From Wikipedia, the free encyclopedia
Uga Skulme (1895. gada 20. maijs — 1963. gada 6. novembris) bija latviešu gleznotājs un mākslas zinātnieks. Viņš ir dzimis Jēkabpilī, Latvijā. Studējis tieslietas, vēlāk arhitektūru un glezniecību Pēterburgas universitātē. Bijis Rīgas mākslinieku grupas loceklis, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors. Viens no Skulmju dinastijas māksliniekiem.
| Uga Skulme | |
|---|---|
 Uga Skulme | |
| Dzimis |
1895. gada 20. maijā Jēkabpils, Kurzemes guberņa (tagad  Latvija) |
| Miris |
1963. gada 6. novembrī (68 gadu vecumā) Maskava, Krievijas PFSR (tagad  Krievija) |
| Tautība | latvietis |
| Nozares | glezniecība |
| Mākslas virziens | modernisms, neoklasicisms, kubisms, pūrisms |
Dzimis 1895. gada 20. maijā Jēkabpilī (Jēkabmiestā) kaļķu deģa Jēkaba un Jūlijas (dzimušas Ružes) Skulmju desmit bērnu ģimenē, no kuriem lieli izauguši tikai pieci- trīs brāļi (Kārlis (aktiera Valentīna Skulmes tēvs), Oto un Uga) un divas māsas (Elza Kristīne un Regīna).[1] Mācījās Jēkabmiesta Ķestera skolā (1901—1903), tad Jēkabpils tirdzniecības skolā (1903—1909), vēlāk Dubultu ģimnāzijā (1909—1912) un Rīgas Aleksandra ģimnāzijā (1913). 1913. gadā apguva glezniecības iemaņas Jūlija Madernieka studijā un Pēterburgas Ķeizariskajā mākslas veicināšanas biedrības skolā. Izstādē pirmo reizi piedalījies 1914. gadā.
Studēja jurisprudenci Pēterpils Universitātē, tad arhitektūru Pēterburgas Mākslas akadēmijā (1914-1916).[2] Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā Skulmi iesauca kara dienestā un nosūtīja uz inženieru karaskolu, kur viņš ieguva sapiera kvalifikāciju. Dienēja Aizkaukāza frontē.[1] Pēc demobilizācijas 1918. gadā atgriezās Petrogradā un turpināja studijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā Petrova-Vodkina studijā. Strādāja par mākslas skolas skolotāju Saratovas guberņā, kur piedalījās Serdobskas pilsētas mākslas muzeja izveidē.
1920. gadā atgriezās Latvijā un iestājās Rīgas mākslinieku grupā.[3] 1922. gadā ieguvis Kultūras fonda stipendiju. (Vēlāk arī 1930. gadā). No 1923. līdz 1927. gadam vadīja savu bezmaksas mākslas studiju. Bija Rīgas Tautas augstskolas Zīmēšanas un gleznošanas studijas vadītājs (1924-1927). Bieži publicējās par mākslu preses izdevumos, it īpaši tādos izdevumos kā "Sociāldemokrāts", "Latvijas Kareivis" un "Senatne un māksla". Bija vairāku grāmatu autors, strādāja pie enciklopēdiska rakstura izdevumiem, tulkoja.[3] 1941. gadā darinājis Jesena porcelāna fabrikai skices trauku dekorēšanai.
Pēc Latvijas okupācijas 1941. gadā strādāja Valsts Mākslas akadēmijā. Pēc Otrā pasaules kara 1945. gadā strādāja par LPSR Mākslas muzeja bibliotekāru un bija grafikas kabineta vadītājs. No 1945. līdz 1950. gadam bija Mākslas akadēmijas Zīmēšanas katedras vadītājs, no 1947. gada profesors.
Miris 1963. gada 6. novembrī Maskavā. Apglabāts Rīgas 1. Meža kapos.
Mākslinieku savienības biedrs no 1945. gada. Daudzpusīgs mākslinieks, kas strādājis dažādos žanros un tehnikās.
Mākslinieku interesējuši un aizrāvuši agrīnā darbības posmā modernie mākslas strāvojumi, īpaši franču modernisma- sintētiskā kubisma un pūrisma estētisms.
1920. gadu vidū atgriezies pie neoklasicisma jeb jaunreālisma, modelējot glezniecisko apjomu plastiku. Mākslas pētnieks M.Ivanovs uzskata, ka 1920-30. gados U.Skulmes daiļrades attīstība ir tuva "Rīgas makslinieku grupas"evolūcijai -- no kubizma, konstruktivizma un "jaunās lietišķības" ietekmes uz reālistisku koncepciju un izteikti individuālu stilu.[2]
Vēlākos gados kļuvis faktūraināks, krāsaināks, reālistiskajā glezniecībā pastiprināti pievērsies krāszieda izkopšanā. Grūti izcelt kādu vienu vadošu žanru meistara daiļradē, Uga Skulme gleznojis klusās dabas, ainavas, figūru kompozīcijas, portretus. Gleznojis eļļas, akvareļa un pasteļa tehnikās. Strādājis grafikā - litogrāfijā, kokgriezumā, veidojis kolorētus zīmējumus.[3] Rīgas mākslinieku grupas biedrs, ar kuriem kopā un viens pats piedalījies daudzās izstādēs kā Latvijā, tā arī ārzemēs. Mākslinieks ir bijis teātra izrāžu dekorators, grāmatu ilustrators.[1]
Savos labākos darbos U.Skulme spējis patiesi un artistiski pārliecinoši attēlot Latvijas dabu un ļaužu dzīvi.
No 1914. gada piedalījies dažādās izstādēs, pēc mākslinieka nāves notikušas daudzas piemiņas izstādes sekojošās Latvijas vietās: dzimtajā Jēkabpilī 1967., 1976., 1981.-1986.un 1987. gadā; Bauskā 1967. gadā; Ļaudonā 1968. gadā; Ventspilī, Saldū un Kuldīgā- 1971. gadā; Madonā 1971. un 1996. gadā; Koknesē un Limbažos 1976. gadā; Dolē 1986. gadā; Tukumā 1986.-1987. un 1996. gadā; Smiltenē 1987. gadā.[3]
Precējies ar ārsti, medicīnas zinātņu doktori Kseniju Skulmi (1893 - 1967). Dēls gleznotājs Jurģis Skulme (1928 - 2015). Otrs dēls, tēlnieks Uga Drava (1954) ar skolotāju Ilgu Dravu (1922-2002) dzīvo Kanādā.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
