1913. gads

1913. (MCMXIII) bija parastais gads, kas sākās trešdienā.

Šis raksts ir par 1913. gadu. Par citām jēdziena 1913 nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Tūkstošgades:	1. tūkstošgade 2. tūkstošgade 3. tūkstošgade
Gadsimti:	19. gadsimts 20. gadsimts 21. gadsimts
Desmitgades:	1900 – 1909 1910 – 1919 1920 – 1929
Gadi:	1910 1911 1912 1913 1914 1915 1916

1913. gada citi notikumi

Latvija

1913. gads citos kalendāros

Gregora kalendārs	1913 MCMXIII
Ab urbe condita	2666
Armēņu kalendārs	1362 ԹՎ ՌՅԿԲ
Asīriešu kalendārs	6663
Bahāju kalendārs	69—70
Bengāliešu kalendārs	1320
Berberu kalendārs	2863
Budistu kalendārs	2457
Birmiešu kalendārs	1275
Bizantiešu kalendārs	7421—7422
Ķīniešu kalendārs	壬子年 (Ūdens žurka) 4609 vai 4549     — līdz — 癸丑年 (Ūdens vērsis) 4610 vai 4550
Koptu kalendārs	1629—1630
Etiopu kalendārs	1905—1906
Ebreju kalendārs	5673—5674
Hindu kalendāri
- Vikram Samvat	1969—1970
- Shaka Samvat	1835—1836
- Kali Juga	5014—5015
Holocēna kalendārs	11913
Igbo kalendārs	913—914
Irānas kalendārs	1291—1292
Islāma kalendārs	1331—1332
Jūlija kalendārs	Gregora kalendārs mīnus 13 dienas
Korejas kalendārs	4246
Šī kaste: skatīt diskusija labot

Notikumi

Marts

• 1. marts — Parīzē tika dibināta Starptautiskā tenisa federācija.
• 12. marts — par Austrālijas nākamo galvaspilsētu tika izvēlēta Kanbera (Melburna palika par pagaidu galvaspilsētu līdz 1927. gadam, kamēr jaunā pilsēta tika uzcelta).
• 26. marts — Balkānu karš: Bulgārijas spēki ieņēma Adrianopoli.

Maijs

• 13. maijs — notika pirmais pasaulē pirmās četrmotoru lidmašīnas — Russkij vitjaz lidojums.
• 20. maijs — par Kubas prezidentu kļuva Mario Garsija Menosals.

Jūnijs

• 24. jūnijs — Grieķija un Serbija pārtrauca sadarbību ar Bulgāriju.

Augusts

• 13. augusts — britu ķīmiķis Harijs Brerlijs Lielbritānijā sāka ražot savu atklājumu – nerūsošo tēraudu.
• 23. augusts — Kopenhāgenas ostas promenādes atklāja tēlnieka Edvarda Eriksena pēc Hansa Kristiana Andersena pasakas motīviem veidoto Mazo nāriņu.

Oktobris

• 23. oktobris — vācu astronoms Ernsts Cinners (Ernst Zinner) otrreiz atklāja Džakobini—Cinnera komētu.

Decembris

• 23. decembris — ASV izveidota Federālā rezervju sistēma.

Dzimuši

• 6. janvāris:
  • Edvards Gereks (Edward Gierek), Polijas līderis (miris 2001.)
  • Loreta Janga (Loretta Young), amerikāņu aktrise (mirusi 2000.)
• 9. janvāris — Ričards Niksons (Richard Milhous Nixon), 37. ASV prezidents (miris 1994.)
• 10. janvāris — Gustavs Husāks (Gustáv Husák), Čehoslovākijas prezidents (miris 1991.)
• 25. janvāris — Vitolds Lutoslavskis (Witold Roman Lutosławski), poļu komponists (miris 1994.)
• 4. februāris — Roza Pārksa (Rosa Parks), ASV cilvēktiesību aktīviste (mirusi 2005.)
• 27. februāris — Pols Rikērs (Paul Ricœur), franču filozofs (miris 2005.)
• 5. marts — Herberts Kušķis, latviešu hokejists (miris 1994.)
• 18. marts — Verners Melderss (Werner Mölders), vācu pilots (miris 1941.)
• 22. marts — Sabiha Gekčena (Sabiha Gökçen), turku lidotāja (mirusi 2001.)
• 14. jūlijs — Džeralds Fords (Gerald Rudolph Ford), 38. ASV prezidents (miris 2006.)
• 29. jūlijs — Erihs Prībke (Erich Priebke), esesietis (miris 2013.)
• 16. augusts — Menahems Begins (מְנַחֵם בֵּגִין), Izraēlas politiķis (miris 1992.)
• 25. septembris — Jozefs Bicans (Josef Bican), austriešu-čehu futbolists (miris 2001.)
• 29. septembris — Stenlijs Kreimers (Stanley Kramer), amerikāņu kinorežisors (miris 2001.)
• 15. oktobris — Volfgangs Lits (Wolfgang Lüth), vācu kara jūrnieks (miris 1945.)
• 22. oktobris — Roberts Kapa (Robert Capa), Ungārijas ebreju izcelsmes ASV fotogrāfs (miris 1954.)
• 5. novembris — Vivjena Lī (Vivien Leigh), angļu aktrise (mirusi 1967.)
• 7. novembris — Albērs Kamī (Albert Camus), franču rakstnieks un filozofs (miris 1960.)
• 22. novembris — Bendžamins Britens (Benjamin Britten), angļu komponists (miris 1976.)
• 11. decembris — Žans Marē (Jean Marais), franču aktieris (miris 1998.)
• 18. decembris:
  • Alfreds Besters (Alfred Bester), ASV zinātniskās fantastikas rakstnieks (miris 1987.)
  • Villijs Brants (Willy Brandt), VFR kanclers (miris 1992.)

Miruši

• 4. janvāris — Alfrēds fon Šlīfens ( Alfred von Schlieffen), vācu feldmaršals (dzimis 1833.)
• 22. februāris — Ferdinands de Sosīrs (Ferdinand de Saussure), Šveices lingvistiķis (dzimis 1857.)
• 8. marts — Alfrēds Pikārs (Alfred Picard), franču ierēdnis, inženieris un politiķis (dzimis 1844. gadā)
• 10. marts — Harrieta Tabmena (Harriet Tubman,), ASV abolicioniste, humāniste (dzimusi 1820. gadu)
• 31. marts — Dž. P. Morgans (J. P. Morgan), amerikāņu finansists (dzimis 1837.)
• 21. aprīlis — Čārlzs Ņūtons Robinsons (Charles Newton Robinson), britu advokāts, rakstnieks, gemologs, paukotājs un jahtu braucējs (dzimis 1853. gadā)
• 18. maijs — Georgs I (Γεώργιος A'), Grieķijas karalis (dzimis 1845.)
• 19. jūlijs — Lesja Ukrainka ( Леся Украинка), ukraiņu dzejniece (dzimusi 1871.)
• 13. augusts — Augusts Bēbelis (August Bebel), vācu politiķis (dzimis 1840.)
• 11. oktobris — Oto (Otto), Bavārijas karalis (dzimis 1848.)
• 15. oktobris — Volters Rezerfords (Walter Rutherford), skotu golferis, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1857. gadā)
• 7. novembris — Alfrēds Rasels Volless (Alfred Russel Wallace), britu dabaszinātnieks (dzimis 1823.)
• 30. decembris — Nasavas Sofija (Sofia av Nassau), Zviedrijas karaliene (dzimusi 1836.)