Tuvie Austrumi

Tuvie Austrumi ir starpkontinentāls reģions, kas aptver Dienvidrietumāziju bez Kaukāza valstīm, kā arī Ēģipti, kas lielākoties atrodas Āfrikā.^[a] Reģions atrodas starp Eiropu un Vidējiem Austrumiem, teritorijā no Vidusjūras austrumu krasta līdz Persijas līcim. Tuvie Austrumi ir Āfrikas-Eirāzijas apakšreģions.

Tuvie Austrumi

Tradicionālie Tuvie Austrumi
Platība	7 207 575 km²
Iedzīvotāji	371 miljons (2010. gadā)
Blīvums	51,5 cilv./km²
Valstis	18
Valodas	aptuveni 60 valodas, no tām oficiālās valsts valodas atšķirīgās valstīs ir arābu valoda, grieķu valoda, ivrits, kurdu valoda, persiešu valoda un turku valoda
Laika zonas	no UTC+2 (Ēģiptē) līdz UTC+4:30 (Irānas vasaras laiks)
Lielākās pilsētas	Stambula Kaira Teherāna Bagdāde Rijāda

Parasti ar šo jēdzienu saprot dienvidrietumu Āzijas valstis no Irānas līdz Ēģiptei (Izraēla, Jordānija, Libāna, Sīrija, u.c.), tāpēc arī Ēģipte tiek uzskatīta par Tuvo Austrumu valsti, lai arī tā lielākoties atrodas Ziemeļāfrikā, nevis Āzijā. Tādas valstis kā Lībija, Tunisija un Maroka toties tiek uzskatītas par Ziemeļāfrikas valstīm. Mūsdienu valstis ir izveidojušās 20. gadsimtā un nemitīgi bijušas iesaistītas pilsoņu karos un savstarpējos konfliktos.

Šīs teritorijas pamatkultūras ir persiešu, arābu un turku kultūras, kam katrai ir atšķirīga valoda un etniskais sastāvs. Šis reģions ir saistīts ar trijām nozīmīgām reliģijām un to rašanos — jūdaismu, kristietību un islāmu. Tuvie Austrumi ir vairāku pasaules senāko civilizāciju izcelsmes vieta.

Austrumdaļā zeme ir neauglīgāka, toties mitrāka un auglīgāka tā ir Vidusjūras piekrastē.

Demogrāfija

Kopumā reģiona iedzīvotāju skaits pārsniedz 370 miljonus (2010. gafda dati). Lielākajā daļā valstu iedzīvotāju skaits pieaug, pateicoties augstam dzimstības līmenim un, dažos gadījumos, imigrācijai — bagātās Persijas līča valstis, piemēram, Apvienotie Arābu Emirāti, Katara un Saūda Arābija, ir galvenie migrantu pievilcības punkti, piedāvājot darbavietas galvenokārt no Dienvidāzijas, Dienvidaustrumāzijas un citām arābu valstīm. Tajā pašā laikā konflikti un politiskā nestabilitāte ir izraisījuši lielas bēgļu plūsmas no Sīrijas, Irākas un Jemenas.

Reģionā ir liels jauno iedzīvotāju īpatsvars; aptuveni 60% iedzīvotāju ir jaunāki par 30 gadiem.

Tautības

Reģions ir etniski daudzveidīgs, ar vairākiem galvenajiem etniskajiem grupējumiem:

• Arābi veido lielāko etnisko grupu reģionā, kas dzīvo valstīs kā Saūda Arābija, Irāka, Jordānija, Libāna, Sīrija un Jemena.
• Persieši galvenokārt dzīvo Irānā.
• Turki ir galvenā etniskā grupa Turcijā.
• Kurdi ir ievērojama etniskā grupa, kas dzīvo Irānā, Irākā, Turcijā un Sīrijā.
• Ebreji ir galvenā etniskā un reliģiskā grupa Izraēlā.

Reliģija

Islāms ir dominējošā reliģija reģionā, ar lielāko daļu iedzīvotāju, kas ir musulmaņi. Islāms dalās divās galvenajās konfesijās: sunīti (vairākums Tuvajos Austrumos) un šīiti (lielākā daļa Irānā un ievērojama kopiena Irākā, Libānā un Bahreinā). Kristietība ir arī plaši pārstāvēta, ar ievērojamām kopienām Libānā, Sīrijā, Jordānijā, Palestīnā un Ēģiptē. Jūdaisms ir galvenā reliģija Izraēlā.

Urbanizācija

Tuvajos Austrumos ir augsts urbanizācijas līmenis, ar vairāk nekā 70% iedzīvotāju, kas dzīvo pilsētās. Dažās valstīs, piemēram, Katarā, Apvienotajos Arābu Emirātos un Kuveitā, lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo pilsētās, pateicoties straujai urbanizācijai un ekonomiskajai attīstībai.

Izglītība

Izglītības līmenis un ekonomiskās iespējas variē plašā diapazonā starp valstīm. Bagātākas valstis, piemēram, Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti, ir ieguldījušas ievērojamus līdzekļus izglītībā un infrastruktūrā, kamēr konflikta zonās, kā Sīrijā un Jemenā, izglītības un ekonomiskie apstākļi ir krietni pasliktinājušies.

Piezīmes

1. Pastāv arī citas Tuvo Austrumu definīcijas, piemēram, ASV prezidenta Džordža V. Buša otrā prezidentūra Tuvo Austrumu reģionā iekļāva arī Ziemeļāfrikas valstis, nosaucot šo reģionu par Lielajiem Tuvajiem Austrumiem (Greater Middle East)

Atsauces

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tuvie Austrumi.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)