Šajā lapā ir apkopoti 2014. gada notikumi Latvijā. 2014. gadā viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām bija Rīga.
Valsts amatpersonas
| Amats | Persona | Piezīmes |
|---|---|---|
| Latvijas Valsts prezidents | Andris Bērziņš | |
| Ministru prezidents | Valdis Dombrovskis (līdz 22. janvārim) | Dombrovska 3. Ministru kabinets |
| Laimdota Straujuma (kopš 22. janvāra) | Straujumas 1. Ministru kabinets Straujumas 2. Ministru kabinets | |
| Saeimas priekšsēdētāja | Solvita Āboltiņa (līdz 4. novembrim) | |
| Ināra Mūrniece (kopš 4. novembra) |
Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli
- Gada dzīvnieks — pelēkais vilks (Canis lupus)[1]
- Gada putns — pupuķis (Upupa epops)[2]
- Gada kukainis — Mannerheima īsspārnis (Oxyporus mannerheimii)[3]
- Gada bezmugurkaulnieks — parastā jūraszīle (Balanus improvisus)[4]
- Gada gliemis — liellūpas vīngliemezis (Isognomostoma isognomostomos)[5]
- Gada koks — zirgkastaņa (Aesculus hippocastanum)[6]
- Gada augs — laksis (Allium ursinum)[7]
- Gada sēne — dzīslkāta beka (Boletus projectellus)[8]
- Gada ģeoloģiskais objekts — Korkuļu ūdensrijējs[9]
- Gada arheoloģiskais piemineklis — Veckuldīgas pilskalns[10]
Notikumi
Janvāris
- 1. janvāris:
- Latvija oficiāli pievienojās eirozonai, nomainot savu naudas vienību latus uz Eiropas Savienības naudas vienību — eiro; Latvija ir 18. valsts, kas pievienojas eirozonai.[11]
- Viļānos par godu Latvijas bijušajai naudas vienībai atklāta Lata iela. Tā ir pirmā apdzīvotā vieta Latvijā, kur par godu latam nosaukta iela.[12]
- 14. janvāris:
- pēdēja diena, kad Latvijā oficiāli vēl varēja norēķināties ar latiem.
- paziņots par futbola kluba FK Liepājas Metalurgs darbības pārtraukšanu.[13]
- 16. janvāris — Ministru prezidents Valdis Dombrovskis devās vizītē uz Somiju.
- 17. janvāris:
- Latvijā darba vizītē ieradās Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite;
- paziņots, ka mazumtirgotājs Mego iegādāsies veikalu tīkla IKI Latvijā apsaimniekotāju SIA Palink;
- Krievijas galvaspilsētā Maskavā trijos tirdzniecības tīklos apturēta Latvijas uzņēmuma Kolumbija LTD zivju konservu pārdošana, jo tajos konstatēts paaugstināts benzpirēna līmenis;
- Rīga 2014: Latvijas Nacionālajā operā tika atklāts Eiropas kultūras galvaspilsētas gads.
- 18. janvāris:
- notika pirmo grāmatu pārvietošana no Latvijas Nacionālā bibliotēkas vecās ēkas uz jauno ēku, cilvēku ķēdei nododot grāmatas no rokas rokā. Kopumā akcijā apmēram 2000 grāmatas pārvietoja vairāk nekā 14 000 cilvēku;[14]
- partijas "PCTVL — Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" kongresā apstiprināts partijas jaunais nosaukums "Latvijas Krievu savienība".
- 22. janvāris — Saeima apstiprināja Laimdotu Straujumu par Ministru prezidentu, tādējādi viņa kļuvusi par pirmo sievieti šajā amatā.
- 25. janvāris — notika "Muzikālā banka 2013" noslēguma koncerts, kurā par uzvarētāju kļuva Dons ar dziesmu "Pēdējā vēstule".[15]
- 26. janvāris — Grammy mūzikas balva nominācijā "labākais kora sniegums" piešķirta igauņu diriģentam Tenu Kaljustem par Arvo Perta opusa Adam's Lament izpildījumu, kurā piedalījās arī Latvijas Radio koris un Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga.
- 27. janvāris — Latvijā oficiālā vizītē ieradās Mongolijas ārlietu ministrs Luvsanvandans Bolds.
