From Wikipedia, the free encyclopedia
Mājas strazds (Sturnus vulgaris) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) zvirbuļveidīgais dziedātājputns. Izdala 13 pasugas.[1]
| Mājas strazds Sturnus vulgaris (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 Mājas strazds ziemas apspalvojumā | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Strazdu dzimta (Sturnidae) |
| Ģints | Strazdi (Sturnus) |
| Suga | Mājas strazds (Sturnus vulgaris) |
| Izplatība | |
 Sastopams ligzdošanas sezonā
Sastopams ziemošanas sezonā
Sastopams visu gadu kā nometnieks
Introdukcijas areāls
| |
 Mājas strazds Vikikrātuvē | |
Tas ir labi piemērojies dzīvei gan pilsētās, gan laukos. Mājas strazdi izsenis ir dzīvojuši Eiropā, Centrālāzijā un Mazāzijā. Strazdi, kas apdzīvo Eiropas dienvidu un rietumu teritorijas, kā arī Mazāzijas strazdi, dzīvo savās mītnes zemēs pastāvīgi. Strazdi, kas apdzīvo Eiropas ziemeļteritorijas, sākoties vēsākam laikam, migrē uz dienvidiem: Pireneju pussalu un Ziemeļāfriku. Mūsdienās mājas strazdi sastopami daudzās pasaules zemēs, jo ir intoducēti Ziemeļamerikā, Austrālijā, Jaunzēlandē un Dienvidāfrikā.[2]
Latvijā mājas strazds ir parasts un izplatīts ligzdotājs, kā arī tas lielā skaitā caurceļo.[3] Neliels skaits Latvijas rietumu daļā arī regulāri pārziemo. Kopš 1970. gadiem šo putnu skaits samazinājies, toties ziemotāju skaits pēdējos gados pieaug.[3]
Mājas strazds ir viens no visbiežāk sastopamajiem putniem pasaulē. Tas ir 19—22 cm garš, tā spārnu plētums ir apmēram 37—42 cm, svars 60—90 g. Tā apspalvojums ir melns ar tonētu spīdumu, kas ir zaļā vai purpura krāsā. Tam ir nelieli, gaiši raibumiņi, kas izceļas īpaši ziemas laikā. Tēviņiem raibumu ir mazāk nekā mātītēm. Rīkles apspalvojums ir pagarināts, kuru tēviņi izrādoties mēdz uzbozt. Jaunie putni ir pelēkbrūni. Kājas ir spēcīgas, sarkanbrūnas. Knābis konisks ar asu galu; vasarā mātītēm tas ir dzeltens, tēviņiem dzeltens ar zilganpelēku pamatni; ziemā gan pieaugušajiem, gan jaunajiem putniem knābis ir melns. Reizi gadā vasaras beigās pēc bērnu izbarošanas mājas strazdi maina spalvas. Jaunās spalvas aug ar košiem raibumiņiem, kas ir balti tumšo spalvu galiņi, kuri ar laiku nobružājas, tādēļ vasaras sezonā raibumiņi ir gandrīz pazuduši.
Mājas strazds pa zemi soļo, nevis lec, kā to dara melnais meža strazds (Turdus merula).[4] Lidojums ir spēcīgs un taisnvirziena; lidojumā tie izskatās ar trīsstūrveidīgiem spārniem un īsu asti. Mājas strazdu Pireneju pussalā un Vidusjūras krastā mēdz sajaukt ar vienmuļo strazdu (Sturnus unicolor), kas ir mājas strazdam tuvs radinieks. Kā jau nosaukums norāda, tam apspalvojumā trūkst raibumu.
Mājas strazds ir runīgs putns. Strazdu baru var parasti dzirdēt vairāku simtu metru attālumā. Tam ir gan melodiskas dziesmas, gan dažādi trokšņaini saucieni. Mājas strazds var atdarināt citus putnus, kā lielākā daļa strazdu dzimtā. Nebrīves apstākļos mājas strazds iemācās atdarināt dažādus mājas trokšņus.
Lai gan mājas strazdam dzied abi dzimumi, tēviņi dzied biežāk nekā mātītes. Strazdu dziesmas ir diezgan sarežģītas un izkoptas, bagātinātas ar dažādiem svilpieniem, klakšķiem un čirkstoņām. Bez dziesmām mājas strazdam ir arī bara sasaukšanās sauciens, briesmu sauciens, uzbrukuma sauciens, vienkārši vidžināšana un kopošanās sauciens.
