Leopolds Kronekers

Leopolds Kronekers (vācu: Leopold Kronecker, 1823. gada 7. decembris — 1891. gada 29. decembris) bija vācu matemātiķis un loģiķis, kurš uzskatīja, ka aritmētika un matemātiskā analīze ir jābalsta uz "veseliem skaitļiem", sakot, "Dievs radīja veselos skaitļus; viss pārējais ir cilvēka darbs" (Bell 1986, 477. lpp.). Tas izraisīja domstarpības ar viņa studentu Georgu Kantoru (Davis 2000, 59. lpp.). Kronekers bija Ernsta Kummera students un draugs uz mūžu.

Leopolds Kronekers Leopold Kronecker Personīgā informācija Dzimis 1823. gada 7. decembrī Līgnica, Prūsija Miris 1891. gada 29. decembrī (68 gadi) Berlīne, Vācija Dzīves vieta Berlīne, Vācija Pilsonība Prūsija Tautība vācietis

Zinātniskā darbība Zinātne Matemātika Darba vietas Berlīnes universitāte Alma mater Berlīnes universitāte Pasniedzēji Johans Enke Ležēns Dirihlē Ernsts Kummers Studenti Georgs Kantors Kurts Hensels Ādolfs Knesers Matiass Lerhs Francs Mertenss Sasniegumi, atklājumi Kronekera delta Kronekera reizinājums Kronekera-Vēbera teorēma Kronekera teorēma Kronekera lemma

Biogrāfija

Leopolds Kronekers ir dzimis Līgnicā, Prūsijā (tagad Legņica, Polijā) ebreju ģimenē.^[1] 1845. gadā Kronekers Berlīnes universitātē uzrakstīja savu disertāciju skaitļu teorijā, dodot speciālu formulējumu vienībām konkrētos algebriskos skaitļu laukos. Ležens Dirihlē bija viņa skolotājs.

Pēc grāda iegūšanas Kronekers pārvaldīja sava tēvoča īpašumus un uzņēmumu, astoņus gadus nedarbojoties matemātikas jomā. Savā 1853. gada esejā par vienādojumu algebrisko atrisināmību, Kronekers paplašināja Evarista Galuā darba rezultātus vienādojumu teorijā. 1883. gadā viņš kļuva par Berlīnes universitātes profesoru.

Kronekers deva ieguldījumu arī nepārtrauktības attīstībā, pārveidojot iracionālus skaitļus par reāliem skaitļiem. Matemātiskajā analīzē viņš apstrīdēja sava kolēģa Karla Veierštrāsa formulējumu nepārtrauktai, nekur nediferencējamai funkcijai. 1850. gada publikācijā Par piektās pakāpes vienādojumu vispārīgu risināšanu Kronekers atrisināja piektās pakāpes vienādojumu, pielietojot grupu teoriju.

Kronekera finitisms padarīja viņu par intuicionisma pionieri matemātikas pamatos.

Kronekers mira 1891. gada 29. decembrī Berlīnē. Viņš ir apglabāts Sv. Mateusa Kirhofa kapsētā Šēnebergā, Berlīnē, netālu no Gustava Kirhofa.

Bibliogrāfija

Primārā:

• 1887. "On the concept of number" in Ewald, William B., ed., 1996. From Kant to Hilbert: A Source Book in the Foundations of Mathematics, 2 vols. Oxford Uni. Press: 947-55.
• Jean van Heijenoort (1967), From Frege to Godel: A source Book in Mathematical Logic. 1879-1931, Harvard University Press, Cambridge, Mass. ISBN 0-674-32449-8 (pbk.)

Sekundārā:

• Eric Temple Bell, 1986. Men of Mathematics, Simon and Schuster, New York.
• Martin Davis (2000), Engines of Logic, Mathematicians and the origin of the Computer, W.W. Norton & Company, New York. ISBN 0-393-32229-7 pbk.

Atsauces

1. Leopolds Kronekers

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Leopolds Kronekers.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Leopold Kronecker, The Mathematics Genealogy Project.
• Polinomiālo vienādojumu risinātājs, kas izmanto Kronekera metodi.