Februāris
- 4. februāris — pretī Ministru kabineta ēkai notika pikets krievu skolu atbalstam un par izglītības iespējām krievu valodā.[16]
- 7.—23. februāris — Latvija 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs ieguva 4 medaļas — 2 sudraba un 2 bronzas.
- 12. februāris — brāļu Andra un Jura Šica divnieks ieguva bronzas medaļu kamaniņu braukšanā.
- 13. februāris — Latvijas jauktā komanda (Elīza Tīruma, Mārtiņš Rubenis, Andris Šics/Juris Šics) ieguva bronzas medaļu kamaniņu braukšanas stafetē.
- 15. februāris — Martins Dukurs ieguva sudraba medaļu skeletonā.
- 23. februāris — Oskara Melbārža četrinieks bobslejā ieguva sudraba medaļu.
Marts
- 5. marts — tika pasniegtas Zelta Mikrofona (Mūzikas ierakstu galva balvas) 2013. gada balvas.
- 26. marts — Latvijā valsts vizītē ieradās Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs un karaliene Silvija.
- 31. marts - Latvijas Radio 5 - Pieci.lv uzsāka apraidi 93,1 megaherca (MHz) FM frekvencē Rīgā
Aprīlis
- 1. aprīlis — tika plānota elektrības tirgus atvēršana, kas tomēr dažas dienas pirms tam tika pārcelta uz 2015. gada 1. janvāri.[17]
- 2. aprīlis — Lattelecom interaktīvajā televīzijā tika pārtraukta kanāla "TV3 Latvija" pārraidīšana.[18]
- 9. aprīlis — stājās spēkā izmaiņas Krimināllikumā, kas aizliedz pārdot sintētiskos kanabinoīdus.
- 16. aprīlis — prezidents Andris Bērziņš oficiālā vizītē ieradās Turcijā.
- 17. aprīlis — Rīgā, Talejas ielā 1, ekspluatācijā tika nodota jaunais Valsts ieņēmumu dienesta ēku komplekss.[19]
Maijs
- 1. maijs — projekta "Rīga 2014" ietvaros tika atvērta Stūra māja.[20]
- 4. maijs — par godu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai, Latvijas Bruņoto spēku parāde notika Valmierā.
- 24. maijs — notika 8. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā.[21]
- 25. maijs — Rundāles pils pēc tajā pabeigtajiem restaurācijas darbiem tika atvērta apmeklētājiem.[22]
- 28. maijs — prezidents Andris Bērziņš oficiālā vizītē ieradās Uzbekistānā.
- 30. maijs — reitingu aģentūra Standard & Poor's paaugstināja Latvijas kredītreitingu ilgtermiņa saistībām no BBB+ uz A-.
- 31. maijs — Cēsīs tika atklāta Vidzemes koncertzāle "Cēsis".[23]
Jūnijs
- 6. jūnijs — ekspluatācijā tika nodota Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka.
- 10. jūnijs — prezidents Andris Bērziņš oficiālā vizītē ieradās Tadžikistānā.
- 12. jūnijs:
- prezidents Andris Bērziņš oficiālā vizītē ieradās Mongolijā.
- Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka tika atvērta apmeklētājiem.[24]
- 22. jūnijs — Dagdas novadā kādā saimniecībā mājas cūkām konstatēts klasiskais cūku mēris.
- 25. jūnijs — Lattelecom interaktīvajā televīzijā tika atsākta kanāla "TV3 Latvija" pārraidīšana pēc tā pārtraukšanas 2. aprīlī.[25]
- 26. jūnijs — pie robežas ar Baltkrieviju trim meža cūkām un Krāslavas novadā trim mājas cūkām konstatēts Āfrikas cūku mēris; nākamajās dienās atrastas vēl vairākas meža cūkas ar šo sērgu.
Jūlijs
- 1. jūlijs — Latvijā oficiālā vizītē ieradās Austrijas prezidents Heincs Fišers.
