UNESCO Pasaules mantojuma vietas Pakistānā

Sarakstā apkopotas tās vietas Pakistānā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā ir iekļautas oficiāli 6 vietas (visu kultūras objekti), savukārt 18 vietas Pakistānā ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā^[1]. Pakistāna Pasaules mantojuma konvenciju ratificēja 1976. gada 23. jūlijā. Pirmie objekti, kas no Pakistāna tika iekļauti Pasaules mantojumu sarakstā bija — Mohendžodaro arheoloģiskās drupas, Budistu klostera Tahtibahi drupas un Sahribahlolas pilsētas drupas un Taksila — 1980. gadā. 1981. gadā saraksts tika paplašināts ar vēl 2 objektiem — Forts un Šalamāra parku Lahorā un Malki vēsturisko pieminekli, Tata. Pēdējais objekts ko iekļāva sarakstā, bija Rohtasas forts 1997. gadā.

Sarakstā iekļautie objekti

Attēls	Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Paskaidrojums	Aizsardzības nr.
	Mohendžodaro arheoloģiskās drupas	Sinda 27°19′45″N 68°8′20″E	1980	Kultūra	ii, iii	Mohendžodaro bija viens no nozīmīgākajiem Indas ielejas civilizācijas centriem. Pilsēta tika uzbūvēta aptuveni 2600. gadā p. m.ē. Šī ir viena no senākajām lielajām apdzīvotajām vietām pasaulē. Mohendžodaro cilvēki pameta 19. gadsimtā p. m.ē. un tikai mūsu ēras 1922. gadā to atklāja no jauna (to paveica indietis Rakalds Bandopadhjajs)[2][3].	138
	Taksila	Pendžāba 33°46′45″N 72°53′15″E	1980	Kultūra	iii, vi	Taksila ir arheoloģiskā vieta, kas atrodas Ravalpindi distriktā, 30 km uz ziemeļrietumiem no Islāmābādas. Pilsēta bija nozīmīgs hinduisma un budisma centrs. Arī mūsdienās Taksila ir viena no reliģiskajām vietām kur notiek dažādi svētki. Pilsēta ir veidojusies Gandharas periodā[4].	138
	Budistu klostera Tahtibahi un Sahribahlolas pilsētas drupas	Ziemeļrietumu pierobežas province 34°19′15″N 71°56′45″E	1980	Kultūra	iv	Tahtibahi, kas nozīmē pavasara tronis, ir budistu klosteru komplekss, kas veidots 1. gadsitmā p.m.ē. un atrodas 152 m augstā kalnā. Sahribahlola ir neliela nocietināta pilsēta, kas veidojusies arī 1. gadsimtā p.m.ē. Vēsturiskais komplekss ir pilnīgs budistu komplekss, kuru veido četras galvenās grupas — Stūpas kompleksa, klostera komplesa, tempļa kompleksa un Tantriskā klostera kompleksa[5].	139
	Forts un Šalamāra parks Lahorā	Pendžāba 31°35′25″N 74°18′35″E	1981	Kultūra	i, ii, iii	Lahoras forts un Šalamāra parks ir divi atsevišķi karaliskie kompleksi no Mogulu ēras. Forts atrodas Lahoras pilsētas ziemeļrietumos, tas vairākas reizes ir tikis iznīcināts un pārbūvēts. Šalamāra parks ir Mogulu piemēra dārzs, ko izveidoja imperators Šans Džahans 1642. gadā. Dārza dizainā ir redzama persiešu un islāma tradīciju ietekme. Parka platība ir 16 ha[6].	171
	Malki vēsturisko pieminekli, Tata	Sinda 24°46′0″N 67°54′0″E	1981	Kultūra	iii	Makli arheoloģiskā kapsēta atrodas Tatas pilsētā uz tās pieminekļi un mauzoleji ir datēti ar 14. gadsimtu. Makli ir būvēts no augstas kvalitātes akmeņiem, ķieģeļiem un glazētajām flīzēm un pārstāv Sindu civilizācijas laiku. Svētais Tombs, ieskaitot Džam Nuzamudīna II pašlaik ir labi saglabājušies un tajā ir redzama gan hinduistu, Mogulu un islāma arhitektūra[7].	143
	Rohtasas forts	Pendžāba 32°57′45″N 73°35′20″E	1997	Kultūra	ii, iv	Rohtasas forts ir Šera Šaha Suri garnozona veidots forts, kas atrodas 16 km no Dželumas pilsētas. Cietoksnis ir izcils islāma militārās arhitektūras piemērs, apvienojot mākslas tradīcijas gan no Turcijas, gan arī Indijas subkontinenta. Cietoknis ir izveidots stratēģiski svarīgā vietā uz maza kalna līdzās Kahanas upei[8].	586

