valsts Austrumeiropā From Wikipedia, the free encyclopedia
Bulgārija (bulgāru: България), oficiāli Bulgārijas Republika (Република България) ir valsts Austrumeiropā, kas atrodas Balkānos. Eiropas Savienības dalībvalsts. Tā robežojas ar piecām citām valstīm: ziemeļos ar Rumāniju, rietumos ar Serbiju un Ziemeļmaķedoniju, dienvidos ar Grieķiju un Turciju. Austrumos to apskalo Melnā jūra. Bulgārijas platība ir 110 993 km², un tajā dzīvo aptuveni 6,44 miljoni iedzīvotāji. Valsts galvaspilsēta ir Sofija. Sofija ir arī lielākā valsts pilsēta. Nākamās lielākās pilsētas ir Plovdiva un Varna.
| Bulgārijas Republika Република България |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: Мила Родино |
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Sofija 42°41′N 23°19′E | |||||
| Valsts valodas | bulgāru valoda | |||||
| Etniskās grupas | 84% bulgāri 9% turki 5% čigāni 2% citi |
|||||
| Valdība | Parlamentāra republika | |||||
| - | Prezidents | Rumens Radevs | ||||
| - | Premjerministrs | Dimitars Glavčevs | ||||
| Izveidošanās | ||||||
| - | Viduslaiku karaliste | 681. gadā | ||||
| - | Pirmspēdējā neatkarīgā valsts | 1422. gadā | ||||
| - | Atjaunošana | 1878. gadā | ||||
| - | Apvienošana ar Austrumrumēliju | 1885. gadā | ||||
| - | Pilna suverenitāte | 1908. gadā | ||||
| Iestāšanās ES | 2007. gada 1. janvārī | |||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 110,993 km² (104.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 0,3 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2011. gadā | 7 351 234 (97.) | ||||
| - | Blīvums | 66,2/km² (139.) | ||||
| IKP (PPP) | 2010. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $96,778 miljardi[1] | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $12 851[1] | ||||
| Džini koef. (2003) | 29,2 (zems) | |||||
| TAI (2019) | ▲ 0,816 (augsts) (56.) | |||||
| Valūta | Bulgārijas leva (BGN) |
|||||
| Laika josla | EET (UTC+2) | |||||
| - | Vasarā (DST) | EEST (UTC+3) | ||||
| Interneta domēns | .bg | |||||
| ISO 3166-1 kods | 100 / BGR / BG | |||||
| Tālsarunu kods | +359 | |||||
Bulgārija ir dibināta 7. gadsimtā un ir viena no vecākajām joprojām pastāvošajām valstīm Eiropā. Tā atradās vēsturiski nozīmīgu tirdzniecības ceļu krustpunktā. Caur šo valsti gāja tirdzniecības ceļš no Ziemeļeiropas un citām Austrumeiropas valstīm uz Vidusjūras baseina zemēm un tirdzniecības ceļš no Rietumeiropas un Centrāleiropas uz Tuvajiem Austrumiem. Pirms bulgāri izveidoja savu valsti, šajā reģionā lielā ietekme bija Senajai Grieķijai, Romas impērijai un Bizantijai. Viduslaikos gadsimtiem ilgi Bulgārijas attīstība bija atkarīga no Osmaņu impērijas. Turku elementi joprojām ir sastopami bulgāru arhitektūrā, tautas mūzikā un dejās.
Neatkarību no Osmaņu impērijas Bulgārija atguva 19. gadsimta beigās. Pēc Otrā pasaules kara Bulgārija kļuva par Padomju Savienības satelītvalsti. Pie varas nonāca komunisti. 1989. gada nogalē komunistu partija atteicās no varas monopola un 1990. gadā tika sarīkotas pirmās demokrātiskās vēlēšanas. 2004. gadā tā kļuva par NATO dalībvalsti, bet 2007. gadā — par Eiropas Savienības dalībvalsti.
Pēc kontūrkartes Bulgārija atgādina taisnstūri. Ziemeļos atrodas Rumānija, ar kuru lielāko daļu no robežas veido Donavas upe. Austrumos valsti apskalo Melnā jūra, dienvidos robežojas ar Turciju un Grieķiju, dienvidrietumos — ar Ziemeļmaķedoniju, bet rietumos — ar Serbiju. Galvaspilsēta ir Sofija, kas atrodas valsts rietumos, kalnainā apvidū.
