Arābijas jūra

Arābijas jūra (arābu: بحر العرب, Bahr-al-Arab; persiešu: ‏دریای عرب; urdu: بحیرہ عرب‎; hindi: अरब सागर; maldīviešu: ޢަރަބި ކަނޑު; somāļu: Bada Carbeed; latīņu: Mare Erythraeum) ir Indijas okeānam piederīga malas jūra starp Arābijas pussalu un Indiju. Viena no lielākajām jūrām pasaulē.

Arābijas jūra
Arābijas jūra
Koordinātas	18°N 66°E
Okeāns	Indijas okeāns
Platība	3 862 000 km2
Garums	2400 km
Maks. dziļums	4652 m
Sāļums	34—36‰
Ūdens temperatūra	22—30 °C
Valstis un teritorijas	Indija  Irāna  Jemena  Maldīvija  Omāna  Pakistāna  Somālija
Lielākās pilsētas	Karāči Mumbaja Sūrata
Arābijas jūra Vikikrātuvē

Lielākā upe, kas ietek tieši Arābijas jūrā, ir Inda. Arābijas jūras piekraste Indijas teritorijā tiek saukta par Konkanas krastu. Jūra ir sāļa, virsējā ūdens slāņa sāļums — 36‰, virsējā slāņa temperatūra no 20 līdz 30 °C. Vidējais dziļums — 2730 m.

Arābijas jūrai raksturīgi izteikti musoni. Ziemā pūš vājāks ziemeļaustrumu vējš, vasarā — stiprāks dienvidrietumu vējš.^[1]

Robežas un līči

Kolvas pludmale, Goa

Ziemeļos atrodas Irānas austrumu piekraste un Pakistāna, austrumos — Indija, dienvidos (velkot iedomātu līniju no Gvardafui raga līdz Kumari ragam Indijā) — Indijas okeāns, rietumos — nedaudz Somālijas piekrastes, Adenas līcis, Arābijas pussalas dienvidu piekraste.

Arābijas jūrai ir divi lieli līči — Adenas līcis rietumos, kas savieno Arābijas jūru ar Sarkano jūru un Omānas līcis ziemeļos, kas Arābijas jūru savieno ar Persijas līci. Indijas piekrastē ir mazāki līči — Kačhas līcis un Khambhātas līcis.

Salas

Arābijas jūrā ir maz salu. Lielākās salas un salu grupas ir:

• Abdelkūrī (Jemena, pie Sokotras)
• Amīndīvu salas (Indija, robežojas ar Lakadivu jūru)
• Astalu (Pakistāna, neliela sala)
• Ihvānu salas (Jemena, pie Sokotras)
• Hūrijā Mūrijas salas (Omāna)
• Lakadivu salas (Indija, robežojas ar Lakadivu jūru)
• Masīra (Omāna)
• Sokotra (Jemena, lielākā sala Arābu jūrā)

Vēsture

Jau kopš aizvēsturiskiem laikiem Arābijas jūra ir kalpojusi par ļoti svarīgu tranzīta ceļu starp pirmajām Zemes civilizācijām Senajā Divupē, Indas ielejā, Nīlas ielejā, Ķīnā un Dienvidaustrumu Āzijā. Jūrasbraucējiem bija samērā viegli izmantot prognozējamos musonu vējus.

Arī mūsdienās Arābijas jūra kalpo kā globālas nozīmes naftas un dabasgāzes tranzīta ceļš.

Atsauces

1. «Arabian Sea. Daniel L. Rudnick». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 12. decembrī. Skatīts: 2006. gada 20. decembrī.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Arābijas jūra.
• Arabian Sea — A Global Ecoregion