Sarakstā iekļautie objektu izvietojums

Mohendžodaro arheoloģiskās drupas

Budistu klostera Tahtibahi un Sahribahlolas pilsētas drupas

Rohtasas forts

Forts un Šalamāra parks Lahorā

Taksila

Malki vēsturisko pieminekli, Tata

Vietas Pakistānā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
— kultūras objekts; — dabas objekts; — jauktais objekts; — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti

Attēls	Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Aizsardzības numurs
	Badšahi mošeja, Lahorā	Lahora, Pendžāba 31°35′17″N 74°18′36″E	1993	Kultūra		1277
	Vazīra Kāna mošeja, Lahorā	Lahora, Pendžāba 31°34′59″N 74°19′24″E	1993	Kultūra		1278
	Džahangira, Asīfa Kāna un Akbari Sarai kapi, Lahorā	Lahora, Pendžāba 31°37′21″N 74°18′11″E	1993	Kultūra		1279
	Hirānas minarets un Tanks, Šeikhupurā	Pendžāba 31°42′54″N 73°59′6″E	1993	Kultūra		1281
	Hazrata Rukna-e-Alama kaps, Multānā	Pendžāba 30°11′56″N 71°28′17″E	1993, 2004	Kultūra	iii, iv, vi	1282
	Ranikota forts, Dadū	Sinda 25°53′47″N 67°54′9″E	1993	Kultūra		1284
	Šaha Džahāna mošeja, Tatā	Sinda 24°44′50″N 67°55′40″E	1993	Kultūra		1286
	Čaukhandi kaps, Karāči	Karāči, Sinda 24°51′50″N 67°16′16″E	1993	Kultūra		1287
	Mehrgarhas arheoloģiskā vieta	Beludžistāna 29°23′0″N 67°37′0″E	2004	Kultūra	iii, iv	1876
	Rehmana Dheri arheoloģiskā vieta	Ziemeļrietumu pierobežas province 31°30′0″N 70°5′22″E	2004	Kultūra	i, ii	1877
	Harapas arheoloģiskā vieta	Pendžāba 30°37′44″N 72°51′50″E	2004	Kultūra	ii, iv	1878
	Ranigatas arheoloģiskā vieta	Ziemeļrietumu pierobežas province	2004	Kultūra	ii, iv	1879
	Šahbazgarhi akmeņu veidojumi	Ziemeļrietumu pierobežas province 33°54′57″N 72°29′10″E	2004	Kultūra	i, ii, vi	1880
	Mansehras akmēnu veidojumi	Ziemeļrietumu pierobežas province 34°20′0″N 73°10′0″E	2004	Kultūra	i, ii, vi	1881
	Baltita Forts	Gilgita-Baltistāna 36°19′32″N 74°40′11″E	2004	Kultūra	i, ii,	1882
	Bibi Džavindi kapi un Bahāla-Halima un Usteada kaps un Džalaludīna Bukhari mošeja	Pendžāba 29°14′N 71°04′E	2004	Kultūra	ii, iv, vi	1883
	Šaha Rukna-e-Alama kaps	Pendžāba 30°11′56″N 71°28′17″E	2004	Kultūra	iii, iv, vi	1884
	Banbhoras ports	Sinda 24°45′5″N 67°31′16″E	2004	Kultūra	iv, v, vi	1885