Ļaudona

Ļaudona (līdz 1926. gadam Liograde) ir apdzīvota vieta Madonas novada Ļaudonas pagastā, pagasta centrs. Izvietojusies Aiviekstes abos krastos pie autoceļa P82 19 km no novada centra Madonas un 157 km no Rīgas.

Ļaudona
Lielciems
Ļaudonas pareizticīgo baznīca
Ļaudona
Koordinātas: 56°42′20″N 26°11′33″E
Valsts	Latvija
Novads	Madonas novads
Pagasts	Ļaudonas pagasts
Pirmoreiz minēta	1457
Platība
• Kopējā	3,56 km2
Augstums	90 m
Iedzīvotāji (2021)[1]
• kopā	578
Pasta nodaļa	LV-4862 Ļaudona
Ļaudona Vikikrātuvē

Ļaudonas ģerbonis

Ļaudonā atrodas pagasta pārvalde, vidusskola, bērnudārzs, bibliotēka, kultūras nams, baznīca, bērnu un jauniešu centrs, pasts, aptieka, pansionāts, Teiču dabas rezervāta administrācija, degvielas uzpildes stacija, veikali.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.^[2]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1935 541 —     1970 714 +0.80% 1979 697 −0.27% 1989 725 +0.39%	Gads Iedz. ±% g.p. 2000 813 +1.05% 2011 649 −2.03% 2021 563 −1.41% 2024 550 −0.78%

Vēsture

Arheoloģiski izrakumi liecina, ka jau vēlajā dzelzs laikmetā 9.-12. gadsimtā Ļaudonā bijis apdzīvots pilskalns. 12.-13. gadsimtā tagadējā Ļaudonas pagasta teritorija ietilpa Jersikas valstij piederošā Gerdenes pilsnovada sastāvā, par kura centru uzskata Sāvienas pilskalnu.

1274. gadā Rīgas arhibīskaps Johans I fon Lūne lika uzcelt pili pie Svētupes ietekas Aiviekstē. 1457. gadā Ļaudonas pils (Laudohn) minēta to piļu sarakstā, kam bija savs pilsnovads un draudze.

1568. gadā pēc Vidzemes pievienošanas Polijas-Lietuvas kopvalstij, Pārdaugavas hercogistes pārvaldnieks Hodkevičs Ļaudonas pilsnovadu un pili piešķīra K. J. Bankovam. 1575. gadā Ļaudonas pilsnovads nonāca J.Tīzenhauzena, viņa sievas Elizabetes (dzim. Plāteres) un dēla mūža lietošanā. Livonijas kara laikā krievu karaspēks pili nopostīja, pēc tam muižas īpašnieki bieži mainījās. Sāvienas muiža ilgus gadus palika Tīzenhauzenu dzimtas īpašumā. 1613. gadā Poļu-zviedru kara laikā Ļaudonas muiža kļuva par zviedru kroņa īpašumu. 1696. gadā pēc zviedru Vidzemes ģenerālgubernatora Ērika Dālberga projekta Ļaudonā tika uzcelta krustveida Ļaudonas luterāņu baznīca, pie tās dibināta draudzes skola zemnieku bērniem. Pēc šī paša parauga tika uzceltas baznīcas Apekalnā un Vestienā. 1703. gadā krievu karaspēks nopostīja Ļaudonas luterāņu baznīcu un muižu. 1716. gadā atvaļināta virsnieka ģimenē piedzima vēlākais Austrijas feldmaršals Ernests Gideons fon Laudons.

1772. gadā Ļaudonā nodibināta stikla rūpnīca ("glāzšķūnis"). 1818.—1820. gadā tika uzcelta jauna luterāņu baznīca. 1846. gadā krievu pareizticībā pārgājušais brāļu draudzes priesteris Dāvis Balodis nodibināja pirmo latviešu pareizticīgo draudzi Ļaudonā. Pirmajā gadā pareizticībā pārgāja 3849, bet otrajā gadā — 547 latviešu zemnieki. 1863. gadā tika iesvētīta jauna mūra pareizticīgo baznīca, kas saglabājusies līdz mūsdienām.

1905. gada revolūcijas laikā Ļaudonas muiža tika nodedzināta. 1920. gadā agrārās reformas laikā Ļaudonas muižu ar pusmuižām (kopplatība 1946 ha) sadalīja 148 vienībās. Ļaudonas mācītājmuižu (1200 ha) sadalīja 42 vienībās, bet Sāvienas muižu (2943 ha) 196 vienībās. 1926. gadā Liogradei tika piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss. 1932. gadā apdzīvotā vieta oficiāli tika pārdēvēta par Ļaudonu.^[3] 1944. gadā tika nopostīta Ļaudonas luterāņu baznīca.

Ārējās saites

• Laudona.lv
• Visitlaudona.lv Arhivēts 2020. gada 9. augustā, Wayback Machine vietnē.

Atsauces

1. «Vietvārdu datubāze: Informācija par Ļaudonu». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
2. OSP
3. «Valdības Vēstnesis: Ceturtdiena, 16. jūnijs, 1932». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. februārī. Skatīts: 2011. gada 4. maijā.