Oto Skulme
From Wikipedia, the free encyclopedia
Oto Skulme, arī Otto Skulme (1889. gada 8. augusts — 1967. gada 22. marts) bija latviešu gleznotājs un grafiķis. Bijis Rīgas mākslinieku grupas biedrs un viens no tās priekšsēdētājiem, Latvijas mākslas akadēmijas mācībspēks un rektors, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Oto Skulme bija viens no Skulmju dzimtas māksliniekiem — gleznotāja Ugas Skulmes brālis, tēlnieces Martas Skulmes vīrs un gleznotājas Džemmas Skulmes tēvs.[1]
| Oto Skulme | |
|---|---|
 | |
| Dzimis |
1889. gada 8. augustā Jēkabpils, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) |
| Miris |
1967. gada 22. martā (77 gadu vecumā) Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) |
| Tautība | latvietis |
| Nozares | glezniecība, grafika, scenogrāfija, pedagoģija |
| Mākslas virziens | kubisms, modernisms |
| Apbalvojumi |
|
Dzīvesgājums
Dzimis Jēkabpilī 1889. gada 8. augustā kaļķu deģa Jēkaba Skulmes un Jūlijas (dzimušas Ružes) Skulmes ģimenē.[2] Mācījās Jēkabpils pilsētas skolā, glezniecību apguva Jāņa Rozentāla studijā Rīgā (1906—1907),[3] neilgu laiku K. Juona studijā Maskavā, Stroganova mākslas skolas S. Žukovska studijā Maskavā (1907—1908), Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Pēterburgā (1909—1914), absolvējot dekoratīvās un teātra glezniecības klasi.[2] Bija "Ekspresionistu grupas",[4] Rīgas mākslinieku grupas biedrs (1920—1938) un tās priekšsēdētājs (1923—1928). Piedalījās Kulturālās tuvināšanās biedrības ar SPRS tautām dibināšanā, bet pēc Jāņa Raiņa nāves pārņēma tās vadību. Bija Latvijas Rakstu un mākslas kameras loceklis (1938—1940), kā arī Latvijas Tēlotājas mākslas biedrības priekšsēdētāja biedrs. No 1919. gada pildīja scenogrāfa pienākumus Latvijas Nacionālajā teātrī,[5] Latvijas Nacionālajā operā[6] un perifērijas teātros,[6] no 1926. līdz 1947. gadam bija Dailes teātra mākslinieciskais vadītājs.[7] Veica pedagoga darbu Latvijas Mākslas akadēmijā, būdams monumentālās glezniecības meistardarbnīcas vadītājs (1944—1956) un akadēmijas rektors (1940—1941; 1944—1961), bet 1947. gadā ieguva profesora grādu. 1944. gadā Oto Skulme kļuva par Mākslinieku savienības biedru, ieņemot vadošus amatus, bet no 1954. gada bija PSRS Mākslas akadēmijas korespondētājloceklis. 1959. gadā kļuva par Latvijas PSR Tautas mākslinieku.[8] Miris Rīgā 1967. gada 22. martā.
Mākslinieciskā darbība
1920. gadu sākuma darbos jaušami modernisma eksperimenti, kubisma klātbūtne,[9] vēlākos darbos ir raksturīga reālistiska izteiksme, ar vērojamu gleznieciskas ekspresijas kāpumu 1930. gados. Vēlākā laika darbu formas kļuvušas arvien tuvākas realitātei ar siltu, vienojošu koptoni, izmanojot pārsvarā zemes krāsas. Gleznotājam iecienītākais bijis vēstures un sadzīves žanrs, gleznojis arī figurālas kompozīcijas, klusās dabas, portretus, ka arī strādājis linogriezuma tehnikā, kā arī grāmatu grafikā.[10] Strādājis galvenokārt eļļas tehnikā.
Izstādes
Pirmo reizi izstādē piedalījies 1919. gadā. Personālizstāde noritējusi Rīgā 1964. gadā. Piemiņas izstādes bijušas: Rīgā (1970, 1979, 1984, 1989, 1998, 1999), Jēkabpilī (1971, 1980), Koknesē (1972), Mālpilī kopā ar Martas Skulmes darbiem (1982), Skulmju dzimtas izstādē Rietumberlīnē (1981), Pitsburgā, ASV (1986), Romā un Bergamo, Itālijā (1987).[11]
Mākslinieka piemiņai
- 1974. gadā Oto Skulmes vārds tika dots lielam pasažieru kuģim.[12]
- Jēkabpilī, Brīvības ielā 26 atrodas Skulmju māja, kurā dzimis Oto Skulme.
- Mālpilī izveidota Martas un Oto Skulmju memoriālā piemiņas vieta.
Izmatotā literatūra
- Redkolēģija. Latviešu tēlotāja māksla. 1860—1940. Rīga: Zinātne, 1986. 502 lpp.
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand - on
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.