Relatīvi mazā diapazona robežās Bulgārijas ainavas ir ar pārsteidzošu topogrāfisko dažādību. Plašās zemienes mijās ar kalniem, caur kuriem upes ir izveidojušas šauras aizas. Izšķir trīs pamata fizioģeogrāfiskos reģionus: Ziemeļbulgāriju, Dienvidbulgāriju un pāreju starp šiem reģioniem.
Daļu no Ziemeļbulgārijas veido Donavas zemienes, kas galvenokārt ir purvainas. Uz dienvidiem sākas Balkānu kalni (Stara Planinas augstiene). Reģiona vidējais augstums ir aptuveni 200 metri virs jūras līmeņa. Augstākā virsotne šajā reģionā ir Boteva kalns (2376 metri virs jūras līmeņa).
Pārejas zonā starp Ziemeļbulgāriju un Dienvidbulgāriju atrodas Srednas Goras augstiene, Vitošas masīvs netālu no Sofijas, Augštrāķijas un Tundžas zemienes.
Dienvidbulgārijā atrodas vēl viens kalnu masīvs — Rila, kuru augstākā virsotne Musala (2925 metri virs jūras līmeņa) ir arī valsts augstākā virsotne (tā ir arī augstākā virsotne Balkānos). Vēl šajā reģionā ir Rodopi, Pirina kalni un Belasicas kalni, kā arī salīdzinoši daudz ezeru.
Bulgārijas klimats ir maigs, mēreni kontinentālais, uz dienvidiem pāriet Vidusjūras klimata ietekmē. Bulgārijas kūrortiem raksturīga patīkami silti laika apstākļi no pavasara līdz rudenim. Peldēšanās sezona ilgst no maija līdz oktobrim. Ūdens temperatūra Melnajā jūrā vasarā sasniedz 25 °С. Vidējā gaisa temperatūra maijā ir 20 °С, jūnijā un septembrī 25 °С, jūlijā un augustā 26-28 °С.
No 1987. līdz 1999. gadam Bulgārija tika iedalīta deviņos apgabalos, bet kopš 1999. gada tā ir sadalīta 28 apgabalos. Visu apgabalu nosaukumi ir tieši tādi paši, kā to galvaspilsētu nosaukumi.
|
|
Bulgārija ir unitāra daudzpartiju republika ar vienu likumdevēja iestādi — Nacionālo asambleju (Народно събрание), kurā ir 240 deputāti. Deputātus uz četriem gadiem ievēl tauta. Valsts galva ir prezidents — kopš 2002. gada 22. janvāra Georgijs Parvanovs —, bet valdības galva ir premjerministrs — kopš 2009. gada 27. jūlija Bojko Borisovs.
2011. gadā Bulgārijā dzīvoja aptuveni 7,35 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 84% ir bulgāri, 9% — turki (sk. Bulgārijas turki), 5% — čigāni un tikai 2% ir citu tautību pārstāvji. No citu tautību pārstāvjiem visvairāk ir maķedonieši, armēņi, krievi, grieķi, rumāņi un tatāri. Bulgāri ir slāvu tauta.
Bulgārijā valsts valoda ir bulgāru valoda, kas pieder pie dienvidslāvu valodu atzara. Visradnieciskākā valoda bulgāru valodai ir maķedoniešu valoda. Rakstībā viņi izmanto kirilicu (bulgāru ortogrāfiju).
