From Wikipedia, the free encyclopedia
Grafika (grieķu: grapho — 'zīmējums, rasējums, raksts') ir tēlotājas mākslas veids, kas aptver zīmējumu un uz zīmējumu balstītus iespieddarbus — novilkumus. Mākslas tēli tiek atveidoti plaknē ar līnijām un melnbalto laukumu attiecībām, izmantojot papīru kopā ar zīmuļa, ogles vai tušas palīdzību.
Galvenie grafikas izteiksmes līdzekļi ir līnija un melno un balto laukumu savstarpējās attiecības, ietverot svītras un plankumus. Ar to palīdzību iespējams panākt arī tonālās gradācijas.[1] Atšķirībā no gleznojumiem, kuros visa kompozīcijas plakne parasti tiek nosegta ar krāsu, veidojot toņos savstarpēji niansētus un saskaņotus laukumus, grafikā dominē kontrastējošas attēla laukumu un tumšo līniju attiecības pret papīra, retāk auduma vai cita materiāla gaišo, visbiežāk balto virsmu. Ar krāsu nosegtā fona plakne grafikā var palīdzēt radīt gan attēla telpiskuma škietamību, gan izcelt plakanību. Šīs īpatnības neizslēdz daudzkrāsainību — pastāv grafikas veids kā krāsainā grafika. Grafikā liela nozīme ir ornamentam un burtveidolam.
Grafikas tehnika ir dalāma divās pamatgrupās: zīmējuma tehnikā, kurā izmanto grafīta, ogles vai tušas tehnikas un poligrāfiskā jeb grafikas iespiedtehnikā — novilkuma tehnikā, ar kuras palīdzību attēlus var pavairot.
Pēc funkcijām tiek izšķirti vairāki grafikas veidi: stājgrafika, grāmatu grafika, ekslibris, plakāts un dizaina jeb lietišķā grafika. Īpaši nodalīts grāmatu grafikā ir novirziens — karikatūra.[1]
Tie ir mākslas darbi jebkurā tehnikā, kuros mākslinieks jeb grafiķis izsaka savas jūtas, pārdomas vai pašu sevi, kā arī savu pasaules redzējumu. Melnbaltās stājgrafikas papīra lapas ir grafiķa iecerētas un nereti tehniski ļoti sarežģīti tapušas kompozīcijas, kas domātas skatītāja vērtējumam un uztverei. Tas var būt gan zīmējums, tušas mazgājums vai gravīra.
Tas ir mākslas darbs — grāmatzīme, mākslinieciska grāmatas īpašuma zīme, ko grafiķis veido kādam īpašniekam. Ekslibris tiek gatavots kādā no novilkuma tehnikām.
Tas ir viens no jaunākajiem grafikas mākslas veidiem, kur grafiķis izmanto gan grafiskos tēlošanas līdzekļus un materiālus kā līniju, laukumu, papīru, tā arī gleznieciski dekoratīvos līdzekļus, piemēram, krāsu, fotogrāfiju, aplikāciju un tamlīdzīgi. Plakātu grafiku var iedalīt trijās lielās grupās:Politiskie plakāti, reklāmas plakāti un kultūras pasākumu (teātra izrāžu, izstāžu u.c.) plakāti.
Tā ir visciešāk saistīta ar praktisko dzīvi, ikdienā lietotiem priekšmetiem, kas var būt: etiķetes, ražotājfirmu zīmes, pastmarkas, uzlīmes, aploksnes, vēstuļu papīrs un citi. Tie tiek gatavoti kādā no novilkuma tehnikām.[2]
Tas ir galvenokārt poligrāfiski iespiests zīmējums, taču var būt izmantota arī kāda no grafikas iespiedtehnikām. Karikatūra var likt kā padomāt par nopietnām politiskām kļūdām, tā arī smieties par kādu muļķību. Dažas karikatūras, kas ir labsirdīgi, humoristiski zīmējumi, izraisa jautrību, bet var būt arī satīra jeb izsmejošā karikatūra, kas vērtē un nosoda. Par karikatūru sauc arī šaržu, kam raksturīgs uzsvērts pārspīlējums un visai nosacīta forma. Bieži karikatūra tiek papildināta ar tekstu, kam svarīga nozīme satura atklāsmē.[3]
Tiek izšķirti trīs grafikas tehniku grupas: augstspiedums, gludspiedums, serigrāfija un dobspiedums.
