Trakumsērga
From Wikipedia, the free encyclopedia
From Wikipedia, the free encyclopedia
Trakumsērga ir visu zīdītāju dzīvnieku sugu tai skaitā arī cilvēku infekcijas slimība, kuru izraisa trakumsērgas vīruss no rabdovīrusu (Rhabdoviridae) grupas. Tā ir centrālās nervu sistēmas vīrusinfekcija, kas izraisa galvas smadzeņu iekaisumu.
 | Šis raksts ir jāuzlabo, lai ievērotu Vikipēdijā pieņemto stilu un/vai formatēšanu. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Slimības simptomi parādās visbiežāk vairākas nedēļas pēc inficēšanās un izpaužās kā drudzis, bailes no ūdens, nemiers, apjukums, kustību traucējumi un paralīze. Pēc pirmo simptomu parādīšanās efektīvas ārstēšanas metodes nav, un vairāk kā 99% gadījumu slimība beidzas ar nāvi dažu dienu laikā.
Trakumsērgas vīruss izraisa specifisku encefalītu (galvas smadzeņu iekaisumu) dzīvniekiem un cilvēkiem. Inficējas ar siekalām pie sakošanas. Pēc tam, vīrusam pārvietojoties pa nerviem, vīruss sasniedz siekalu dziedzerus un galvas smadzeņu garozu, kur rada iekaisumu un izsauc smagas, neatgriezeniskas sekas.
Trakumsērga sastopama visos kontinentos.
Ar trakumsērgu slimo tikai zīdītāji, savukārt putni, rāpuļi, zivis un abinieki ar trakumsērgu neslimo.[1] Par dabisku rezervuāru kalpo savvaļas dzīvnieki un klaiņojošie suņi un kaķi, kuri var ilgstoši nēsāt infekciju, nenobeidzoties vairāku dienu garumā pēc inficēšanās.
 | Brīdinājums: Vikipēdija nevar aizstāt ārstu! |
Inkubācijas periods ilgst no 10 dienām līdz pat 2 gadiem, bet biežāk tas ir no 30 — 90 dienām, pie kam imūniem cilvēkiem vidēji tās ir 77 dienas, bet neimūniem cilvēkiem — 54 dienas.
Nepareizs ir uzskats, ka slimu dzīvnieku var pazīt pēc uzvedības un putām pie mutes. Lielākai daļai dzīvnieku šādi simptomi attīstās slimības pēdēja stadijā vai to nav vispār. Saslimušam dzīvniekam ir neparasta uzvedība: agresīvs suns pēkšņi kļūst maigs un pakļāvīgs; kluss, mierīgs suns izskatās un uzvedas kā mežonīgs dzīvnieks; atteikšanās no ēdiena — suns tā vietā sāk grauzt metāla vai koka priekšmetus; savvaļas dzīvnieki pārstāj baidīties no cilvēkiem un izturas draudzīgi (šādus dzīvniekus cilvēki bieži pārnes mājās). Trakumsērgas simptomi cilvēkam parādās no 9 dienām līdz pat gadam vai vēlāk kopš inficēšanās, biežāk gan 60 dienu laikā. Laika posmā no inficēšanās brīža līdz pirmo klīnisko simptomu sākumam, t. i., inkubācijas perioda laikā, cilvēkam jāsaņem efektīva vakcinācija, kas iznīcina organismā iekļuvušo vīrusu. Slimības sākuma pazīmes ir sāpes koduma vai skrāpējuma vietā, notirpums, nejutīgums, periodiska nieze, drudzis, skeleta muskuļu rigiditāte (stīvums). Slimībai progresējot— apjukums, dezorientācija, hidrofobija (bailes no ūdens), krampju lēkmes, kuras izraisa gaisa plūsma, gaisma vai skaņa, kā arī agresīva uzvedība. Simptomiem saasinoties, parasti dažu dienu laikā attīstās paralīze, rīšanas spazmas, halucinācijas, koma, sirds aritmija, kas beidzas ar slimnieka nāvi.
