Pilsoņu karš

Pilsoņu karš ir karš vai bruņots konflikts starp organizētām grupām vai tautām vienas valsts ietvaros.^[1][2] Pilsoņu karš var būt daļa no valsts apvērsuma vai revolūcijas. Parasti vienas puses mērķis ir pārņemt kontroli pār reģionu vai valsti, gāzt pastāvošo valdību un panākt politiskās iekārtas nomaiņu. Dažreiz pilsoņu kari norisinās, lai kāda grupa vai tauta iegūtu neatkarību no pārējās valsts. Šādos gadījumos to mēdz saukt arī par neatkarības karu. Pilsoņu karā ir vērojama augsta karadarbības intensitāte, kurā nereti ir iesaistīti arī valsts bruņotie spēki. Pilsoņu karš nes lielu civiliedzīvotāju upuru skaitu un saimniecisko resursu zaudējumus.^[3]

Pilsoņu karu ilgums un izpausmes stipri atšķiras pēc laikmeta. Līdz 19. gadsimtam tie bija īslaicīgi, 20. gadsimta sākuma posmā tie ilga vidēji no viena līdz pusotram gadam, bet pēc Otrā pasaules kara pilsoņu kari ilgst vidēji četrus gadus. Daudzas valstis pilsoņu kara rezultātā ir saimnieciski panīkušas, piemēram, Somālija, Birma, Uganda un Angola, kuras pirms pilsoņu kara bija uz veiksmīgas attīstības ceļa.^[4]

Cēloņi

Pilsoņu kara cēloņi ir dažādi. Pilsoņu kari parasti izceļas etnisko, reliģisko vai sociālo konfliktu dēļ. Tāpat bieži vien tā ir cīņa par politisko varu starp vairākiem ekonomiskiem grupējumiem valstī. Pilsoņu karš var būt daļa no valsts apvērsuma vai revolūcijas. Parasti vienas puses mērķis ir pārņemt kontroli pār reģionu vai valsti, gāzt pastāvošo valdību un panākt politiskās iekārtas nomaiņu. Dažreiz pilsoņu kari norisinās, lai kāda grupa vai tauta iegūtu neatkarību no pārējās valsts. Šādos gadījumos to mēdz saukt arī par neatkarības karu. Pie cēloņiem var minēt arī separātismu un reliģiskas nesaskaņas.

Ilgums un ietekme

Pēc Kalifornijas Universitātes profesores Annas Hironakas pētījumiem, pilsoņu karu ilgums un izpausmes stipri atšķiras pēc laikmeta. Pēc Otrā pasaules kara beigām pilsoņu karš kādā teritorijā ilgst vidēji četrus gadus, salīdzinājumā ar laika posmā no 1900. līdz 1944. gadam, kad pilsoņu kari ilga vidēji no viena līdz pusotram gadam, bet līdz 19. gadsimtam tie bija ļoti īslaicīgi. Kopš 1945. gada pilsoņu karos ir gājuši bojā vairāk kā 25 000 000 cilvēku,^{[nepieciešama atsauce]} bet bez pajumtes palikušo skaits ir krietni lielāks par šo skaitli. Daudzas valstis pilsoņu kara rezultātā ir saimnieciski panīkušas, piemēram, Somālija, Birma, Uganda un Angola, kuras pirms pilsoņu kara bija uz veiksmīgas attīstības ceļa.^[4]

Atsauces

1. James Fearon, "Iraq's Civil War" Arhivēts 2007. gada 17. martā, Wayback Machine vietnē. in Foreign Affairs, March/April 2007 (angliski)
2. Nations, Markets, and War: Modern History and the American Civil War | Book Reviews Arhivēts 2010. gada 25. janvārī, Wayback Machine vietnē., EH.net. "Two nations [within the U.S.] developed because of slavery." October 2006. Retrieved July 2009. (angliski)
3. Ann Hironaka. Neverending Wars: The International Community, Weak States, and the Perpetuation of Civil War (angļu). Cambridge, Mass. : Harvard University Press, 2005. 3. lpp. ISBN 0-674-01532-0.
4. Ann Hironaka. Neverending Wars: The International Community, Weak States, and the Perpetuation of Civil War (angļu). Cambridge, Mass. : Harvard University Press, 2005. 1-2, 4-5. lpp. ISBN 0-674-01532-0.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pilsoņu karš.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)