Melburna
Viktorijas štata, Austrālija centrs From Wikipedia, the free encyclopedia
Melburna (angļu: Melbourne, būnvurrungu/voivurrungu: Naarm) ir otrā lielākā Austrālijas pilsēta un Viktorijas štata galvaspilsēta. Melburnā un tās aglomerācijā dzīvo apmēram 70% jeb 5,1 miljoni štata iedzīvotāju (2019. gada dati).[1] Atrodas valsts dienvidaustrumos pie Basa šauruma Portfilipas līča krastos. Cauri pilsētai tek Jaras upe.
| Melburna | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Melbourne Naarm | |||
 | |||
| |||
 Melburna  Melburna | |||
| Koordinātas: 37°48′49″S 144°57′47″E | |||
| Valsts | Austrālija | ||
| Štats | Viktorija | ||
| Dibināta | 1835 | ||
| Pilsētas tiesības | 1847 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 9 993 km2 | ||
| Augstums | 31 m | ||
| Iedzīvotāji (2023) | |||
| • kopā | 5 207 145 | ||
| • blīvums | 521,1/km² | ||
| Laika josla | AEST (UTC+10) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | AEDT (UTC+11) | ||
| Mājaslapa |
www | ||
| Melburna Vikikrātuvē | |||
Bieži saukta par Austrālijas parku un kultūras galvaspilsētu, jo izceļas ar lielu parku un kultūras iestāžu daudzumu. Melburna ir dzimtene Austrālijas filmu studijai, Austrālijas televīzijai, Austrālijas impresionisma mākslas kustībai un dažādām kultūras iestādēm.
Ekonomikā pazīstama kā kompāniju Telstra, BHP Group, Rio Tinto, National Australia Bank galvenās mītnes vieta. Pilsētā atrodas Toyota un Holden autorūpnīcas (rūpnīcas slēgtas 2016.—2017. gadā[2]). Melburnā atrodas lielākā osta Austrālijā. Pilsētā atrodas arī lielākais tramvaja tīkls pasaulē.[3]
Pilsētas iedzīvotāju etniskais sastāvs ir visai raibs — apmēram 25% iedzīvotāju ir dzimuši ārpus Austrālijas.
No 1901. gada līdz 1927. gadam, kad tika izveidota Austrālijas valsts, Melburnā atradās Austrālijas pagaidu valdība.[4]
Vēsture
Dibināta 1835. gadā; līdz 19. gadsimta vidum tā bija neliela pilsētiņa, tad sākās Viktorijas Zelta drudzis, un jau 1865. gadā Melburna bija lielākā Austrālijas pilsēta. 19. gadsimta 80. gados Melburna bija viena no lielākajām pilsētām Britu impērijā, un turpināja strauji attīstīties. Tomēr 19. gadsimta beigās attīstība palēninājās ekonomiskās krīzes dēļ.
No 1901. gada līdz 1927. gadam tā bija Austrālijas galvaspilsēta; vēlāk par galvaspilsētu kļuva jaunuzceltā Kanbera. Otrā pasaules kara laikā no 1942. līdz 1944. gadam Melburna bija Sabiedroto Klusā okeāna reģiona galvenā štāba vieta. Kara gados Melburna kļuva par Austrālijas galveno rūpniecības centru.
Pēc kara pilsētas iedzīvotāju skaits palielinājās, jo šeit ieplūda daudz imigrantu no izpostītās Eiropas. 1956. gadā šeit notika olimpiskās spēles.
Klimats
Melburnas klimats ir labi pazīstams ar savu mainīgumu. Frāze "četri gadalaiki vienā dienā" ir raksturīga Melburnas kultūras sastāvdaļa. Melburnā ziemas laikā ir vēsāks, nekā pārējās Austrālijas pilsētās. Temperatūras absolūtais minimums ir 4,4 °C, kas tika novērots 1901. gada 4. jūlijā. Tomēr sniegs Melburnā ir ļoti reta dabas parādība. Pēdējās reģistrētās snigšanas dienas ir 1986. gada 25. jūlijs, kā arī 2005. gada 10. augusts un 2006. gada 15. novembris. Nopietna sniegputeņa Melburnā nav bijis kopš 1951. gada. Daudz biežāk ziemas laikā var novērot salnu un miglu. Pavasarī melburnieši parasti var baudīt siltu laiku un skaidras debesis. Raksturīgas pazīmes Melburnas vasarā ir sauss laiks un ilgstošs karstums ar temperatūru līdz pat 40 °C. Karstuma rekords tika sasniegts 1939. gada 13. janvārī, kad termometra stabiņš visā Austrālijā piedzīvotā 4 dienu karstuma vilnī sasniedza atzīmi 45,6 °C.
