politiska organizācija, ar kuru tiek realizēta sabiedrības vispārobligāta vadīšana, pastāvošās iekārtas saglabāšana; zeme, teritorija, kurā pastāv šāda organizācija From Wikipedia, the free encyclopedia
Valsts ir politiska organizācija, kas, balstoties uz tiesisku varu, nodrošina sabiedrības vadīšanu un esošās politiskās iekārtas pastāvēšanu noteiktā apdzīvotā teritorijā. Valsts trīs pamatpazīmes — teritorija, iedzīvotāji un suverēna vara. Valsts ietver tādas institūcijas kā likumdevēja vara (parlaments, Saeima u.c.), izpildvara (valdība), bruņotie spēki, tiesas, policija un citi.
Mūsdienās gandrīz visa planētas sauszeme ir sadalīta valstīs. Vienīgi Antarktīda nav sadalīta. Kopumā ir aptuveni 200 valstis.
Latviešu vārds "valsts" ir tās pašas cilmes kā vārds "valdīt" un pēc lietojuma ir ar līdzīgu nozīmi kā mūsdienu lietuviešu valodas vārds valstybė un somu valodas valtio. Sākotnēji vārdu "valsts" lietoja viena kunga varai pakļauta novada vai pagasta apzīmēšanai, tāpat kā vēl tagad to lieto krievu valodā (волость — 'pagasts') un igauņu valodā (vald — 'pagasts'). "Latvju Dainās" atrodamas tautasdziesmas, kas liecina par šo seno nozīmi: "Triju kungu valstis jāja, Mani vienu lūkotiesi: Ūzenieki, mūrenieki, Vilcenieku darbenieki" (Nr. 10861)[1]
Vēl 18. un 19. gadsimtā ar vārdu "valsts", īpaši Vidzemes guberņas latviešu apgabalos, apzīmēja dažāda līmeņa pārvaldes, pievienojot tam attiecīgo apzīmētāju — ne tikai "ķeizara valsts" (impērija), "ķēniņa valsts" (karaliste), "lielkunga valsts" (hercogiste), bet arī "baznīcas valsts" (draudzes novads) un "muižas valsts" (muižas novads).[2]
Senajos laikos valstis bija sastopamas dažādās formās, kuras vairākkārt mainījušās. Tās bija grieķu polisas, tirānija un demokrātija. Arī Senā Roma pārdzīvoja karalistes, republikas un impērijas periodus. Senajā Ēģiptē valsts veidošanos centralizētas monarhijas veidā lielā mērā ietekmēja nepieciešamība koordinēt irigācijas sistēmas izveidošanu Nīlas ielejā.
Viena no varenākajām Seno laiku valstīm Vidusjūras reģionā bija arī Kartāga. Arī tajā tās pastāvēšanas laikā mainījās valsts formas — sākotnēji tā pēc daudzām pazīmēm atgādināja vēlētu tiesnešu — šofītu (angļu: shofet) — pārvaldītu republiku, vēlāk tā kļuva par oligarhiju, tad impēriju.
 | Šī sadaļa jāpapildina. |
Jaunajos laikos, 16.—17. gadsimtā, valstis arvien vairāk nostiprinājās kā nacionālas valstis, lai gan pats nacionālas valsts jēdziens politiskajā terminoloģijā parādījās tikai 19. gadsimtā. Šo jēdzienu sākotnēji ne vienmēr un pat ne tik daudz saistīja ar nāciju vai tautu etniskā kontekstā, kā ar valdošo dinastiju vai konkrētu sabiedrības grupu ekonomiskajām interesēm vai varu kā tādu.
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Mūsdienās pastāv vairāk nekā 200 valstu, bet starptautiski atzītas no tām ir 195, no kurām 193 valstis ir ANO dalībvalstis, bet Vatikāns un Palestīnas Valsts ir ar ANO novērotājvalsts statusā.
Daļa ANO dalībvalstu atzīst arī šādas valstis, kuras citi dalībnieki neatzīst :
Kalnu Karabahas Republikas, Piedņestras Moldāvu Republikas un Somālilendas Republikas suverenitāti neatzīst neviena ANO dalībvalsts. Pastāv arī citas starptautiski neatzītas valstis.
Valstis ar nelielu teritoriju vai nelielu iedzīvotāju skaitu tiek sauktas par pundurvalstīm.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
