From Wikipedia, the free encyclopedia
Armēņi (Հայ, hai)[3] ir sena tauta, kas lielākoties apdzīvo Kaukāzu un Armēnijas kalnieni. Tā ir Armēnijas pamattauta.
 Armēņu diasporas karte | |
.jpg) | |
| Visi iedzīvotāji | |
|---|---|
| 8—12 miljoni[1][2] | |
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
| Armēnija, Krievija, Libāna, Francija, Gruzija, Irāna, ASV u.c. | |
| Valodas | |
| armēņu valoda (austrumarmēņu un rietumarmēņu), kā arī diasporas valodas | |
| Reliģijas | |
| kristietība (g.k. Armēņu apustuliskā baznīca) | |
Runā armēņu valodā, kas veido atsevišķu indoeiropiešu valodu saimes grupu.[3] Rakstībai izmanto īpašu armēņu alfabētu, kas izveidojās 5. gadsimta sākumā.[4] Reliģiski lielākoties pieder pie Armēņu apustuliskās baznīcas.[3]
Mūsdienās kopējais armēņu skaits tiek vērtēts robežās no 10 līdz 12 miljoniem.[1][2] Pašlaik lielākā daļa armēņu, galvenokārt 1915. gada genocīda rezultātā, dzīvo ārpus vēsturiskās Armēnijas. Lielākās diasporas, kas radušas dzīvesvietu ārpus Armēnijas, ir Krievijā (īpaši Maskavā), Francijā, Irānā, ASV, Gruzijā, Sīrijā (samazinājusies pilsoņu kara laikā), Libānā, Argentīnā, Austrālijā. Latvijā pēc 2010. gada datiem dzīvo vairāk nekā 2500 armēņu.[5]
Pirmie rakstītie avoti par armēņu senčiem ir atrodami jau 16. gadsimtā p.m.ē. 12. gadsimtā p.m.ē armēņu senči saplūda ar Armēnijas kalnienes pirmiedzīvotājiem. Tā rezultātā 4. gadsimtā p.m.ē. izveidojās armēņu tautība.
Viens no pirmajiem organizētajiem valsts veidojumiem Armēnijas teritorijā bija Urartu , kas pastāvēja no 9. līdz 6. gadsimtam p.m.ē. Tā bija spēcīga un centralizēta valsts.
6. gadsimtā p.m.ē. Armēnija kļuva par Ahemenīdu impērijas satrapiju. Tomēr jau 4. gadsimtā p.m.ē. pēc Ahemenīdu impērijas sabrukuma Armēnija tika pakļauta Aleksandra Lielā impērijai.
2. gadsimtā p.m.ē. Armēnija kļuva par neatkarīgu valsti zem Artaksiadu dinastijas. Tigrans Lielais izveidoja plašu impēriju, kas aptvēra lielu daļu Tuvo Austrumu.
1. gadsimtā m.ē. Lielarmēnija kļuva par Romas impērijas vasaļvalsti, bet 114. gadā par Romas provinci, taču jau pēc pārdesmit gadiem ar Partas impērijas atbalstu tā atguva suverenitāti. Tomēr vēlāk Armēnija bieži mainīja savu statusu starp Romas un Partas impēriju ietekmes sfērām.
Mūsu ēras 4. gadsimtā armēņi pirmie pasaulē pieņēma kristietību par valsts reliģiju, pateicoties svētā Gregora Apgaismotāja darbībai.[6] Kristietība kļuva par armēņu tautas identitātes neatņemamu sastāvdaļu, veicinot kultūras un izglītības attīstību.
7. gadsimta vidū armēņu zemes iekaroja arābi. 653. gadā Armēnija noslēdza līgumu ar Arābu kalifātu, saskaņā ar kuru valsts pārgāja arābu politiskajā sfērā, bet ieguva pilnīgu iekšējo neatkarību. Armēnijas valdnieks Teodoross Rštuni tika atzīts par Armēnijas un citu Aizkaukāza daļu autonomo valdnieku. Vēlāk kalifāta ietvaros tika izveidota plaša Arminijas province, kurā ietilpa arī Gruzija un Arhāna, un tās centrs bija armēņu pilsēta Dvina. Armēņi vairākkārt sacēlās pret arābiem. Tūkstošiem armēņu bija spiesti emigrēt uz Bizantiju, kur daudzi no viņiem vēlāk ieņēma visaugstākos valsts amatus līdz pat imperatoriem (Hēraklijs, Leons V Armēnis un citi). Līdz ar to armēņi pakāpeniski kļuva par ietekmīgāko etnisko grupu starp Bizantijas impērijas iedzīvotājiem, kas nebija grieķi.
9. līdz 11. gadsimts bija Armēnijas zelta laikmets, kad Bagratuni dinastija izveidoja spēcīgu un neatkarīgu valsti ar galvaspilsētu Ani. Šo periodu raksturoja ekonomiskais un kultūras uzplaukums.
Sākot no 16. gadsimta, Armēnija bija sadalīta starp Osmaņu un Persijas impērijām.
19. gadsimta sākumā Krievijas Impērija pakļāva austrumu Armēniju, līdz ar ko armēņi piedzīvoja gan apspiešanu, gan izglītības un kultūras atmodu.
Pirmajā pasaules karā Osmaņu impērijā notika armēņu genocīds (1915—1917), kurā gāja bojā aptuveni 1,5 miljoni armēņu. Armēņu diaspora izplatījās un veidoja kopienas visā pasaulē.
1920. gadā Armēnija kļuva par Padomju Savienības sastāvdaļu kā Armēnijas PSR. Padomju laikā notika industrializācija, izglītības un kultūras attīstība.
1991. gadā pēc Padomju Savienības sabrukuma Armēnija atguva neatkarību.
| Deklarētā tautība | 1897 | 1920 | 1925 | 1930 | 1935 | 1959 | 1970 | 1979 | 1989 | 2000 | 2011 | 2024 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| armēņi | 61 | 21 | 58 | 79 | 83 | 1060 | 1511 | 1913 | 3069 | 2644 | 2632 | 2 031 |
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