- 9.—19. jūlijs — Rīgā notika 8. Pasaules koru olimpiāde. Tajā piedalījās ap 20 000 dziedātāju no visas pasaules.[26]
Augusts
- 3. augusts — Ventspils meteoroloģisko novērojumu stacijā gaisa temperatūra sasniedza +36,7 °C, kas bija Latvijas teritorijā augstākā reģistrētā gaisa temperatūra.[27]
- 4. augusts — Ventspils meteoroloģisko novērojumu stacijā gaisa temperatūra sasniedza +37,8 °C, kas ir Latvijas teritorijā augstākā reģistrētā gaisa temperatūra.[28]
- 29. augusts — notika Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas oficiālā atklāšana.[29]
Septembris
- 3. septembris — prezidents Andris Bērziņš Tallinā tikās ar Baltijas valstu un ASV prezidentiem.
- 8. septembris — tika paziņots, ka Latvija būs viena no 2015. gada Eiropas čempionāta basketbolā norises vietām.[30]
- 22. septembris — prezidents Andris Bērziņš darba vizītē ieradās ASV.
Oktobris
- 2. oktobris — tika parakstīts "Liepājas metalurga" pārdošanas līgums.[31]
- 4. oktobris — notika 12. Saeimas vēlēšanas.[21]
- 16. oktobris — prezidents Andris Bērziņš darba vizītē Milānā, piedalījās 10. Eiropas Savienības — Āzijas valstu un valdību vadītāju (ASEM) samitā.
- 23. oktobris — Latvijā oficiālā vizītē ieradās Turcijas prezidents Redžeps Erdogans.
Novembris
- 1. novembris — Valdis Dombrovskis stājās Eiropas Savienības komisāra un Eiropas Komisijas viceprezidenta ar atbildību par eiro un sociālo dialogu amatā Žana Kloda Junkera komisijā.
- 4. novembris — savu darbību uzsāka 12. Saeima.
- 5. novembris — tika parakstīts Citadele bankas pārdošanas līgums.[32]
- 6. novembris — Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs savā Twitter profilā paziņoja, ka ir gejs.[33] Viņš ir pirmais politiķis Latvijas vēsturē, kas publiski atzinis savu homoseksualitāti.[34][35]
Decembris
- 13. decembris — Rīgā notika Eiropas Kino balvas pasniegšanas ceremonija.[36]
- 17. decembris — Saeima akceptēja 2015. gada valsts budžetu ar plānotiem 7,3 miljardus eiro lieliem ieņēmumiem un 7,5 miljardus eiro lieliem izdevumiem.[37]
- 26. decembris — prezidents Andris Bērziņš oficiālā vizītē ieradās Gruzijā.
Miruši
Janvāris
- 2. janvāris — Oļegs Mantuļņikovs, uzņēmējs un politiķis (dzimis 1946. gadā)[38]
- 10. janvāris — Vladimirs Einiņš, jūrnieks un politiķis (dzimis 1936. gadā)
- 20. janvāris — Valdis Jancis, pianists (dzimis 1934. gadā)[39]
- 21. janvāris — Rūta Broka, aktrise (dzimusi 1946. gadā)[40]
- 25. janvāris — Nija Millere, gleznotāja un pedagoģe (dzimusi 1933. gadā)
- 28. janvāris — Talrids Rullis, tulkotājs (dzimis 1941. gadā)
- 30. janvāris — Vilnis Zariņš, filozofs (dzimis 1930. gadā)
Februāris
- 9. februāris — Filips Stroganovs, mehāniķis un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1942. gadā)
- 12. februāris — Ella Detlova, pedagoģe (dzimusi 1922. gadā)
- 18. februāris — Margarita Stāraste, grāmatu ilustratore un rakstniece (dzimusi 1914. gadā)
Marts
- 2. marts — Jānis Ķekars, aktieris (dzimis 1928. gadā)
- 13. marts — Ilgvars Spilners, ķīmiķis, trimdas latviešu sabiedriskais darbinieks un žurnālists (dzimis 1941. gadā)
- 25. marts — Herta Naudiņa, radioteātra režisore (dzimusi 1919. gadā)
- 28. marts — Zigrīda Rūtiņa, aktrise (dzimusi 1931. gadā)