Augstspieduma tehnikā attēlu iegūst, augstspieduma klišejās padziļinot tās vietas, kas attēlā iecerētas baltas. Zīmējuma tumšajām līnijām un laukumiem saglabā iespiedformas sākotnēji gludo virsmu, uzvalcējot uz tās tipogrāfijas krāsu un vēlāk piespiežot to pie papīra.[4]
Augstspieduma tehnikas ir kokgrebums, kokgriezums un linogriezums.
Gludspiedumā ir tikai viena klasiskā tehnika – litogrāfija. Litogrāfijā novilkumu iegūšanai izmanto ūdens un taukainu vielu īpašību savstarpējās attiecības. Mūsdienās grafikā popularitāti ieguvusi sietspiedums jeb serigrāfija, kas principiāli ir jauna attēlu tiražēšanas tehnika, kā arī dažādi fotomehāniski iespiešanas paņēmieni.
Tas ir vispārējs termins, apzīmējot iespiedumu no plātnes, kam iedobumos vai gropēs iepildīta iespiedkrāsa. Tiek izmantotas tērauda, vara, cinka vai jebkura cita cieta metāla plātnes. Iedobumu plātnēs izveido, iegravējot, vai iekodinot ar skābi, piemēram, ofortos, gravīrās, ka arī akvatintas un sausā adatas tehnikās. Krāsa tiek iepildīta iedobumā un plātnes virsma tīri noslaucīta. Prese papīru piespiež plātnei, un tas saskaras ar krāsu, no kā rodas uz plātnes iestrādātā zīmējuma spoguļattēls. Dobspieduma tehnikās izpildītajām grafikas lapām klišejas malās izveidojas papīrā iespiedums.
Žanrs ir mākslā vēsturiski izveidojusies daiļrades forma, kas raksturo katra mākslas veida savdavīgās kompozīcijas struktūras. Grafikā tāpat kā glezniecībā žanrus var iedalīt divējādi, tas ir, pēc tās satura un attēlojamā objekta. Ar grafikas žanriem pēc satura tiek saprasti tādi žanru veidi kā sadzīves žanrs, klusā daba, akts, ainava, portrets, vēsturiskais žanrs, kulta žanrs, kas sevī ietver mitoloģisko un reliģiozo grafiku; animālistiskais, arhitektūras, dekoratīvais, ar to saprotot, dekoratīvo, monumentālo, alegorisko grafiku un līdzīgus un, visbeidzot, abstraktais žanrs.
Tā kā tēlotājmākslā attēlojamais objekts nosaka žanru sistēmu, tad grafikas žanri ir arī aplūkojami un izdalāmi atkarībā no objekta, kas ir attēlots un redzams. Pēc šī iedalījuma pastāv šādi grafikas žanri: ainava, portrets, klusā daba, figurālā kompozīcija, batālija, akts, analītiskais žanrs.
Mūsdienu tēlotājmākslā ir saskatāma žanru savstarpēja mijiedarbība un sintēze, tāpēc nereti pēc mākslas darbiem ir grūti klasificēt kādu vienu noteiktu žanru, jo mākslinieks var pēc savas iedvesmas var zīmēt jebko, sākot no ainavas un beidzot ar iedomām un fantāzijām.
Tā ir pakļauta īpašām prasībām saistībā ar uzdevumu, ko izvirza grāmata kā priekšmets, kā arī literārais darbs. Nereti mākslinieks — ilustrators rada tik pārliecinošu, veiksmīgu tēlu, ka tas spēj dzīvot patstāvīgi, ārpus grāmatas lappusēm, kļūstot par stājgrafikas darbu. Grāmatu grafikas darbi var būt: vinjetes, ilustrācijas, burtveidoli, iniciāļi, titullapas, vāku kompozīcija.[7]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