| Tautība | 1900 | 1905 | 1910 | 1920 | 1926 | 1934 | 1946 | 1956 | 1965 | 1975 | 1992 | 2001 | 2011 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Iedzīvotāji kopā | 3744283 | 4035575 | 4337513 | 4846971 | 5528741 | 6077939 | 7029349 | 7613709 | 8227866 | 8727771 | 8487317 | 7932984 | 7364570 |
| Bulgāri | 2888219 | 3203810 | 3518756 | 4036056 | 4557706 | 5204217 | 5903580 | 6506541 | 7231243 | 7930024 | 7271185 | 6655210 | 5664624 |
| Turki | 531240 | 488010 | 465641 | 520339 | 577552 | 591193 | 675500 | 656025 | 780928 | 730728 | 800052 | 746664 | 588318 |
| Čigāni | 89549 | 99004 | 122296 | 98451 | 134844 | 149385 | 170011 | 197865 | 148874 | 18323 | 313396 | 370908 | 325343 |
| Armēņi | 14581 | 14178 | 12932 | 11509 | 27332 | 25963 | 21637 | 21954 | 20282 | 14526 | 13677 | 10832 | 6552 |
| Ebreji | 33661 | 37663 | 40133 | 43209 | 46558 | 48565 | 44209 | 6027 | 5108 | 3076 | 3461 | 1363 | 1162 |
| Serbi | nez. | 2641 | 3219 | 1338 | 1449 | nez. | nez. | 484 | 577 | nez. | 418 | 422 | nez. |
| Čehi | nez. | 1478 | nez. | nez. | nez. | nez. | nez. | 1199 | 1012 | nez. | 588 | 316 | nez. |
| Krievi | 1685 | 3245 | 2505 | 9080 | 19706 | 11928 | 13200 | 10551 | 10815 | nez. | 17139 | 15595 | 9978 |
| Maķedonieši | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 169544 | 187789 | 9632 | nez. | 10803 | 5071 | 1654 |
| Grieķi | 66635 | 63487 | 43275 | 42074 | 10564 | 9601 | nez. | 7437 | 8241 | nez. | 4930 | 3408 | 1379 |
| Albāņi | nez. | 1366 | nez. | nez. | nez. | nez. | nez. | 1105 | 503 | nez. | 3197 | 278 | nez. |
| Ungāri | nez. | 1055 | nez. | nez. | nez. | nez. | nez. | 671 | 583 | nez. | 343 | 169 | nez. |
| Tatāri | 18884 | 17942 | 18228 | 4905 | 6191 | nez. | nez. | 5993 | 6430 | 5963 | 4515 | 1803 | nez. |
| Rumāņi | 71063 | 75773 | 79429 | 57312 | 69080 | 16504 | nez. | 3749 | 763 | nez. | 2491 | 1088 | 891 |
| Vācieši | nez. | 3863 | 3402 | 2455 | 4112 | nez. | nez. | 747 | 795 | nez. | 879 | 436 | nez. |
| Karakatčani | nez. | 6128 | 7251 | nez. | nez. | nez. | nez. | 2085 | nez. | nez. | 5144 | 4107 | 2556 |
| Vlahi | nez. | nez | nez | nez | nez. | nez. | nez. | 487 | nez. | nez. | 5159 | 10566 | 3684 |
| Ukraiņi | nez. | nez. | nez. | nez. | nez. | nez. | nez. | nez. | nez. | nez. | 1864 | 2489 | 1789 |
| Franči | nez. | 409 | 9329 | 3669 | 4362 | nez. | nez. | nez. | nez. | nez. | nez. | 195 | nez. |
| Gagauzi | nez. | 10175 | nez. | nez. | 4362 | nez. | nez. | nez. | nez. | nez. | 1478 | 540 | nez. |
| Citi slāvi | nez. | 2197 | 4390 | 4383 | 5241 | nez. | nez. | nez. | nez. | nez. | nez. | nez. | nez. |
| Pārējie | 28766 | 1274 | 6679 | 12191 | 59682 | 20583 | 31668 | 3000 | 2080 | 25131 | 59427 | 103891 | 73050 |
Starptautiskajā arēnā bulgāriem ir izcili rezultāti tenisā, cīņas sportā, boksā un vingrošanā, bet, iespējams, vislabākie panākumi ir svarcelšanā. No komandu sporta veidiem lieliski panākumi ir volejbolā. Vīriešu volejbola izlase 2011. gadā Starptautiskās volejbola federācijas (FIVB) veidotajā rangā ieņēma augsto 7. vietu, bet dāmu volejbola izlase izcīnīja otro vietu Eiropas līgā.
Vasaras olimpiskajās spēlēs Bulgārijas sportisti ir ieguvuši 224 medaļas (54 no tām ir zelta). Visvairāk (71 medaļa) ir izcīnīta cīņas sportā. Ziemas olimpiskajās spēlēs ir izcīnītas tikai 6 medaļas, no kurām tikai viena ir zelta medaļa (1998. gadā Jekaterina Dafovska to izcīnīja biatlonā).
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
.png){kind=small}
