1883. gads

1883. (MDCCCLXXXIII) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.

Šis raksts ir par 1883. gadu. Par citām jēdziena 1883 nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Tūkstošgades:	1. tūkstošgade 2. tūkstošgade 3. tūkstošgade
Gadsimti:	18. gadsimts 19. gadsimts 20. gadsimts
Desmitgades:	1870 – 1879 1880 – 1889 1890 – 1899
Gadi:	1880 1881 1882 1883 1884 1885 1886

1883. gads citos kalendāros

Gregora kalendārs	1883 MDCCCLXXXIII
Ab urbe condita	2636
Armēņu kalendārs	1332 ԹՎ ՌՅԼԲ
Asīriešu kalendārs	6633
Bahāju kalendārs	39—40
Bengāliešu kalendārs	1290
Berberu kalendārs	2833
Budistu kalendārs	2427
Birmiešu kalendārs	1245
Bizantiešu kalendārs	7391—7392
Ķīniešu kalendārs	壬午年 (Ūdens zirgs) 4579 vai 4519     — līdz — 癸未年 (Ūdens kaza) 4580 vai 4520
Koptu kalendārs	1599—1600
Etiopu kalendārs	1875—1876
Ebreju kalendārs	5643—5644
Hindu kalendāri
- Vikram Samvat	1939—1940
- Shaka Samvat	1805—1806
- Kali Juga	4984—4985
Holocēna kalendārs	11883
Igbo kalendārs	883—884
Irānas kalendārs	1261—1262
Islāma kalendārs	1300—1301
Jūlija kalendārs	Gregora kalendārs mīnus 12 dienas
Korejas kalendārs	4216
Šī kaste: skatīt diskusija labot

Notikumi

Janvāris

• 19. janvāris — Ņūdžersijā pirmo reizi Tomass Edisons palaiž elektriskā apgaismojuma sistēmu.

Maijs

• 24. maijs — pēc 13 gadu celtniecības tiek atklāts Bruklinas tilts.

Jūnijs

• 15. jūnijs — Otto fon Bismarks izveido pasaulē pirmās slimo kases.

Augusts

• 12. augusts — Amsterdamas zooloģiskajā dārzā nomira pēdējais kvaga.
• 26. augusts — izceļas viens no visu laiku spēcīgākajiem vulkāna izvirdumiem Krakatau.

Oktobris

• 4. oktobris — tiek atklāta tālsatiksmes pasažieru vilcienu satiksme, kuras nosaukums ir Austrumu ekspresis.
• 15. oktobris — pabeigta Briseles Tiesu pils būvniecība.
• 31. oktobris — pēc Jāņa Čakstes ierosmes Maskavā tika nodibināts Maskavas latvju studentu biedrība, no kuras vēlāk izveidojās studentu biedrība "Austrums" un korporācija "Fraternitas Moscoviensis".

Bruklinas tilts.

Dzimuši

• 3. janvāris — Klements Etlijs (Clement Attlee), britu politiķis (miris 1967.)
• 10. janvāris — Aleksejs Tolstojs (Алексей Николаевич Толстой), krievu rakstnieks (miris 1945.)
• 23. februāris — Karls Jasperss (Karl Jaspers), vācu filozofs (miris 1969.)
• 26. marts (j.s., pēc v.s. 14. martā) — Oskars Dankers, latviešu ģenerālis (miris 1965.)
• 12. aprīlis — Kārlis Kundziņš, latviešu teologs (miris 1967.)
• 14. aprīlis — Luijs Bahs (Louis Bach), franču futbolists (miris 1914. gadā)
• 16. aprīlis (j.s., pēc v.s. 4. aprīlī) — Augustīns Voldemārs (Augustinas Voldemaras), Lietuvas politiķis, vēsturnieks (miris 1942.)
• 19. aprīlis — Rihards fon Mīzess (Richard von Mises), austriešu matemātiķis (miris 1953.)
• 25. aprīlis — Semjons Budjonnijs (Семён Михайлович Будённый), PSRS maršals (miris 1973.)
• 30. aprīlis — Jaroslavs Hašeks (Jaroslav Hašek), čehu rakstnieks (miris 1923.)
• 9. maijs — Hosē Ortega i Gasets, spāņu filozofs (miris 1955.)
• 16. maijs — Dželals Bajars, Turcijas prezidents (miris 1986.)
• 18. maijs — Valters Gropiuss (Walter Gropius), vācu arhitekts (miris 1969.)
• 5. jūnijs:
  • Robērs Giflē (Robert Gufflet), franču burātājs (miris 1933. gadā)
  • Džons Meinards Keinss (John Maynard Keynes), britu ekonomists (miris 1946. gadā)
• 24. jūnijs — Artūrs Lī Ņūtons (Arthur Lee Newton), amerikāņu vieglatlēts (miris 1950.)
• 28. jūnijs — Pjērs Lavals (Pierre Laval), franču politiķis (miris 1945.)
• 3. jūlijs — Francs Kafka (Franz Kafka), Austroungārijā dzimis vācvalodīgs rakstnieks (miris 1924.)
• 5. jūlijs — Ēriks Torntons (Eric Thornton), angļu izcelsmes beļģu futbolists (miris 1945. gadā)
• 18. jūlijs — Ļevs Kameņevs (Лев Борисович Каменев), padomju politiķis (miris 1936.)
• 29. jūlijs — Benito Musolīni (Benito Mussolini), Itālijas diktators (miris 1945.)
• 31. jūlijs:
  • Ramons Fonsts (Ramón Fonst), kubiešu paukotājs (miris 1959. gadā)
  • Erihs Hekels (Erich Heckel), vācu mākslinieks (miris 1970.)
• 9. septembris — Omērs Božendrs (Omer Beaugendre), franču riteņbraucējs (miris 1954. gadā)
• 23. septembris — Grigorijs Zinovjevs (Григорий Евсеевич Зиновьев), padomju politiķis (miris 1936.)
• 13. oktobris — Aleksandrs Jegorovs (Александр Ильич Егоров), PSRS maršals (miris 1939.)
• 26. oktobris — Napoleons Hills (Napoleon Hill), amerikāņu grāmatu autors (miris 1970.)
• 26. novembris — Mihājs Babičs (Babits Mihály), ungāru dzejnieks (miris 1941.)
• 3. decembris — Antons Vēberns (Anton Webern), austriešu komponists (miris 1945.)
• 25. decembris — Moriss Utrilo, franču gleznotājs (miris 1955.)
• 27. decembris — Edvarts Virza, latviešu rakstnieks, dzejnieks, prozaiķis, publicists un atdzejotājs (miris 1940.)

Miruši

• 23. janvāris — Gistavs Dorē (Gustave Doré), franču grafiķis (dzimis 1832.)
• 24. janvāris — Frīdrihs fon Flotovs (Friedrich von Flotow), vācu komponists (dzimis 1812.)
• 13. februāris — Rihards Vāgners, vācu komponists, mūzikas teorētiķis un esejists (dzimis 1813.)
• 1. marts — Pīters Miglinīks, latgaliešu dziesminieks (dzimis 1850.)
• 14. marts — Kārlis Markss (Karl Marx), ebreju izcelsmes vācu filozofs, politekonomists un revolucionārs (dzimis 1818.)
• 30. aprīlis — Eduārs Manē (Édouard Manet), franču gleznotājs (dzimis 1832.)
• 3. septembris — Ivans Turgeņevs (Иван Сергеевич Тургенев), krievu rakstnieks (dzimis 1818.)