Dienvidaustrumāzija

Dienvidaustrumāzija ir Āzijas daļa uz dienvidiem no Ķīnas un uz austrumiem no Indijas. Tās turpinājums uz dienvidiem ir salu virkne, kas nošķir Kluso un Indijas okeānu. Šis reģions ir pazīstams ar to, ka tajā ir diezgan liela seismiskā aktivitāte un tur sastopami daudz vulkāni. Dienvidaustrumāzijā ir 11 neatkarīgas valstis, kurās kopā dzīvo 672 miljoni cilvēku (2021).^[1] Šim apgabalam ir ļoti bagāta, daudzveidīga un savdabīga kultūra. Pēdējās desmitgadēs vairākās valstīs strauji augoša ekonomika. Dienvidaustrumāzijas valstīs piekopj vairākas reliģijas, vairums iedzīvotāju kontinentālajā daļa ir budisti. 20. gadsimtā Dienvidaustrumāzijas tautas plosījuši un postījuši kari, kuri vietām vēl turpinās.

Reģiona klimats ir atkarīgs no subekvatoriālās un ekvatoriālās klimata joslām. Reģionā dominē mitras vasaras un sausas ziemas, jo vasara nāk no ekvatora puses, un ziema nāk no tropu gaisa masām. Uz salām ir karsts un mitrs visu gadu, tāpēc ka tās atrodas uz ekvatoriālās klimata joslas. Reģionā dominē vasaras un ziemas musoni. Vasaras musoni vairāk pūš uz kontinentu un atnes daudz nokrišņu un plūdus. Ziemas musoni pūš pretēji - no kontinenta uz salām.

Dienvidaustrumāzijas valstis ir izvietojušās uz Indoķīnas pussalas un Malajas arhipelāga. Uz Indoķīnas pussalas atrodas Vjetnama, Laosa, Kambodža, Taizeme un Mjanma. Malaizija atrodas gan uz Indoķīnas pussalas (Malakas pussala), gan Malajas arhipelāgā. Singapūra atrodas zem Malakas pussalas. No tās to atdala Johoras šaurums. Filipīnas, Bruneja, Austrumtimora un lielākā daļa Indonēzijas atrodas Malajas arhipelāgā. Arhipelāgā ietilpst arī vairāk kā divdesmit pieci tūkstoši salu, lielākās no tām ir Kalimantāna, Sumatra un Sulavesi.