Pakistāna

Pakistāna (urdu: پاکستان, [paːkɪsˈtaːn]), oficiālais nosaukums Pakistānas Islāma Republika (اسلامی جمہوریۂ پاکستان), ir valsts Dienvidāzijā. Tā robežojas ar Irānu, Afganistānu, Ķīnu un Indiju. Pakistānas dienvidus apskalo Arābijas jūra, kas ir viena no Indijas okeāna jūrām. Pakistānas valsts ir izveidota 1947. gadā. Pirms tam tā bija Britu Indijas daļa, kuru pārsvarā apdzīvoja musulmaņi. Lielākā daļa no pārējās Britu Indijas, kuru apdzīvoja hinduisti un citu reliģiju pārstāvji, bija pamats Indijas valstij. Mūsdienās joprojām Pakistānai ar Indiju ir konflikts par musulmaņu apdzīvoto Kašmīru. 1956. gadā Pakistāna tika proklamēta par pirmo islāma republiku pasaulē. 1971. gadā Pakistānas daļa - Austrumpakistāna ieguva neatkarību un tika nosaukta par Bangladešu.

Pakistānas Islāma Republika اسلامی جمہورہہ پاکستا Islāmī Jumhūrīyah Pākistān
Karogs Ģerbonis
Devīze: اتحاد، تنظيم، يقين محکم Ittehad, Tanzim, Yaqeen-e-Muhkam
Himna: قومی ترانہ Qaumī Tarāna
Location of Pakistan Pakistāna un strīdus teritorijas (iesvītrotas)
Galvaspilsēta		Islāmābāda
Lielākā pilsēta		Karāči
Valsts valodas		urdu, angļu
Valdība		Islāma republika
-	Prezidents	Asifs Ali Zardārī
-	Premjerministrs	Šebāzs Šarīfs
Neatkarība		no Lielbritānijas impērijas
-	Deklarēta	1947. gada 14. augustā
-	Islāma republika	1956. gada 23. martā
Platība
-	Kopā	796 0951 km² (36.)
-	Ūdens (%)	3,1
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2023. gadā	241 499 431[1] (5.)
-	Blīvums	273,8/km² (55.)
IKP (PPP)		2008. gada aprēķins
-	Kopā	$459,95 miljardi
-	Uz iedzīvotāju	$2592
Džini koef. (2002)		30,6 (vidējs)
TAI (2007)		▲ 0,551 (vidējs) (136.)
Valūta		Pakistānas rūpija (Rs.) (PKR)
Laika josla		PST (UTC+5)
-	Vasarā (DST)	PDT (UTC+6)
Interneta domēns		.pk
ISO 3166-1 kods		586 / PAK / PK
Tālsarunu kods		+92
1	Pakistānai ir konflikts ar Indiju par Azadkašmīru un Ziemeļu teritorijām. Ar šīm teritorijām Pakistānas kopējā platība ir 880 254 km²

Etimoloģija

Nosaukuma "Pakistāna" izcelsme ir strīdīga. No persiešu un urdu valodām šis nosaukums nozīmē "tīro, šķīsto zeme" (pāk - "tīrs, šķīsts"; -stān - "zeme"). Ir zināms arī tas, ka Čaudhurī Rahmats Ali (urdu: چودھری رحمت علی), kas bija viens no nozīmīgākajiem neatkarīgas musulmaņu valsts radīšanas aizstāvjiem, savā 1933. gada 28. janvārī rakstītajā pamfletā "Tagad vai nekad" ("Now Or Never") ir piedāvājis valsti saukt par "Pak(i)stānu". Šādu nosaukumu viņš ir izvēlējies kā akronīmu no pieciem Britu Indijas pakļautībā esošo teritoriju nosaukumiem - Pendžāba, Afgānija (mūsdienās Ziemeļrietumu pierobežas province), Kašmīra, Sinda un Beludžistāna.^[2]

Vēsture

Pakistāna neatkarību ieguva 1947. gadā. Iepriekš valsts, kuras nosaukums būtu saistīts ar vārdu "Pakistāna", nebija. Līdz tam Pakistānas teritorija bija daļa no citām Indijas subkontinenta valstīm.

Ap trešā gadu tūkstoša pirms mūsu ēras vidu mūsdienu Pakistānas teritorijā izveidojās viena no agrīnajām civilizācijām - Indas ielejas civilizācija, kurā bija augsti attīstīta lauksaimniecība un amatniecība, attīstītas pilsētas un sazarots tirdzniecības tīkls. Civilizācijas sabrukums notika aptuveni ap 1700. gadu p.m.ē. Ap šo laiku Indijas subkontinentā ienāca indoeiropiešu tautas. 550. gadā p.m.ē. mūsdienu Pakistānas teritoriju iekaroja Ahemenīdu impērija. 325. gadā p.m.ē. to iekaroja Maķedonijas valdnieks Aleksandrs Lielais, bet ap 320. gadu p.m.ē.- Maurju impērija, kas pastāvēja līdz 185. gadam p.m.ē.