Mājas strazdi rudenī salasās baros un paliek kopā lielākos vai mazākos baros visu ziemu. Bara lielums var būt ļoti dažāds. Lielie bari var apvienot pat 1,5 miljonus putnu, tie pārvietojas ar lielu troksni, kas pievilina zvirbuļu vanagus (Accipiter nisus), lielos piekūnus (Falco peregrinus), brūnos piekūnus (Falco berigora) un purva piekūnus (Falco columbarius).
Lidojuma laikā bars veido ciešu, apļveidīgu formu, kas lidojuma laikā mainās un plūst, izstiepjas, viļņojas vai saspiežas. Baram šķietami nav līdera. Ligzdošanas laikā mājas strazdus apdraud sermuļi, lapsas un cilvēki.
Mājas strazdi ir visēdāji, bet ligzdošanas laikā tie ir izteikti kukaiņēdāji, tie barojas ar dažādiem kukaiņiem, ieskaitot tauriņu kāpurus, naktstauriņus, sienāžus, kā arī zirnekļus.[2] Beidzoties mazuļu barošanai, mājas strazdi labprāt barojas arī ar graudiem, sēklām, augļiem, ziedu nektāru un cilvēku atkritumiem. Barību strazdiem patīk uzzlasīt no zemes, pārbaudot zemi centimetru pa centimetram. Bet tie var medīt kukaiņus arī lidojumā, uzlasīt kukaiņus koku zaros un izrakt kukaiņus no zemes, piemēram, sliekas.
Vientuļi tēviņi būvē ligzdas, lai piesaistītu mātītes uzmanību. Tēviņi bieži dekorē ligzdu ar tādiem elementiem kā ziedi vai svaigi, zaļi zāles stiebri, kurus mātīte vēlāk izlasa laukā. kas kalpo kā zīme, ka ligzda un tēviņš ir pieņemts. Ligzdas būvēšanas laikā tēviņi daudz dzied, un, ja tuvojas kāda mātīte, tad dziedāšana kļūst vēl intensīvāka. Ligzdas visbiežāk tiek būvētas koku dobumos, ēku konstrukciju nišās vai cilvēku veidotos putnu būros.[4] Ligzda tiek veidota no sausas zāles, zariņiem un izklāta ar spalviņām, vilnu vai mīkstām lapiņām. Ligzda tiek būvēta kādas 4—5 dienas, reizēm tā tiek uzlabota visu laiku, kamēr tiek sēdēts uz olām. Ligzdā tiek iepīti svaigi augi, kas atbaida parazītiskos kukaiņus.
Mājas strazdi veido gan monogāmus pārus, gan tie var būt poligāmi. Reizēm pārim ir palīgi, kas palīdz pabarot mazuļus. Mājas strazdi var veidot arī ligzdu kolonijas, veidojot vienā vietā vairākas ligzdas vairākām ģimenēm.
Mājas strazds ziemeļu puslodē ligzdo agri pavasarī un vasarā. Mātīte vairāku dienu garumā katru dienu izdēj pa vienai olai. Ja ola aiziet šajā laikā bojā, tā tiek aizvietota ar citu olu. Parasti ir 4—5 mazas, ovālas, gaiši zilas (reizēm baltas) oliņas. Perēšana ilgst 13 dienas, lai gan cālēns no pēdējās olas var izšķilties 24 stundas vēlāk kā no pirmajām olām. Abi vecāki pārmaiņus perē olas, lai gan mātīte uz olām sēž ilgāk, un ir vienīgā, kas sēž uz olām nakts laikā. Tēviņš nakti pavada kokā tēviņu barā. Mazie putnēni piedzimst kaili un akli. Pēc septiņām dienām tie ir ieguvuši vieglas pūkas, bet acis atveras 9 dienā. Mazuļi ligzdā pavada 3 nedēļas, tikmēr vecāki tos centīgi baro. Arī pēc ligzdas pamešanas 1—2 nedēļas vecāki baro jaunos putnus. Vienas vairošanās sezonas laikā pāris var izperēt līdz 3 perējumiem, lietojot vienu un to pašu ligzdu, atjaunojot tajā mīksto oderējumu. Pēc diviem mēnešiem jaunie putni nomaina apspalvojumu, pieauguša putna apspalvojuma krāsas tas iegūst tikai pēc gada.
Mājas strazdam ir 13 pasugas:[1][5][6]
Literatūrā ir pieminētas vēl citas pasugas, kuras vairs netiek oficiāli uzskaitītas. Lielākā daļa no tām ir integrējušās esošajās pasugās. Tās ir S. v. ruthenus (Krievija), S. v. graecus (Ukraina, Balkāni, Grieķija), S. v. heinrichi (Irānas ziemeļos), S. v. persepolis (Irānas dienvidos).
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