Slimībai izšķir 3 fāzes:
Liela nozīme ir tam, kurā vietā tiek inficēta, jo tuvāk galvai, jo bīstamāk. Viena no svarīgākajām pazīmēm cilvēkam ir tā, ka rodas rīšanas muskuļu spazmas no tā vien, ka ierauga ūdeni vai ēdienu, kas neļauj pat izdzert glāzi ūdens. Raksturīga arī siekalošanās, citiem slimiem cilvēkiem no mutes kaktiņiem tek siekalas. Laboratoriska izmeklēšana parasti nav vajadzīga, bet, ja to uzsāk, tā dod iespēju izstrādāt jaunu trakumsērgas antigēnu. Inkubācijas periodā noteikt trakumsērgas klātbūtni organismā nav iespējams. Arī izmantojot siekalu analīzi pēc klīnisko simptomu parādīšanās rezultāti ne vienmēr ir precīzi. Viennozīmīgu laboratorisku apstiprinājumu par slimību var saņemt tikai pēc slimnieka nāves.
Trakumsērgas profilakse nozīmē trakumsērgas apkarošanu starp dzīvniekiem: tas ir vakcināciju mājas un meža zvēriem, karantīnas uzlikšanu u.c. pasākumiem. Ja cilvēkus sakož slims dzīvnieks, nekavējoties jāveic brūces dezinfekcija un aprūpe. Brūci parasti mazgā ar lielu daudzumu tekoša ūdens un ziepēm, apstrādā ar 70% spirta šķīdumu, vai ar joda spirta šķīdumu, ievada antibakteriālo imūnglobulīnu vai nu rētā, vai mīkstajos audos ap to. Pēc vietējas rētas apkopšanas nekavējoties izdara specifisko ārstēšanu, kura noslēdzas ar antibakteriālu vakcināciju.
Trakumsērgas vakcīnu izgudroja un pirmo reizi pielietoja Luijs Pastērs 1885. gada 6. jūlijā, izglābjot no gandrīz drošas nāves deviņgadīgo Žozefu Meisteru.[2]
Mūsdienās vakcīnas tiek ievadītas sešas reizes. Pirmā injekcija ir dienā, kad aiziet pie ārsta, pēc tam 3, 7, 14, 30 un 90 dienā. Ja dzīvnieks, kurš ir kādu sakodis, 10 dienu laikā neizrāda nekādus saslimšanas simptomus, tad koduma brīdī viņš nav bijis inficēts ar trakumsērgu. Ja tiek saņemta veterinārārsta apliecība, ka dzīvnieks ir vesels, vakcinācijas kurss tiek pārtraukts. Vakcinācijas laikā un vēl 6 mēnešus pēc tam nedrīkst lietot alkoholu.[nepieciešama atsauce] Cilvēku vakcinācija ir bezmaksas. Ir gadījumi, kad dzīvnieks ar vīrusu var inficēt citus jau 14 dienas pirms klīnisko simptomu parādīšanās, šajā laikā dzīvnieka kodumi ir īpaši bīstami. Trakumsērgas apkarošana ir viena no Eiropas Savienības prioritātēm. Latvijā savvaļas dzīvnieku vakcināciju pret trakumsērgu Pārtikas un Veterinārais Dienests veic kopš 2005. gada.[3] Uzsākot savvaļas dzīvnieku orālo vakcināciju, 2 gadu laikā Latvijā trakumsērgas izplatība ir samazinājusies aptuveni četras reizes, un prognozes liecina, ka tuvāko gadu laikā Latvija varētu kļūt no trakumsērgas brīva valsts. Saskaņā ar trakumsērgas apkarošanas programmu meža dzīvnieku vakcinēšana pret trakumsērgu tiks veikta vēl 2 gadus pēc pēdējā reģistrētā trakumsērgas gadījuma valstī.
Ja parādās klīniskās trakumsērgas pazīmes efektīgas ārstēšanas metodes nav: nākas iztikt ar tādiem medikamentiem, kas atvieglo slimā cilvēka stāvokli. Uzbudinājumu var noņemt ar nomierinošiem līdzekļiem. Elpošanu var kompensēt ar traheotomiju un cilvēku pievienojot pie mākslīgās elpināšanas sistēmas.
Ārstēšana ar mākslīgās komas palīdzību. 2004. gadā parādījās paziņojums par to, ka 15 gadīga meitene no ASV Viskonsinas štata Milvoki pilsētas Džīna Gis (Jeanna Giese) spēja izdzīvot pēc inficēšanās ar trakumsērgas vīrusu bez vakcinācijas,[4] kaut gan ārstēšana tika uzsākta tikai pēc klīnisko pazīmju parādīšanās. Pie ārstēšanas Gis bija ievesta mākslīgajā komā, pēc kā viņai tika ievadīti preparāti, kas stimulē organisma imūnsistēmu.