Aprīlis
- 1. aprīlis — Rodrigo Rikards, režisors un operators (dzimis 1925. gadā)[41]
- 12. aprīlis — Dainis Stalts, latviešu un līvu folklorists, politiķis (dzimis 1939. gadā)
- 26. aprīlis — Vera Singajevska, aktrise (dzimusi 1923. gadā)
- 26. aprīlis — Niks Matvejevs, mūziķis (dzimis 1958. gadā)
- 29. aprīlis:
- Gunārs Čipēns, zinātnieks (dzimis 1933. gadā)
- Edgars Vinters, gleznotājs (dzimis 1919. gadā)
Maijs
- 19. maijs — Ligita Silaraupa, uzņēmēja, sabiedriska darbieniece un politiķe (dzimusi 1958. gadā)
- 28. maijs — Jāzeps Pīgoznis, gleznotājs (dzimis 1934. gadā)[42]
- 31. maijs — Imants Žūriņš, pedagogs un kultūras darbinieks (dzimis 1923. gadā)
Jūnijs
- 6. jūnijs — Brigita Zeltkalne, žurnāliste, publiciste un sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1937. gadā)
- 15. jūnijs — Andris Grūtups, jurists, rakstnieks un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1949. gadā)
Augusts
- 10. augusts
- Inese Jurjāne, aktrise (dzimusi 1964. gadā)
- Uldis Stelmakers, aktieris (dzimis 1959. gadā)
- 17. augusts — Visvaldis Eglītis, basketbolists (dzimis 1936. gadā)
- 24. augusts — Elga Freiberga, filozofe, docētāja, pētniece un tulkotāja (dzimusi 1956. gadā)
- 27. augusts — Dailis Rožlapa, gleznotājs, scenogrāfs un filmu mākslinieks (dzimis 1932. gadā)
Septembris
- 7. septembris — Jānis Apelis, bijušais Drošības policijas priekšnieks (dzimis 1942. gadā)[43]
- 12. septembris — Normunds Naumanis, teātra un kino kritiķis, žurnālists (dzimis 1962. gadā)[44]
- 17. septembris — Arturs Heniņš, rakstnieks un vēsturnieks (dzimis 1932. gadā)[45]
- 21. septembris — Ināra Šteina, aktrise (dzimusi 1940. gadā)
- 25. septembris — Jāzeps Osmanis, rakstnieks, tulkotājs un mākslinieks (dzimis 1932. gadā)[46]
Oktobris
- 1. oktobris — Māris Villerušs, čellists (dzimis 1936. gadā)[47]
- 19. oktobris — Valērijs Karpuškins, sporta žurnālists un politiķis (dzimis 1949. gadā)[48]
Novembris
- 1. novembris:
- Inta Brikše, pasniedzēja, profesore, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāne (dzimusi 1956. gadā)[49]
- Andris Zvirgzds, dendrologs, botāniķis, dārznieks (dzimis 1928. gadā)
- 2. novembris — Heinrihs Lepeško, Rīgas kinostudijas direktors (dzimis 1931. gadā)[50][51]
- 3. novembris — Mirdza Lukaža, tēlniece (dzimusi 1930. gadā)[52]
- 6. novembris — Harijs Kukels, operators (dzimis 1941. gadā)[53]
- 13. novembris — Krišjānis Peters, politiķis (dzimis 1975. gadā)
- 14. novembris — Uģis Rūķītis, modes mākslinieks, uzņēmējs (dzimis 1960. gadā)
- 20. novembris:
- Georgs-Juris Pučka, aktieris (dzimis 1935. gadā)[54]
- Ruta Veidemane, valodniece (dzimusi 1933. gadā)
Decembris
- 3. decembris — Jānis Tomsons, aktieris (dzimis 1933. gadā)
- 4. decembris — Harijs Gerhards, aktieris (dzimis 1933. gadā)
- 8. decembris — Felicita Pauļuka, māksliniece (dzimusi 1925. gadā)
- 20. decembris — Ēriks Niedra, žurnālists, televīzijas producents (dzimis 1961. gadā)
- 25. decembris — Osvalds Štrauss, horeogrāfs un pedagogs (dzimis 1927. gadā)
- 27. decembris — Dzidra Uztupe-Karamiševa, basketboliste un trenere (dzimusi 1930. gadā)
Skatīt arī
Atsauces
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