| Melburnas meteoroloģiskie dati | |||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Mēnesis | Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | Gads |
| Augstākā temperatūra °C (°F) | 45.6 (114.1) |
46.4 (115.5) |
41.7 (107.1) |
34.9 (94.8) |
28.7 (83.7) |
22.4 (72.3) |
23.1 (73.6) |
26.5 (79.7) |
31.4 (88.5) |
36.9 (98.4) |
40.9 (105.6) |
43.7 (110.7) |
46.4 (115.5) |
| Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) | 25.9 (78.6) |
25.8 (78.4) |
23.9 (75) |
20.3 (68.5) |
16.7 (62.1) |
14.1 (57.4) |
13.5 (56.3) |
15 (59) |
17.2 (63) |
19.7 (67.5) |
22 (72) |
24.2 (75.6) |
19.8 (67.6) |
| Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) | 14.3 (57.7) |
14.6 (58.3) |
13.2 (55.8) |
10.8 (51.4) |
8.6 (47.5) |
6.9 (44.4) |
6 (43) |
6.7 (44.1) |
8 (46) |
9.5 (49.1) |
11.2 (52.2) |
12.9 (55.2) |
10.2 (50.4) |
| Zemākā temperatūra °C (°F) | 5.5 (41.9) |
4.5 (40.1) |
2.8 (37) |
1.5 (34.7) |
−1.1 (30) |
−2.2 (28) |
−2.8 (27) |
−2.1 (28.2) |
−0.5 (31.1) |
0.1 (32.2) |
2.5 (36.5) |
4.4 (39.9) |
−2.8 (27) |
| Lietusgāze mm (collas) | 47.6 (1.874) |
48.1 (1.894) |
50.5 (1.988) |
57.7 (2.272) |
55.8 (2.197) |
49.1 (1.933) |
47.5 (1.87) |
50.0 (1.969) |
58.1 (2.287) |
66.4 (2.614) |
60.4 (2.378) |
59.5 (2.343) |
650.0 (25.591) |
| Vidējais lietaino dienu skaits | 8.4 | 7.5 | 9.4 | 11.8 | 14.6 | 15.4 | 16.1 | 16.1 | 14.9 | 14.2 | 11.8 | 10.4 | 150.6 |
| Vidējais saulaino stundu skaits | 279.0 | 234.9 | 210.8 | 168.0 | 120.9 | 108.0 | 114.7 | 145.7 | 171.0 | 195.3 | 210.0 | 232.5 | 2 190,8 |
2006. gadā tāpat kā visa Austrālija arī Melburna piedzīvoja rekordsausu gadu. Septembrī un oktobrī, parasti vismitrākajos mēnešos gadā, nebija nevienas dienas ar lietu.
Demogrāfija
Mūsdienās Melburna ir daudzkulturāla lielpilsēta. Gandrīz ceturtā daļa pilsētas iedzīvotāju ir ārzemnieki, kas pārstāv vairāk kā 230 valstis un runā 180 dažādās valodās. Viktorijas zelta drudža gados, 19. gadsimta vidū, pilsētas iedzīvotāju skaits sāka strauji palielināties. 1865. gadā Melburna iedzīvotāju skaita ziņā apsteidza līdz tam lielāko Austrālijas pilsētu Sidneju, tomēr jau 20. gadsimta sākumā Melburna un Sidneja bija vienāda lieluma pilsētas un gadu pēc Austrālijas federalizācijas 1902. gadā Sidneja kļuva par Austrālijas lielāko urbanizēto teritoriju.
|
|
Cilvēki
Melburnā dzimuši:
- Eriks Bana (Eric Bana, 1968–) — aktieris
- Keita Blanšeta (Cate Blanchett, 1969–) — aktrise
- Endrū Boguts (Andrew Bogut, 1984–) — basketbolists
- Brodija Della (Brody Dalle, 1979–) — mūziķe
- Alans Džounss (Alan Jones, 1946–) — Formula 1 pilots
- Džons Kerjū Eklss (John Carew Eccles, 1903–1997) — neirofiziologs
- Marks Evanss (Mark Evans, 1956–) — mūziķis
- Marks Filipousiss (Mark Philippoussis, 1976–) — tenisists
- Flī (1962–) — rokmūziķis
- Reičela Grifitsa (Rachel Griffiths, 1968–) — aktrise
- Žermēna Grīra (Germaine Greer, 1939–) — feministe
- Stīvens Hukers (Steve Hooker, 1982–) — vieglatlēts
- Pets Kešs (Pat Cash, 1965–) — tenisists
- Džonijs Logans (Johnny Logan, 1954–) — mūziķis
- Ruperts Mērdoks (Rupert Murdoch, 1931–) — uzņēmējs
- Danija Minoga (Dannii Minogue, 1971–) — mūziķe
- Kailija Minoga (Kylie Minogue, 1968–) — mūziķe
- Pīters Normens (Peter Norman, 1942–2006) — vieglatlēts
- Fils Rads (Phil Rudd, 1954–) — mūziķis
- Pīters Singers (Peter Singer, 1946–) — filozofs
- Marks Viduka (Mark Viduka, 1975–) — futbolists
- Džons Viljamss (John Williams, 1941–) — ģitārists
- Gofs Vitlems (Gough Whitlam, 1916–2014) — politiķis
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand - on
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.