Gambijā, Ganā, Kenijā, Kiribati, Lesoto, Libērijā, Malāvijā, Maltā, Māršala salās, Mauritānijā, Namībijā, Nigērijā, Pakistānā, Palau, Papua-Jaungvinejā, Ruandā, Samoā, Seišelās, Sjerraleonē, Singapūrā, Somālijā, Dienvidāfrikā, Svatini, Tanzānijā, Tongā, Ugandā, Vanuatu un Zambijā, turklāt ir vairākas valstis, kurās angļu valodu lieto valdības un militārās struktūras, lai arī angļu valoda nav valsts valoda un reizēm pat ne sevišķi izplatīta šajā valstī.[nepieciešama atsauce]
Angļu valoda ir vairāku starptautisko organizāciju darba valoda un, saskaņā ar starptautisku vienošanos, saziņas valoda jūras un gaisa satiksmē. Angļu valodas plašo izplatību sekmējusi ne tikai Britu impērijas ekspansija koloniālajā laikmetā, bet arī salīdzinoši vienkāršā gramatika un vārdu kārtība, kas līdzīga 75% citu pasaules valodu, taču to kavē neatbilstība starp rakstu un mutvārdu valodu.
Latvijā angļu valoda, sākot no 3. klases, bieži tiek mācīta skolās kā pirmā svešvaloda.[6] Saskaņā ar Eurobarometer 2012. gadā publicētajiem datiem, 46% Latvijas iedzīvotāju savas angļu valodas zināšanas vērtē kā pietiekamas, lai tajā varētu sazināties.[7]
Britu padome prognozējusi, ka līdz 2050. gadam angļu valodu pratīs puse pasaules iedzīvotāju.[8]
Angļu valodā vairākums vārdu ir kopdzimtē, tomēr reizēm izšķir arī sieviešu un vīriešu dzimti, reizēm dzimumu līdztiesības vārdā tiek mēģināts veicināt kopdzimtes vārdu lietošanu. Vārdi tiek locīti minimāli — ir nominatīvs, ģenitīvs un akuzatīvs, tomēr tos lieto tikai personu vietniekvārdu locīšanai. Tiek izšķirts vienskaitlis un daudzskaitlis. Angļu valodā ir divu veidu artikuli — noteiktais artikuls the un nenoteiktie artikuli a un an. Darbības vārdiem ir trīs personas katrā skaitlī.
Angļu valodā kopš 9. gadsimta tiek lietots latīņu alfabēts, pirms tam lietoja anglosakšu rūnas. Angļu rakstība ir vēsturiska, nevis fonētiska, tāpēc vārdu izruna bieži vien ir ļoti atšķirīga no rakstības, sagādājot ievērojamas grūtības valodas apguvē — tiek uzskatīts, ka salīdzinot ar lielāko daļu valodu, kurās lieto alfabētu, angļu valodas rakstība ir vissarežģītākā.[nepieciešama atsauce]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