Metode pamatā ir pieņēmums, ka vīruss neizraisa neatgriezenisku centrālās nervu sistēmas (CNS) bojājumu, bet izraisa tikai īslaicīgu to funkciju traucējumus. Tādā veidā, ja īslaicīgi ”atslēdz” slimo daļu smadzeņu, tad organisms pakāpeniski var izstrādāt pietiekamā daudzumā antivielu, lai uzveiktu vīrusu. Tā meitene atradās komā veselu nedēļu, šajā nedēļā viņai tika doti arī medikamenti. Tā viņa pēc vairākiem mēnešiem tika izrakstīta no slimnīcas, bez trakumsērgas pazīmēm. Šī metode tika nosaukta par Milvoki protokolu (Milwaukee protocol).
Gandrīz visi pārējie mēģinājumi izmantot šo pašu metodi citiem pacientiem nav nesuši panākumus. Starp mediķiem vēl joprojām ir diskusijas, kāpēc spēja izdzīvot Džīna Gis. Citi domā, ka viņa inficējās ar ļoti novājinātu vīrusu, vai arī viņai ir ļoti neparasta imūnsistēma.
2009. gadā Indianpediatrics publicēja rakstu par 8-gadīgo Nelsy Gomez no Kolumbijas , kura šķita veiksmīgi pamodusies no mākslīgās komas, bet mira mēnesi vēlāk no pneimonijas[5][6][7]
Laikraksti paziņoja par trešo gadījumu, kad cilvēkiem izdevies izārstēties no trakumsērgas bez vakcīnas izmantošanas ir noticis Brazīlijā.[nepieciešama atsauce]16-gadīgais Marciano Menezes da Silva, inficējies 2008. gada septembrī ir izdzīvojis pēc divām nedēļām mākslīgajā komā[5] un 100 dienām intensīvās terapijas nodaļā.[8]
Latvijā galvenie trakumsērgas izplatītāji dabā ir lapsas un jenotsuņi, no kuriem parasti inficējas mājdzīvnieki (suņi, kaķi, mājlopi) un cilvēks.[1]
Katru gadu Latvijā pēc kontakta ar slimiem dzīvniekiem vai dzīvniekiem ar aizdomām par trakumsērgu tiek vakcinēti divi līdz trīs tūkstoši cilvēku. 2003. gadā Latvijā tika reģistrēts pēdējais apstiprinātais saslimšanas gadījums cilvēkam, Daugavpils rajona Ambeļu pagasta iedzīvotājam. Cietušais nebija griezies pēc medicīniskās palīdzības sakarā ar suņa kodienu un tāpēc vakcināciju nav saņēmis. Pacients miris 2003 gada 5. augustā, un diagnoze "trakumsērga" tika apstiprināta laboratoriski.[9] Cilvēkam inficēšanās ar trakumsērgas vīrusu gandrīz vienmēr noved pie nāves. Vienīgais efektīvais veids, kā pasargāt veselību un dzīvību, ir vakcinācija, kas uzsākta nekavējoties pēc iespējamās inficēšanās.[10]
Izveseļošanās pēc saslimšanas ar šo infekciju ir ļoti maz. 2009. gadā vien ir tikai zināmi 8 gadījumi, kad cilvēki ir izveseļojušies no trakumsērgas[nepieciešama atsauce], starp kuriem 5 gadījumi nebija laboratoriski apstiprināti. Tādēļ trakumsērga ir viena no bīstamākajām infekcijas slimībām, jo iznākums parasti ir nāvējošs. No trakumsērgas ik gadu pasaulē mirst aptuveni 55 000 cilvēki. Ik gadu 29. septembrī tiek atzīmēta Pasaules trakumsērgas diena.[11] Latvija vairākkārt piedalījās Pasaules trakumsērgas dienā. Veterinārā dienesta pārstāvji organizēja izglītojošus pasākumus, kuru laikā varēja dabūt izsmeļošu informāciju par šo slimību, kā arī dažas Latvijas veterinārās klīnikas piedāvāja vakcinēt mājdzīvniekus ar bezmaksas vakcīnu, prasot apmaksāt vienīgi veterinārārsta darbu ar 50 % atlaidi.[12][13]
Kopš 2013. gada Latvijā nav konstatēti trakumsērgas gadījumi.[14] 2015. gadā Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija piešķīra Latvijai no trakumsērgas brīvas valsts statusu.[15]
2019. gada novembrī Daugavpilī no trakumsērgas nomira sieviete, kuru 2018. gadā ceļojuma pa Nepālu laikā sakoda ar trakumsērgu inficēts suns.[16]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
