From Wikipedia, the free encyclopedia
UAB IKI Lietuva ir Lietuvas uzņēmums, mazumtirdzniecības veikalu tīkla IKI īpašnieks. Uzņēmumam ir aptuveni 230 veikali dažādās Lietuvas pilsētās.
IKI Lietuva, UAB | |
---|---|
Tips | UAB |
Darbības joma | tirdzniecība |
Dibināts | 1992. gads |
Galvenais birojs | Viļņa, Lietuva |
Pakalpojumi | mazumtirdzniecība |
Tīmekļa vietne | iki.lt |
IKI Lietuva lielākais kapitāldaļu turētājs ir viens no lielākajiem mazumtirgotājiem Vācijā REWE Group (93,75 %). Otrais īpašnieks ir Francijas E.Leclerc grupas uzņēmums Unilec.
1992. gads trīs brāļi no Beļģijas — Georgs, Olivers un Nikolass Otrici (Ortiz) — atvēra savu pirmo pārtikas preču veikalu Lietuvas galvaspilsētā Viļņā. 1992. gada 10. septembrī viņi dibināja uzņēmumu UAB Palink. 1993. gads Viļņā tika atvērts pirmais mūsdienu pašapkalpošanās veikals Lietuvā.
2007. gada beigās tika paziņots, ka veikalu tīklu tā dibinātāji pārdeva Rietumeiropas mazumtirgotājiem Alliance Coopernic. 2008. gadā Vācijas mazumtirgotāja grupa REWE kļuva par UAB Palink lielāko akcionāru. 2008. gadā Panevēžā tika pabeigta loģistikas centra būvniecība.
2011. gada novembrī tika atjaunināts IKI logotips; Cento veikali pārtapa par IKI Cento, un Ikiukas veikali tika pārdēvēti par IKI Express. Līdz 2016. gadam visi IKI Cento veikali tika pārdēvēti par IKI.
2016. gada 23. decembrī tika noslēgta vienošanās par UAB Palink pārdošanu Zviedrijas uzņēmumam ICA Gruppen, kas Baltijas valstīs pārvalda mazumtirdzniecības tīklu Rimi Baltic. Darījuma vērtība bija 213 miljoni eiro. Tajā brīdī Palink īpašnieki bija: Rewe, Coop Switzerland, Colruyt Group, Unilec, CONAD un UAB Baltisches Haus.[1] Lietuvas Konkurences padome 2017. gada oktobrī šo iegādi atļāva ar nosacījumu, ka trešajām personām tiks pārdoti 17 Rimi un Iki veikali Viļņā, Kauņā, Klaipēdā un Panevēžā.[2] 2018. gada marta vidū Rimi Lietuva iesniedza Konkurences padomei potenciālo pircēju kandidatūras. Padome tās neatbalstīja, pamatojot to, ka šie pircēji "nenodrošinātu stabilu un vismaz tikpat efektīvu konkurenci", kādu līdz darījuma īstenošanai nodrošina pašreizējais uzņēmums. Aprīlī Konkurences padome paziņoja, ka tiek pārtraukta Iki pārdošana Rimi.[3]
2018. gada jūlijā Vācijas uzņēmums REWE palielināja daļu Palink līdz 93,75 % kapitāldaļu. Otrais īpašnieks bija E. Leclerc grupa Unilec.[4]
2022. gada 2. septembrī UAB Palink pārdēvēja par UAB IKI Lietuva.
2003. gadā mazumtirdzniecības tīkla Rimi Latvia ģenerāldirektors Knuts Kvisviks atstāja Rimi un kopā ar partneriem dibināja uzņēmumu SIA Behold, kas 2003. gada 20. augustā dibināja meitas uzņēmumu SIA Dacapo.[5] 2004. gada augustā Dacapo no Behold nopirka Lietuvas uzņēmums UAB Palink un mainīja nosaukumu uz SIA Palink.[6] 2005. gada jūnijā Rīgā tika atvērts pirmais IKI tīkla veikals.
2009. gada martā Palink pārņēma veikalu tīklu Nelda ar 17 veikaliem. Uz to brīdi Palink Latvijā piederēja 17 IKI veikali un 24 Cento veikali.[7]
2011. gadā ar SIA Palink maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās Sergejs Guščins, kuram SIA "Landekss" bija cedējis daļu no Palink parādsaistībām, ko uzņēmums neatzina.[8] 2012. gada janvārī Kurzemes rajona tiesa atzina SIA Palink maksātnespēju.[9] 2012. gada martā Augstākās tiesas Senāts atcēla pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru pasludināts maksātnespējas process, secinot, ka Kurzemes rajona tiesa nepareizi iztulkojusi un piemērojusi likumu normas.[10] Maijā Kurzemes rajona tiesa vēlreiz skatīja Sergeja Guščina prasību par SIA Palink maksātnespēju un to noraidīja.[11] 2012. gada aprīlī sākta visu Cento veikalu pārveidi par IKI.[12] 2013. gadā SIA Palink bija trešais lielākais pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmums Latvijā.
2014. gada janvārī paziņots, ka Palink pārdod veikalu tīkla IKI (51 veikali) operatoru Latvijā SIA Palink Latvijas uzņēmumam SIA Mego, jo nevēlējās turpināt savu darbību Latvijā.[13] Darījums 10. februārī tika apstiprināts Latvijas Konkurences padomē.[14] 13. martā SIA Palink tika pārdēvets par SIA Lenoka.[5] 1. aprīlī noslēdzās SIA Lenoka pārdošanas process.[15]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.