180. g. p.m.ē. grieķu-baktriešu karalis Demetrijs iekaroja mūsdienu Pakistānas ziemeļu daļu. Gandrīz divus gadsimtus ilgajā pastāvēšanas laikā, to pārvaldīja vairāk kā 30 grieķu karaļu pēcteču, kas bieži konfliktēja savā starpā. Mūsu ēras 1. gadsimtā mūsdienu Pakistānas teritorijā izveidojās Indo-partiešu valsts, pēc tam to iekaroja un pakļāva Kušānu valsts, bet 3. gadsimtā to iekaroja Sasanīdu impērija.

711. gadā mūsdienu Pakistānas teritoriju iekaroja Umajādu karavadonis Muhameds bin Kasims un teritorijā izplatījās islāms. 1001. gadā to iekaroja Gaznevīdu impērija. 1186. gadā Gaznevīdu galvaspilsētu Lahoru iekaroja Gurīdu dinsatijas sultāns Muhamads no Goras, pēc kura nāves, viņa karavadonis Kutbs ad-din Aibeks nodibināja Deli sultanātu. 1526. gadā tjurku karavadonis Bāburs, sakaujot Deli sultānu Ibrahimu Lodi Pānipatas kaujā, izveidoja Mogulu impēriju, kas pastāvēja līdz pat 19. gadsimtam. 1799. gadā sikhu maharadža Randžits Singhs ieņēma Lahoru un Pendžābā izveidoja Sikhu impēriju. Līdz 19. gadsimta vidum mūsdienu Pakistānas teritoriju bija iekarojusi Britu Austrumindijas kompānija. Pēc 1858. gada sacelšanās Austrumindijas kompānija visu varu nodeva Britu karaļnamam un tika izveidota Britu Indijas kolonija. Britu Indija ieguva neatkarību 1947. gadā un tika sadalīta Indijas Savienībā un Pakistānas Domīnijā.

Ģeogrāfija

Pakistānas topogrāfiskā karte

Pakistāna atrodas starp 24. un 37. ziemeļu platuma grādu un starp 61. un 77. austrumu garuma grādu. Valsts kopējā platība ir 796 095 km² un tā ir devītā lielākā Āzijas valsts. Iekļaujot Azadkašmīru un Ziemeļu teritorijas, Pakistānas platība ir 880 254 km². Līdz ar to Pakistāna ir gandrīz 14 reizes lielāka par Latviju. Ziemeļu-dienvidu virzienā Pakistānas garums ir aptuveni 1500 km. Pakistāna robežojas ar četrām neatkarīgām valstīm: dienvidrietumos ar Irānu (robežas garums 978 km), rietumos un ziemeļos ar Afganistānu (2643 km), ziemeļaustumos ar Ķīnu (523 km) un austrumos ar Indiju (2912 km). Kopējais sauszemes robežas garums ir 7056 km. Dienvidos Pakistānu apskalo Arābijas jūra un krasta līnijas garums ir 1046 km.

Pakistānas galējos ziemeļos atrodas trīs augstas kalnu sistēmas: Hindukušs, Karakorums un Himalaji. Lai gan Hindukuša lielākā daļa atrodas Afganistānā, tā augstākā virsotne Tiričmīrs (7706 m) atrodas Pakistānā. Tomēr vēl augstāka kalnu sistēma ir Karakorums, kur atrodas Pakistānas augstākā virsotne Čogori (K2, 8611 m). Tā ir otra augstākā virsotne pasaulē aiz Everesta. Dienvidos no Karakoruma atrodas Indas upes augšteces ieleja, bet aiz tās Pakistānas teritorijā atrodas neliela daļa no Himalajiem. Šajā daļā augstākā virsotne ir Nangaparbats (8126 m). Pieci no 14 astoņtūkstošniekiem (kalni, kuru augstums ir lielāks par 8000 m) atrodas Pakistānā.

Administratīvais iedalījums

Beludžistāna Sinda Pendžāba Federāli pārvaldītie cilšu apgabali Ziemeļrietumu pierobežas province Ziemeļu teritorijas Islāmābāda Azadkašmīra

Pakistānas teritorija sastāv no četrām provincēm, divām (federālām) teritorijām un divām teritorijām Pakistānas pārvaldītajā Kašmīras daļā.

