lielākais ezers Armēnijā From Wikipedia, the free encyclopedia
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
Sevans (armēņu: Սևանա լիճ) ir lielākais ezers Armēnijā, viens no lielākajiem augstkalnu ezeriem pasaulē. Kopā ar Vana ezeru un Urmijas ezeru veidoja Armēnijas karalistes trīs lielos ezerus, tā sauktās Armēnijas jūras.
| Sevans | |
|---|---|
 Sevans no kosmosa | |
| Koordinātas | 40°19′0″N 45°21′0″E |
| Platība | 1236 km2 |
| Lielākais garums | 78 km |
| Vidējais dziļums | 26 m |
| Lielākais dziļums | 78,4 m |
| Tilpums | 32,94 km3 |
| Augstums v.j.l. | 1896 m |
| Izteka | Hrazdana |
| Sateces baseins | 3647 km2 |
| Baseina valstis | Armēnija |
| Apdz. vietas krastos | Sevana |
  Sevans | |
 Sevans Vikikrātuvē | |
Ezerā ietek 28 upes. 10% ūdens iztek ar Hrazdanas upi, 90% iztvaiko. Pirms cilvēka iejaukšanās ezers bija 100 m dziļš, platība bija 1416 km² (5% no Armēnijas teritorijas), tilpums bija 58 km³, ezers atradās 1950 m virs jūras līmeņa.
Ezerā dzīvo endēma, vērtīga zivju suga — Sevana forele (Salmo ischchan), kura ievazāto zivju sugu dēļ ir tuvu izmiršanai. Pastāv iespēja, ka šī suga izdzīvos Isikulā, kur tā arī ir ielaista. Sevanā sastopamas vēl divas endēmas zivju sugas: Barbus goktshaikus un Varikorhinus capoeta. Ezers ir nozīmīga Armēnijas kaijas (Larus armenicus) ligzdošanas vieta, šeit dzīvo 4000—5000 pāri. Sevans ir nozīmīgs arī citu retu sugu putniem. Tas ir arī nacionālais parks un Rāmsaras vieta.
Nozīmīgākais kultūras piemineklis ezera krastā ir Sevanavankas klosteris netālu no Sevanas pilsētas. Sākotnēji tas atradās uz salas, bet līmeņa krišanās dēļ tagad tas ir uz pussalas. Rietumu krastā atrodas Hairivankas klosteris, tālāk dienvidos, pie Noratusas — hačkaru lauks, kur atrodas ap 900 šo raksturīgo armēņu kultūras pieminekļu. Krītoties ezera līmenim, atrastas daudzas senlietas pat no agrā bronzas laikmeta.
1910. gadā hidroinženieris Sukiass Manaserjans piedāvāja nolaist ezeru par 45 metriem, izmantojot ūdeni apūdeņošanai un enerģijas ieguvei. 1933. gadā sākās līdzīga plāna ieviešana, kura mērķis bija nolaist ezeru par 55 metriem un jauniegūto zemi izmantot koku stādīšanai, bet atlikušo ezeru (paredzamā platība — ap 299 km²) izmantot zivju audzēšanai. Tika padziļināta Hrazdanas gultne, kā arī būvēts tunelis 40 metrus zem ezera līmeņa. Darbus aizkavēja Otrais pasaules karš, un tie tika pabeigti 1949. gadā, kad ezera līmenis sāka kristies par vienu metru gadā. Koku stādījumi jauniegūtajā zemē auga slikti.
1956. gadā, pēc Staļina nāves, projekts tika pārskatīts, tika nodibināta īpaša Sevana komiteja, kura pasludināja pretējo: ir jācenšas atjaunot sākotnējo Sevana līmeni. 1962. gadā ezera līmenis stabilizējās 18 metrus zem sākotnējā līmeņa. Pēc diviem gadiem sākās aļģu masveida ziedēšana eitrofikācijas dēļ.
Lai turpinātu celt ezera līmeni, 1981. gadā tika izbūvēts 49 km garš tunelis no Arpas upes līdz ezeram. Tas pacēla ezera līmeni tikai par 1,5 metriem. Tika uzsākta vēl viena, 22 km gara tuneļa būve no Vorotanas upes. Kad tika uzbūvēti 18 km, darbus pārtrauca karš ar Azerbaidžānu un tam sekojošā ekonomiskā krīze. Tunelis tika pabeigts 2003. gadā, taču ūdens pa to vēl nav sācis plūst. Ezera līmenis tagad ir nostabilizējies 20 m zem sākotnējā un lēnām ceļas.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sevans.