Provinces

1. Beludžistāna, kuras galvaspilsēta ir Kveta
2. Ziemeļrietumu pierobežas province (NWFP), kuras galvaspilsēta ir Pešāvara(2010. gada 8. aprīlī, parlamentārās sistēmas nostiprināšanai tika pieņemti Konstitūcijas labojumi Nr. 18. Tajos viens no punktiem ir Ziemeļrietumu pierobežas provinces pārdēvēšana. Tagad tās oficiālais nosaukums ir " Khyber Pakhtunkhwa ").
3. Pendžāba, kuras galvaspilsēta ir Lahora
4. Sinda, kuras galvaspilsēta ir Karāči

(Federālās) teritorijas

5. Galvaspilsētas teritorija Islāmābāda (IST)

6. Federāli pārvaldītie cilšu apgabali (FATA)

Pakistānas pārvaldībā esošās teritorijas Kašmīrā

7. Azadkašmīra (Azad Kashmir, kas tulkojumā nozīmē Brīvā Kašmīra), Azad Jammu and Kashmir (AJK)

8. Gilgita - Baltistāna (Gilgit-Baltistan).

Demogrāfija

Iedzīvotāju skaita pieaugums Pakistānā no 1961. līdz 2003. gadam

1998. gadā pēc veiktās tautas skaitīšanas Pakistānā dzīvoja 132 miljoni iedzīvotāji (bez Kašmīras okupētajām teritorijām, kur tai laikā dzīvoja 4 miljoni iedzīvotāju), savukārt 2010. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza jau 168 miljonus, ieskaitot Kašmīrā kontrolētās teritorijas.^[3] Pēc CIA datiem 2009. gadā jūlijā Pakistānā dzīvoja 174 miljoni iedzīvotāju.^[4] Pakistāna pēc iedzīvotāju skaita ir sestā lielākā valsts pasaulē. Vairāk iedzīvotāju ir vienīgi Ķīnā, Indijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Indonēzijā un Brazīlijā.

Pakistānas iedzīvotāji ir dažādu tautu un rasu pārstāvji. Etniskās grupas ir ieceļojušas un apmetušās uz dzīvi šajā reģionā vairāku tūkstošu gadu laikā. Piecas lielākās etniskās grupas ir pendžābi, puštuni, sindi, beludži un muhadžiri. Pendžābi ir aptuveni 48% no Pakistānas iedzīvotājiem, un pendžābu valodā runā visvairāk iedzīvotāju. Sindi ir otra lielākā etniskā grupa, kura veido aptuveni 12% no iedzīvotājiem. Kad 1947. gadā Britu Indija tika sadalīta divās valstīs: musulmaņu pārvaldītajā Pakistānā un hinduistu valstī Indijā, miljoniem musulmaņu pameta Indiju, lai apmestos Pakistānā. Šie cilvēki un viņu pēcteči tiek dēvēti par muhadžiriem, kuri pārsvarā runā urdu valodā.

97% Pakistānas iedzīvotāju ir musulmaņi,^[5] pārsvarā sunnīti, bet 5–20% – šiīti.

Vieta	Pilsēta	Province / teritorija	Iedz.	Vieta	Pilsēta	Province / teritorija	Iedz.	Karāči Lahora
1	Karāči	Sinda	13 205 339	11	Sargodha	Pendžāba	600 501
2	Lahora	Pendžāba	7 129 609	12	Bahāvalpura	Pendžāba	543 929
3	Faisalābāda	Pendžāba	2 880 675	13	Siālkota	Pendžāba	510 863
4	Rāvalpindi	Pendžāba	1 991 656	14	Sukura	Sinda	493 438
5	Multāna	Pendžāba	1 606 481	15	Lārkāna	Sinda	456 544
6	Haidarābāda	Sinda	1 578 367	16	Šekhūpura	Pendžāba	426 980
7	Gudžrānvāla	Pendžāba	1 569 090	17	Džhanga	Pendžāba	372 645
8	Pešāvara	ZR pierobežas province	1 439 205	18	Rahīmjārkhāna	Pendžāba	353 112
9	Kveta	Beludžistāna	896 090	19	Mardāna	ZR pierobežas province	352 135
10	Islāmābāda	Federālā galvaspilsētas teritorija	689 249	20	Gudžrāta	Pendžāba	336 727
Informācija iegūta no «Pakistan: largest cities and towns and statistics of their population». world-gazetteer.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 17. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 10. februārī.

Skatīt arī

• Pakistānas pilsētu uzskaitījums
• Vietas Pakistānā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā